Es teiktu, latvieši ir sīksta tauta. Septiņsimt gadu mums nav bijusi sava valsts, bet mēs esam izdzīvojuši. Latvieši ilgi klusē, bet tad, kad atsperas... Tad iztur visus pārbaudījumus, intervijā Neatkarīgajai Rīta avīzei saka Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Par Lieldienu vēsti, par ciešanām un cerību, par garīguma izpratni, par labo un ļauno, ko paņemam no Eiropas – intervija ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.
Līdz šim šķita, ka 18. februāra valodu referenduma rezultāti ir visai pārliecinoši, proti, vien 17% balsstiesīgo atbalstīja krievu valodas – tas ir, svešvalodas – kļūšanu par otro valsts valodu.
„Iģiķe vi so svoim Karļisom Skaļbisom... v svoi latišskije detsadi,” kā atgaiņādamās no uzmācīgiem pavasara odu bariem, vārdus spļāva kāda krievvalodīgā. Inteliģenta paskata pusmūža latvietis kautri mēģināja iestāstīt sarunbiedrenei, ka vienīgā platforma, uz kuras var vienoties un integrēties latvieši un nelatvieši, ir kultūra.
Beidzot viss ir tapis skaidrs. Līdz šim brīdim daudzi gadi pagāja, pinoties pieņēmumos un minējumos, ar kuru palīdzību mēģināju izprast Latvijas valsts neveiksmju un sekojošā pagrimuma iemeslus.
Latvijas uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs 23. februārī forumā Eksporta diena 2012 saņēma īpašu balvu par ieguldījumu Latvijas eksportā un investīciju veicināšanu pārtikas rūpniecības nozarē. Neatkarīgā intervē joprojām pretrunīgi vērtēto un kolorīto uzņēmēju.
«Kremļa Kongresu pils izstāžu zālē latviešu vēsturnieki atklās plašu izstādi ar nosaukumu Aizvestā bērnība, kurā varēs aplūkot 1941. un 1949. gadā no Latvijas deportēto bērnu fotoattēlus un deportāciju dokumentus.
«Tas, ka premjers ar pārējiem kabineta locekļiem mani iepazīstināja angļu valodā, visi jautājumi no ministriem bija angliski un tulkojums nebija nepieciešams, bija iespaidīgi. Visi kabineta locekļi zina angļu valodu – Eiropā to nevar bieži redzēt,» patiesā sajūsmā par piedzīvojumiem LR Ministru kabineta sēdē žurnālam Klubs stāsta Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdis Martins Gauss.
«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.
Boriss Stomahins ir Krievijas disidents, kas par savu aso, varai neglaimojošo domu izteikšanu – gan avīzē, gan internetā, gan protesta demonstrācijās – tika notiesāts uz pieciem gadiem nometnēs.
«Ar jums bīstami sadarboties, pēc tam būs jāskaidrojas KNAB,» kaut arī ar smaidu teikts, tas izskan nopietni, jo to saka kādas mācību iestādes rektors, kuram nesen nācās atbildēt uz KNAB jautājumu par to, kāpēc reklāmu, slēdzot līgumu ar Mediju namu, viņš vēlējies izvietot «tieši Neatkarīgajā».
Neatkarīgā intervē LR satiksmes ministru Aivi Roni – par politisko situāciju ministrijā un ostu valdēs, par Rail Baltica un Rīgas – Maskavas virzienu, kā arī par Latvijas ceļiem.
«Padomju varai bija absolūti nesvarīgi, cik tur tie vācieši nošāvuši. Padomju varai bija svarīga propaganda, ka vācieši ir daudz nošāvuši,» vienā no sava mūža pēdējām intervijām teica rakstnieks Miervaldis Birze.
Neatkarīgā intervē Jūrmalas mēru Gati Truksni: saruna par pilsētas budžetu un nekustamā īpašuma nodokli, par pašvaldības uzņēmumu īpatnējo darbību, Ķemeru kuģi un kūrorta statusu.