Elita Veidemane / Autori

Intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

Šifrētajā telegrammā, ko visu padomju republiku iekšlietu tautas komisariātiem 1937.gada 23.novembrī nosūtīja PSRS iekšlietu tautas komisārs Nikolajs Ježovs (to gan parakstīja viņa vietnieks Mihails Frinovskis), bija teikts: „(..) Maskavā un virknē apgabalu atklātas ievērojamas spiegu – diversantu un nacionālistiskas, kontrrevolucionāras, Latvijas izlūkdienesta izveidotas latviešu organizācijas, kas saistītas ar citu valstu izlūkdienestiem. (..) Lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbību un sagrautu nacionālistiskās pretpadomju latviešu darbības PSRS teritorijā, pavēlu: 1937.gada 3.decembrī vienlaikus visās republikās, novados un apgabalos arestēt visus latviešus, pret kuriem ir aizdomas par spiegošanu, diversijām, pretpadomju nacionālistisku darbību.”

«Tēvs nokrita pēc pusotras stundas stāvēšanas rindā pie Krājbankas bankomāta,» skumjo un netaisnīgo notikumu atcerēdamās, stāsta Hanna.

„Vai priekšlikumi par viendzimuma partnerattiecību regulējumu ir uzskatāmi par atbilstošiem Latvijas normatīvajiem aktiem, tradicionālajām vērtībām sabiedrībā, ģimenes izpratnei?” – tāds ir viens no jautājumiem, kas šodien tiks diskutēts tiesībsarga rīkotajā publiskajā diskusijā par partnerattiecību tiesisko regulējumu.

Intervija ar LR kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL!/TB/LNNK).

«Mūs uzskatīja par lopiem», tāpēc mēs sadosim «ienaidniekiem», jo tagad esam kā «vienota dūre», un, kamēr «rusofobi šļāc indi» pār «mūsu brīvību», mēs stāsimies «brālis aiz brāļa, dēls aiz tēva», lai beidzot «krievu valoda kļūtu par valsts valodu».

«Arī inteliģencei jāteic savs vārds par valstī notiekošo,» uzskata Latvijas Nacionālās operas solists Nauris Puntulis. Viņš kandidēja uz 11. Saeimu no nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK, taču netika ievēlēts. Tomēr arī bez Saeimas deputāta mandāta Naurim Puntulim ir ko teikt sabiedrībai.

Uz profesora Ivara Kalviņa galda, patīkami un neparasti atšķirdamās no ierastības, kāda parasti valda zinātnieku darbavietās, gozējas puslitra burciņa ar tumši sarkanvioletu, pabiezu šķidrumu. «Upeņu sula» – uz tās rakstīts.

«...Un gandrīz nojuka dievkalpojums. Ērģelnieks uzdeva tādu toni himnai Dievs, svētī Latviju!, ka gandrīz visi klātesošie raudāja, un mācītājs svētīja tautu,» atcerēdamās 1988. gada 18. novembra sirds saitēm stiegroto dievkalpojumu Čiekurkalna baznīcā, stāsta Daina Šķiezna-Elsberga.

Viendien satiku kaimiņieni Svetlanu. «Klausies, Elita, ko viņš iedomājas?! Cilvēki jau bija nomierinājušies, bērni pienācīgi sāka mācīties latviešu valodu, bet kas tagad notiks? Latviešus un krievus ar pierēm sagrūst kopā, lai mēs visi kārtīgi sakautos?! Mūsu ģimenē neviens neatbalsta šo stulbumu,» temperamentīgā krieviete bez pieklājīgiem ievadvārdiem noliek pie vietas Vladimira Lindermana iniciēto parastu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Haralds Burkovskis pirms nedēļas bija nepārprotami ironisks, kaut gan mēģināja saglabāt neitralitāti, komentējot pētījumu kompānijas GfK veikto aptauju par latgaliešu valodas lietošanas iespējām Saeimā.

Intervija ar veselības ministri Ingrīdu Circeni (Vienotība).

Vladimirs Lindermans, biedrības Dzimtā valoda līderis, intervijas laikā vairākas reizes sarunā atbild uz telefona zvaniem, un var nojaust, ka runātgribētāju tēma ir viena: nule sākusies minētās biedrības rosinātā parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmi, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

«Vai tu šodien jau vingrināji roku?» ar rūpēm un pārmetumu balsī jautā Arņa meita Diāna, un tonis ir tāds, kādu prot radīt tikai bērni, kas jau sen iemācījušies būt pieauguši, iespējams, vēl vairāk pieauguši nekā viņu vecāki.

«Zināt, kāpēc Zatlers gandrīz katru dienu izgāžas ar saviem tekstiem? Tāpēc, ka viņam vairs nav padomnieku,» vērtējot jaunizceptā politiķa Valda Zatlera publisko izteicienu pērļojumus, prātīgi teic kāds politikas vērotājs.

«Kartupeļu ražošana Latvijā ir konkurētspējīgākā dārzeņu ražošanas nozare, ar kuru varam konkurēt arī Eiropā, tāpēc man ir bažas, ka «Eiropa to nesapratīs» un vēlēsies šo nozari likvidēt, tāpat kā savulaik likvidēja cukura ražošanu,» savu versiju par megalēto kartupeļu invāziju Latvijas lielveikalos piedāvā SIA Ruģēni mārketinga direktors Ritvars Leitens, piebilzdams, ka intervences kartupeļi, kurus ieved no Eiropas Savienības (ES), ar savām dempinga cenām «nosit» Latvijā audzēto kartupeļu cenas, kas nav atļauts paņēmiens.

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.

Ja valdības jaunā deklarācija tiktu pašaizliedzīgi pildīta, Latvija sāktu dzīvot materiālā pārticībā, biedriskā draudzībā un tālredzīgā gudrībā jau tuvāko trīs gadu laikā. Ja visu nozaru un virzienu valstiskie vadītāji pildītu deklarāciju, ko nule viņi, pie varas nonākuši, parakstīja, laime iestātos neatgriezeniski un Latvijas pateicīgie iedzīvotāji šo valdību uz rokām ienestu nākamajā valdīšanas posmā, proti, pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.

«Par nelocīšanos viņam bija dārgi jāmaksā, jeb, Evaņģēlija vārdiem runājot, viņam nebija lemts staigāt mīkstās drēbēs. (..) Bet tieši tāpēc viņš varēja mierīgi un droši skatīties acīs jebkuram cilvēkam uz pasaules, jo, arī ārēji pazemots, iekšēji viņš bija un palika brīvs un nesalauzts.»

«Visu nakti negulēju, domādams par valsti,» pirms gadiem divdesmit reiz teica kāds kolēģis žurnālists, kas likteņa labpatikšanas dēļ bija kļuvis par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu – tās pašas institūcijas deputātu, kas 1991. gada 21. augustā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu de facto. Viņš savā izteicienā, protams, bija pašironisks, taču, asa prāta sargāts, viņš nekad nepārkāpa politiskās gaumes robežas un izturējās pret valsts tā laika augstāko likumdevēju ar cieņu un atbildību. Pieņemu, ka tādas pašas attiecības viņam bija ar saviem vēlētājiem.

Intervija ar filoloģijas zinātņu doktori, sociolingvisti un Saeimas deputāti Vinetu Poriņu (Nacionālā apvienība VL!TB/LNNK).