Elita Veidemane / Autori

Par to, no kā baidās fašistiskās Krievijas vadonis Vladimirs Putins; par to, kas viņu iedrošināja aizlidot uz Azerbaidžānu; vai Krievijas bruņoto spēku ģenerāļi ir gatavi sacelties pret Putinu; kāpēc kadirovieši aizbēga no Kurskas; kur izšķīdušas Putina sarkanās līnijas – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” saruna ar politologu Andi Kudoru.

Par ko īsti ir tiesīgs lemt Eiropas Parlaments (EP); kāda būs EP reakcija uz Ukrainas ofensīvu Krievijas teritorijā; kāda ir eiroparlamentāriešu attieksme pret Ungārijas premjeru Orbānu; pie kā ”prasījās” Krištopans un kur Staķis varētu būt “noderīgs” – par to un par daudz ko citu “Neatkarīgās” intervija ar EP viceprezidentu Robertu Zīli (NA).

“Dzīve man vairs neko nesniedz. Esmu jau visu redzējis un piedzīvojis. Bet galvenais, ka es neieredzu šo laikmetu, man no tā kļūst nelabi. Neieredzu šos cilvēkus. Viss ir neīsti, viss – pakaļdarinājums. Cieņa vairs neeksistē, neviens nepilda savus solījumus. Nozīme ir tikai naudai. Katru dienu, no rīta līdz vakaram mēs dzirdam tikai par noziegumiem. Zinu, ka atstāšu šo pasauli bez nožēlas,” kādā 2018. gada intervijā teica izcilais Alēns Delons.

“Pašsajūta ir OK. Neesmu no mirējiem, vismaz pagaidām ne,” teic Evija Unāma, Latvijas Radio producente, labdarības maratona “Dod pieci” satura redaktore un vēstnese. Evija ar vēzi saslima divas reizes – 2011. un 2017. gadā, bet tika ar to galā. Nu nelaime ir atnākusi trešo reizi. Evijas sasirgšana atklāj arī bezcerīgo kaiti valstiskā līmenī, jo viņa nav vienīgā, kura cieš no šīs nelaimes.

Par olimpisko spēļu “dzimumorgānu skandālu” un tehnokrātu vēlmi pārveidot pasauli, par ģimenes dekonstrukciju un sievietēm armijā, par zootehnisku pieeju bērnu radīšanai un par daudz ko citu – saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti.

Vai koalīcija saplēsīsies un ierēdņiem atkal paaugstinās algas? Vai Edgars Rinkēvičs kļuvis par tautas prezidentu? Vai Krievija pārvērtusies par orku valsti? Vai mūsu sabiedrība ir atvērta kolaborācijai? Par to un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar politologu Filipu Rajevski.

“Mēs neesam ne ar ko sliktākas par vīriešiem. Arī aizsardzības dienestā ir specializācijas iespējas, tieši tāpat kā Zemessardzē. Kā man teikuši zemessargi: tur, kur ir sievietes, viņi paši kļūst disciplinētāki, ir labāka atmosfēra. Es domāju, ka visiem tas ir ieguvums,” Latvijas Radio nesen teica ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Ministre 17. maijā iestājās Zemessardzē, un tagad viņa publiski atbalsta sieviešu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Tomēr ir arī citi viedokļi un ne tik optimistiski.

Ar ko Ukraina līdzinās Izraēlai, ko domā Latvijas krievi, kas ir sestā kolonna, vai kara beigas varētu būt arī Putina beigas – par to un daudz ko citu intervija ar sociologu Aigaru Freimani.

Pārsteigums. Ar šādu vārdu vairums kara vērotāju raksturo Ukrainas armijas veiksmīgo iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Turklāt – pozitīvs pārsteigums. Vai tas ko mainīs kara gaitā? To vērtē militārie speciālisti – atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Latvijas teātri transformējas – ne radikāli un strauji, tomēr būtiski. Ienāk digitalizācija, aug skatītāju prasības, aktuālākas top repertuāra problēmas. Varbūt palīdzēs mākslīgais intelekts? Vai pietiek naudas un ko darīt aktieriem, kuri aizgājuši no teātra? Par šo un citiem jautājumiem – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāju Ojāru Rubeni.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB), saīsināti runājot, Opera, ir noslēpumainākais kultūras objekts Latvijā: neviens par to neko nezina. Kurš būs jaunais Operas vadītājs? Visas sarunu un jautājumu durvis ir slēgtas, cilvēki, kuri ir saistībā ar šo objektu, dziļdomīgi klusē. Taču jau drīz pēc 12. augusta publiski tiks izpausts jaunā Operas vadītāja vārds.

“Tā aiziet mūsu monstri,” skumji noteic Aivars Hermanis, izcilais latviešu ģitārists. Nule uzzinājām, ka 8. augustā šo pasauli pametis Aleksandrs Sircovs, ko daudzi pazina pēc vārda, kas viņam bija izsenis dots – Muravejs (Skudra – krievu val.). Droši vien tāpēc, ka savulaik, jaunībā, daudzi vēroja, kā nelielā auguma puisis nes savu instrumentu – kontrabasu. Bet varbūt arī tādēļ, ka Aleksandrs bija ļoti strādīgs: viņš vēlējās īstenot savus mērķus, lai arī ko tas maksātu.

“No rīta dziedam, pēcpusdienā sportojam,” stāsta Mārtiņš Klišāns, kura pārziņā šobrīd ir teju 60 zēnu kora koristi, kas apvienojušies radoši sportiskā nometnē Apšuciemā. Varētu tikai dziedāt un priecāties par vasaru, tomēr domas par rītdienu ir trauksmainas. Par to visu – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas Doma zēnu kora diriģentu un māksliniecisko vadītāju, dziesmusvētku virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu.

Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.

Eiropas Komisija (EK) ziemā rosināja noteikt, ka ekskluzīvas tiesības čipēt un reģistrēt suņus un kaķus būs tikai praktizējošiem veterinārārstiem. Tas Latvijā automātiski nozīmēja (un joprojām nozīmē) rēķina uzmilzumu līdz pat 70–80 eiro – teorētiski paredzēto 30 eiro vietā. Jo vizīte pie veterinārārsta maksā tik, cik cenrādī rakstīts. Plus vēl arī profilaktiskās potes, ja tās nav veiktas līdz čipēšanas vizītei. Somijā pret šo naudas kāšanu iestājās sabiedrība – par to tiek rakstīts interneta vietnē “yle.fi”.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Aspenas (ASV) drošības forumā izteicās: “Lai kurš tiktu ievēlēts par nākamo valsts prezidentu, Vašingtona ir apņēmusies atbalstīt Ukrainu vismaz desmit gadus.” Taču ne tikai Ukraina bija sarunu temats šajā forumā. Par to “Neatkarīgajai” stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

“Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu bezkontroles pārvietošanās esošajos apstākļos, protams, nav pieņemama ne no morālajiem, ne no drošības aspektiem,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentēdams Ungārijas premjera Orbāna provokatīvo lēmumu ielaist Šengenas zonas valstī tūkstošiem nekontrolētu migrantu no Krievijas un Baltkrievijas. Savu viedokli mums pauda arī Ārlietu ministrija. 

“Ungārija ir izpelnījusies jaunu Eiropas Savienības (ES) neapmierinātību, atļaujot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez drošības pārbaudēm,” ziņo Vācijas izdevums RND. Jācer, ka ES lielie lēmēji neaprobežosies tikai ar bažu un neapmierinātības izpausmēm attiecībā uz prokremliski aktīvā Ungārijas premjera Orbāna rīcību. Kā Latvijā vērtē Orbāna provokācijas?

“Olimpiādes atklāšanas aina ar kariķēto “Svēto vakarēdienu” bija dzimumu ideoloģijas vēstījums, proti, visi cilvēki jāpieņem un nevienam nav jādara pāri. Bet olimpiāde ir labāko veikums, olimpiādes cēlais mērķis ir parādīt, ko cilvēks – Dieva radības kronis – spēj sasniegt,” teic Pēteris Sproģis, analizējot neseno skandālu. Vēl – par migrantu ekspansiju, par to, vai Francija ir kristīga zeme, par diviem tēliem, kuri ir evolūcijas pamatā, par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Par jūlija vētru un tās postījumiem, par to, vai ar dabu vajag cīnīties, par dzeramo ūdeni un atkritumiem, par “klimata pārmaiņu” afēru un vides rezervātiem, kas atgādina mākslīgās elpināšanas aparātu – saruna ar bijušo premjeru un vides ministru Induli Emsi.

Latvijā jau septiņus gadus ir obligāta suņu čipēšana un reģistrācija, tikmēr kaķu saimnieki varēja izvēlēties: čipēt savus mīluļus vai ne. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā paredz, ka no 1. jūlija tādas izvēles nav – kaķiem jābūt apzinātiem, čipētiem un uzskaitītiem. Taču ir dažas problēmas, kas traucē realizēt labi domātos grozījumus. Par to runājam ar dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāju Ilzi Džonsoni.

“Cik latviešu [mūzikas] grupas ir braukušas un uzstājušās, piemēram, Daugavpilī vai kaut kur mazajās pierobežas pilsētiņās?” – Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis TV24 raidījumā uzdeva šādu jautājumu, diskutējot par sabiedrības integrāciju, kas, viņaprāt, ir izgāzusies. “Pierobežas cilvēki ir pamesti novārtā,” uzskata Barševskis. Ar viņu šodien sarunājas “Neatkarīgā” – ne tikai par integrāciju, bet arī par citiem jautājumiem, kas svarīgi Latgalei un Latvijai.