Es teiktu, latvieši ir sīksta tauta. Septiņsimt gadu mums nav bijusi sava valsts, bet mēs esam izdzīvojuši. Latvieši ilgi klusē, bet tad, kad atsperas... Tad iztur visus pārbaudījumus, intervijā Neatkarīgajai Rīta avīzei saka Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Bet ir pazīmes, kas mani dara nemierīgu. Latviešu masveida izbraukšana uz ārzemēm liecina, ka patriotisms stipri gājis mazumā. Zelta teļš arvien stingrāk tiek nolikts uz pjedestāla. Pirmajā vietā ir noliktas materiālās vērtības, nevis sava zeme, kultūra un dzimtenes mīlestība. Bet ir vajadzīga cieņa citam pret citu, mīlestība pret savu tēvzemi. Latviešiem – cieņa pret krievu kultūru un krievisko, krieviem – cieņa pret latviešu kultūru un latviskumu. Jāļauj katram saglabāt savu identitāti un kopā jāstrādā Latvijas labā. Svarīgs ir kopējais labums. Bet mēs esam sakoncentrējušies tajā ļoti šaurajā aizgaldiņā, kur katram savas interesītes un katrs velk uz savu pusi. Mums vajag pacelties tam pāri.
– Manuprāt, inteliģentiem cilvēkiem nav problēmu pieņemt atšķirīgas kultūras. Taču ir arī tādi, kas uzskata, ka ikviena citas kultūras lāse var sabojāt visu mūsu nacionālo medus mucu. Tad cik mēs esam vāji, ja viena lāse var kaut ko sabojāt?
– Jā, tas ir vājums. Ja tu esi stiprs savā identitātē, ja esi pārliecināts par savu nacionālo patību, tev nav jābaidās no citas kultūras izpausmēm. Latvieši izdzīvoja 700 gadus, atrodoties zem daudziem svešiem papēžiem, un tagad arī mēs varam izdzīvot, būdami jau neatkarīgas valsts pilsoņi. Ja ar mūsu iekšējo pasauli viss būs kārtībā, ja ar mūsu pašcieņu un savas vērtības apziņu viss būs kārtībā, ja mēs mīlēsim un cienīsim savu tautu, zemi un kultūru, ja būsim patrioti, tad neviens mūs nevarēs ievainot vai apdraudēt. Mums jāatjauno savas vērtības apziņa, kas ir ievainota. Tas nav viegls uzdevums. Tas, ko es varu darīt... Jānorāda uz pozitīvo, kas ir mūsu cilvēkos. Kad tu ieraugi sevī gaišo pusi, tā palīdz celt savas vērtības apziņu. Galvenais, kas to stiprina, ir pārdabiskā ticība, lielā atklāsme par to, ka cilvēks radīts pēc Dieva attēla un līdzības un ka cilvēkam ir neizmērojama vērtība. Pierādījums tam ir fakts, ka Kristus ir miris par ikvienu no mums. Svarīga ir šīs vēsts pārtulkošana kultūras jomā – ar to jānodarbojas literatūrai, teātrim, televīzijai, kino, medijiem. Protams, arī valsts politikai jānodarbojas ar cilvēka vērtības celšanu, ar ģimenes nostiprināšanu, ar rūpēm par to, lai bērni augtu normālā vidē. Ja liela tautas daļa dzīvo zem nabadzības līmeņa, arī šis fakts ievaino tautas pašvērtības apziņu.