Elita Veidemane / Autori

Atlaistie atkal rullē

Kāds prātnieks savulaik atzīmēja, ka sarunai ar vēlētāju jābūt konstruktīvai un nepārtrauktai. Proti, ir vēlams, ka tā nebeidzas nākamajā dienā pēc Saeimas vēlēšanām un ka viedās domas un gaišās nākotnes vīzijas, ko pauž laimīgi ievēlētie deputāti, ir skaidras, vienkāršas un pārskatāmas.

"Lūdzu, svētījiet manu krustiņu," kāda sieviete priekšnamā krieviski lūdz kardinālu Jāni Pujatu, un viņš norunā vajadzīgos dievvārdus. Tikšanās ir īsa, taču nepieciešama, un sieviete, laimīgi pateikusies, jau atvadās.

Par banku problēmām, pilsētas attīstību un latviešu valodu runā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Sarunājas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris un Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs.

Premjers Dombrovskis esot saņēmis «signālus» par Aigaru Lūsi, kas vēl decembra sākumā bija ticamākais kandidāts uz Krājbankas (KB) administratora amatu. Premjeram par to esot bijušas «zināmas bažas», un tās pastiprinājušās pēc tiesībsargājošo iestāžu atzinuma, kas esot «klasificēts».

Maestro ar sev raksturīgo ironiju stāsta, ka viņš visiem paziņām lūdz aizdot naudu: «Pārbaudu, cik katrs ir pretimnākošs darbos, ne vairs vārdos.» Protams, viņa lūgums nav nopietni domāts. Tomēr savs rūgtuma grauds tajā visā ir. Intervija ar Maestro Raimondu Paulu.

Intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

Šifrētajā telegrammā, ko visu padomju republiku iekšlietu tautas komisariātiem 1937.gada 23.novembrī nosūtīja PSRS iekšlietu tautas komisārs Nikolajs Ježovs (to gan parakstīja viņa vietnieks Mihails Frinovskis), bija teikts: „(..) Maskavā un virknē apgabalu atklātas ievērojamas spiegu – diversantu un nacionālistiskas, kontrrevolucionāras, Latvijas izlūkdienesta izveidotas latviešu organizācijas, kas saistītas ar citu valstu izlūkdienestiem. (..) Lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbību un sagrautu nacionālistiskās pretpadomju latviešu darbības PSRS teritorijā, pavēlu: 1937.gada 3.decembrī vienlaikus visās republikās, novados un apgabalos arestēt visus latviešus, pret kuriem ir aizdomas par spiegošanu, diversijām, pretpadomju nacionālistisku darbību.”

«Tēvs nokrita pēc pusotras stundas stāvēšanas rindā pie Krājbankas bankomāta,» skumjo un netaisnīgo notikumu atcerēdamās, stāsta Hanna.

„Vai priekšlikumi par viendzimuma partnerattiecību regulējumu ir uzskatāmi par atbilstošiem Latvijas normatīvajiem aktiem, tradicionālajām vērtībām sabiedrībā, ģimenes izpratnei?” – tāds ir viens no jautājumiem, kas šodien tiks diskutēts tiesībsarga rīkotajā publiskajā diskusijā par partnerattiecību tiesisko regulējumu.

Intervija ar LR kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL!/TB/LNNK).

«Mūs uzskatīja par lopiem», tāpēc mēs sadosim «ienaidniekiem», jo tagad esam kā «vienota dūre», un, kamēr «rusofobi šļāc indi» pār «mūsu brīvību», mēs stāsimies «brālis aiz brāļa, dēls aiz tēva», lai beidzot «krievu valoda kļūtu par valsts valodu».

«Arī inteliģencei jāteic savs vārds par valstī notiekošo,» uzskata Latvijas Nacionālās operas solists Nauris Puntulis. Viņš kandidēja uz 11. Saeimu no nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK, taču netika ievēlēts. Tomēr arī bez Saeimas deputāta mandāta Naurim Puntulim ir ko teikt sabiedrībai.

Uz profesora Ivara Kalviņa galda, patīkami un neparasti atšķirdamās no ierastības, kāda parasti valda zinātnieku darbavietās, gozējas puslitra burciņa ar tumši sarkanvioletu, pabiezu šķidrumu. «Upeņu sula» – uz tās rakstīts.

«...Un gandrīz nojuka dievkalpojums. Ērģelnieks uzdeva tādu toni himnai Dievs, svētī Latviju!, ka gandrīz visi klātesošie raudāja, un mācītājs svētīja tautu,» atcerēdamās 1988. gada 18. novembra sirds saitēm stiegroto dievkalpojumu Čiekurkalna baznīcā, stāsta Daina Šķiezna-Elsberga.

Viendien satiku kaimiņieni Svetlanu. «Klausies, Elita, ko viņš iedomājas?! Cilvēki jau bija nomierinājušies, bērni pienācīgi sāka mācīties latviešu valodu, bet kas tagad notiks? Latviešus un krievus ar pierēm sagrūst kopā, lai mēs visi kārtīgi sakautos?! Mūsu ģimenē neviens neatbalsta šo stulbumu,» temperamentīgā krieviete bez pieklājīgiem ievadvārdiem noliek pie vietas Vladimira Lindermana iniciēto parastu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Haralds Burkovskis pirms nedēļas bija nepārprotami ironisks, kaut gan mēģināja saglabāt neitralitāti, komentējot pētījumu kompānijas GfK veikto aptauju par latgaliešu valodas lietošanas iespējām Saeimā.

Intervija ar veselības ministri Ingrīdu Circeni (Vienotība).

Vladimirs Lindermans, biedrības Dzimtā valoda līderis, intervijas laikā vairākas reizes sarunā atbild uz telefona zvaniem, un var nojaust, ka runātgribētāju tēma ir viena: nule sākusies minētās biedrības rosinātā parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmi, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

«Vai tu šodien jau vingrināji roku?» ar rūpēm un pārmetumu balsī jautā Arņa meita Diāna, un tonis ir tāds, kādu prot radīt tikai bērni, kas jau sen iemācījušies būt pieauguši, iespējams, vēl vairāk pieauguši nekā viņu vecāki.

«Zināt, kāpēc Zatlers gandrīz katru dienu izgāžas ar saviem tekstiem? Tāpēc, ka viņam vairs nav padomnieku,» vērtējot jaunizceptā politiķa Valda Zatlera publisko izteicienu pērļojumus, prātīgi teic kāds politikas vērotājs.