Zane Daudziņa ir aktrise, runas pedagoģe, vairāku grāmatu autore. Nesen iznāca Zanes grāmata “Bērnudienas Komunālijā”, kuras pirmais metiens tika izpirkts nedēļas laikā. “Silta grāmata,” dzirdēju sakām kādu lasītāju. Silta arī pati Zane, dzirdu sakām pati sevi. Šķiet, Zanē nav nekā negatīva, un viņa ar savu pozitīvo esību prot uzrunāt katru – pat vispārliecinātāko īgņu.
“Manā grāmatā ir nostalģisks, bet tajā pašā laikā reālistisks skatījums uz bērnību, ko pavadīju komunālajā dzīvoklī. Es biju mīlēts bērns, un grāmatā nav negatīvu sārņu, nav derdzīgu ainu,” tā Zane Daudziņa.
Bet Zanes pamatnodarbošanās tomēr ir aktrises darbs. Iespējams, pat ne darbs, bet dvēseles aicinājums. Zane ir viena uz skatuves, viņa aizpilda skatuves un skatītāju telpu ar savu pārliecinošo iešanu gan pa melniem un sāpīgiem, gan pa gludiem un gaišiem ceļiem. Un skatītāji viņai seko.
Zane Daudziņa runā ne tikai par cilvēka iekšējo pasauli, viņa ar precīziem emociju skalpeļa griezieniem preparē varas un sabiedrības attiecības. Un priecājas, ka latvieši, kuru patiesībā ir maz, prot “noklāt laukumu” ar saviem talantiem un prasmēm.
