Festivāls "Galvenais, ka var trokšņot" notiks Madonā

© Foto no Margrietas Griestiņas krājumiem

Mazpilsētās bieži vien notiek brīnumainas lietas. Lielpilsētas, kurās nereti valda vāji slēpta augstprātība, dažkārt var apskaust vienu otru nelielu pilsētu, kas izceļas ar krāsainību, mūziku un neparastumu. Tā ir sanācis ar laikmetīgās mākslas biennāli MABOCA, kas jau ceturto reizi notiek Madonā. Viena no biennāles organizatorēm ir Margrieta Griestiņa, ar kuru šodien sarunājas “Neatkarīgā”.

Kas ir MABOCA? Tā ir eklektiska un daudzdimensionāla laikmetīgās mākslas un mūzikas programma, kas sevī apvieno izstādes, performances, koncertus un īpašus notikumus negaidītās pilsētvides vietās. Tiktāl - gudrā mākslas valodā. Bet Margrieta izstāsta, lai ir skaidrs pat tiem, kuri ar mākslu, iespējams, ir uz “jūs”.

“Kopš 2019. gada es kopā ar domubiedriem organizēju biennāli, kas ir brīvas formas pasākums, ko var nodēvēt par andergraundu (valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat aizliedz - E.V.). Tāda mazliet kā pagrīdes noskaņa šādām mākslas norisēm bez īpašiem noteikumiem. Mēs paši visu organizējam, neesam saistīti ar pašvaldības iestādēm. Sākām 2019. gadā - pašu priekam,” atceras Margrieta.

Nekādus līdzfinansējumus Margrieta un viņas draugi neatrada: “Mums švaki sanāca,” smejas Margrieta, “un viss notika uz iesaistīto mākslinieku entuziasma pamata: visi maksāja paši par sevi. Bet pasākuma atmosfēra bija brīnišķīga. Mūsu māksla nebija tradicionāli izvietota: to varēja vērot stacijās, transportlīdzekļos, veikalos… Katrā ziņā mēs izveidojām ļoti krāsainu atmosfēru. Mākslas darbi uzmirdzēja citās krāsās,” stāsta Margrieta.

2022. gadā jau tapa galerija. “Tā nebija komerciāla, jo mēs mākslas darbus netirgojām. Tagad mūs atbalsta LKKF, kā arī mūzikas tehnoloģiju uzņēmums “Erica Synths” un AS “Pasažieru vilciens”. Atbalsts ir vajadzīgs, jo tas būtībā ir mazliet savādi - Madonā nodarboties ar mākslu. Tur loģiskākas būtu amatniecības izstādes,” smaida Margrieta.

Bet Madonā būs tā: festivālā piedalīsies vairāk kā 20 mākslinieki no Latvijas un ārvalstīm, veidojot jaunrades darbus, kas tapuši īpaši šim notikumam un vietām, kur tie tiks eksponēti. Apmeklētājiem atklāsies performatīvi mākslas darbi Madonas autobusu parkā, “Brīnumu vilcienā”, kas dosies maršrutā Rīga - Madona, MABOCA galerijā “Visuma centrs 2”, Madonas autoostā, Madonas dzelzceļa stacijā, lietoto apģērbu veikalā “dgs” un citviet Madonas pilsētvidē.

Margrieta uzskata, ka tāda brīva vide rada brīvības garšu. “Mēs neesam smalki un nopulēti, bet tajā pašā laikā ir interesanti veidot mākslas vidi Madonā un ap to,” tā Margrieta. Bet ko nozīmē vārds MABOCA? “Bija tāda RIBOCA - “Riga International Biennial of Contemporary Art”, bet šī apvienība ātri izgaisa. Mūsu gadījumā - Rīgas vietā ir Madona,” ar vieglu ironiju skaidro Margrieta.

Festivālā būs daudz mūzikas. Madonas autobusu parkā notiks audiovizuālas performances no apvienības “Lietuweeni”, būs “Skaņu meža” un “SHAPE +” platformas organizēta sadarbība starp mūziķiem Nic Krog un Andreju Zālīti,kā arī mākslinieku Kristianu Brekti. Margrieta atklāj, ka festivāla atklāšanas kulminācija jeb “Brīnumu Nakts” notiks kinoteātrī “Vidzeme” - ar koncertuzvedumu, kurā uzstāsies mākslinieki no Latvijas, Dānijas, Austrijas un Beļģijas, apvienojot skaņu, gaismu un audiovizuālo mākslu. Būs beļģu vokālistes un pianistes Radio Hito priekšnesumi, Liepājas repera Packman, “Erica Synths” vizionāra Ģirta Ozoliņa, dziedošo māsu apvienības “Kovaļuka un sīkās”, dāņu psihodēliskā roka ansambļa “Bye Bye Tsunami”, kā arī austriešu transa guru Dino Spilutini. Biļetes uz koncertuzvedumu “Brīnumu Nakts” ir pieejamas tiešsaistē. Pārējie MABOCA notikumi interesentiem ir pieejami bez maksas.

Izstādes Madonā būs skatāmas no 24. maija līdz 15. jūlija, bet koncerti lielākoties skanēs atklāšanā. Margrieta priecājas, ka visos iepriekšējos festivālos cilvēku interese esot bijusi liela, tāpēc “viss aizgāja”. Daudzi skatītāji brauca no Rīgas. Var pat teikt, ka tā nav “lauku māksla”, tā ir pilsētvides māksla. Precīzāk - mazpilsētas māksla.

Margrieta ar smaidu atklāj, ka viens no viņas komandas ir izdomājis moto šim notikumam: “Galvenais, ka var trokšņot.” Tas ir tāds kā vienojošais vadmotīvs māksliniekiem un mūziķiem. “Māksliniekiem un mūziķiem patīk trokšņot, pirms kāds viņus saprot,” skaidro Margrieta, “un šo virzību, šo bioritmu iekodēja paši pirmie šā festivāla rīkotāji. Mums šogad ļoti paveicās: mēs sarunājām ar AS “Pasažieru vilciens”, ka būs šis “Brīnumu vilciens” - ar mūziku, ar amizieri, ar piedzīvojumiem. Bet bez trakulībām, mierīgs vilciens. Visu dokumentēs gleznotājs Andris Eglītis: būs plenērs!”

Lai veicas! Lai daudz skatītāju, dziedātāju, dejotāju un vienkārši festivāla baudītāju!