Elita Veidemane / Autori

«Jā, šī dziesma kādreiz bija himnas vietā, nu tā acīmredzot vairs nevienam nav vajadzīga,» vērtējot sava populārā skaņdarba Manai dzimtenei izmešanu no Dziesmu svētku repertuāra, teic Raimonds Pauls.

Intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru.

Komiķa Viestura Dūles, piedodiet, Zuargusa spēriens uz politiskās takas pusi faktiski nav ne ar ko sliktāks vai apsmaidāmāks par Valda Zatlera steigā sadiegto partiju, kas uz nervu pamata ieguva 22 vietas Saeimā.

«Ja Māris Kučinskis ir noskaities, tad tas ir nopietni,» izteicās kāds ekspolitiķis, labs Māra Kučinska pazinējs.

Lamāt Tatjanu Ždanoku par to, ka viņa ir Latvijas ienaidniece, interfrontiste un vēl nezin kas, ir neracionāli: viņa ir Latvijas pilsoņu ievēlēta Eiroparlamentā un pārstāv savu dzimto partiju – PCTVL.

Neatkarīgā piedāvā interviju ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (Vienotība).

Viņi atkal tiksies uz Latvijas – Lietuvas robežas, lai simboliski sadotos rokās 23. augustā. Tie nebūs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju tūkstoši, kas 1989. gadā veidoja Baltijas ceļu, bet gan daži 1990. gadā ievēlētie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputāti, kas tā paša gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību.

Gluds un spīdīgs kā no upes izvilkts olis jaunais cilvēks, vārdā Oskars Fīrmanis, tālrādē noapaļoja vārdus, kuru sajēga bija pavisam vienkārša: Raimonda Paula finansiālā drāma tīri cilvēciski ir saprotama, taču mums, pildot Krājbankas maksātnespējas administratora pienākumus, stingri ir jāvadās pēc likumiem.

«Lai Veinberga liek mierā latviešu mūziķus un lai krievi paši tiek galā ar savām skandālistēm!» sašutusi ir dziedātāja Olga Rajecka, kuru – kopā ar Renāru Kauperu, Lauri Reiniku un citiem Latvijas mūziķiem – Zviedrijā mītošā latviešu izcelsmes publiciste Sandra Veinberga nosaukusi par «zaķupastalām un Kremļa propagandas nozombētiem upuriem».

«Esmu pašpietiekams,» smejas Zigmars Liepiņš, tirdīts par to, vai viņam nepietrūkst lielās skatuves. Viņš spēj radīt arī bez klausītāju ikdienas, ikstundas vai ikmēneša klātbūtnes un intereses. Viņš var dzīvot savā mežā pie jūras, un viņa diena būs tikpat piepildīta kā pilsētas jandāliņā. Pat vēl vairāk.

Intervija ar Saeimas deputātu (Zaļo un zemnieku savienība), bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.

Pirms Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem – intervija ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču – par to, kā cilvēkiem pietrūkst visvairāk, par brīvību pat visbriesmīgākajos apstākļos, par politiķu nevēlmi ieklausīties cilvēkos.

Intervija ar Latvijas Universitātes vēstures profesoru, Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāju Inesi Feldmani.

Liksim mierā Valdi Zatleru kā cilvēku, kam patlaban ir veselības problēmas, no kurām mēs visi viņam novēlam atbrīvoties. Ar labu vārdu dažkārt atcerēsimies viņu kā dakteri, kas daudziem palīdzējis. Bet šobrīd tomēr padomāsim par bijušo augsto amatpersonu, kas savu prezidentālo nevarību kompensēja ar rīkojumu Nr. 2, ieraujot valsti politiskā haosā, no kā labums bija vien tāds, ka no zila gaisa uzradās eņģeļu partija, kuras reitings nu tuvojas nullei.

«Valdībai tādi lauki nemaz nav vajadzīgi,» dusmīgs ir kāds laucinieks, komentēdams labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) grandiozo ideju par mobilitātes pabalstu ieviešanu: tos iecerēts maksāt tiem, kuri gatavi pārcelties uz citu dzīvesvietu, kas atrodas tuvāk nolūkotajam darbam.

Pirms pāris nedēļām internetā pavīdēja satriecoša ziņa: «tautā iemīļotā dziedātāja» Kombuļu Inese tikusi publiski apvainota «visas latviešu tautas priekšā», jo viņas eksmīļotais vīrietis – dānis Bends – esot liedzis māksliniecei uzstāties Priekules universālveikalā, jo piedeguši viņa dzimšansdienas šašliki.

Jūlijs Latvijas vēsturē ir bagāts ar notikumiem, kas kardināli izmainīja valsts un cilvēku likteņus. Par 1940. gadu un tā mūsdienu paralēlēm – intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, vēsturnieci un politoloģi Ilgu Kreitusi.

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu – par Krājbankā pazudušo naudu, par prezidentiem, kas nebrauc uz Zilupi, un Jaunā viļņa iespējamo nāvi.

To, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem, mēs zinām no Džordža Orvela 1945. gadā uzrakstītā antiutopiskā romāna Dzīvnieku ferma. Un varam vien priecāties par nepatīkamajām paralēlēm, kas šodien smakojoši iemiesojas pilnīgi konkrētās, ne vairs alegoriskās, situācijās, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki. Mums, piedodiet, ir cilvēki. Un varbūt tieši tāpēc situācija ir daudz atbaidošāka.

Pirms gada 9.jūlijā pašlikvidējās Tautas partija - vesels laikmets Latvijas politikas vēsturē. Intervija ar ekspremjeru, kādreizējo Tautas partijas līderi Aigaru Kalvīti. Par politiskajām atmiņām, vainas apziņu, ebreju restitūcijām un politiķu mazdūšību.

Prieka un gaišas spītības kamols, kas dzima krūtīs – tur, kur sirds –, tā arī palika un nepazuda, un to nevar ne izstāstīt, ne atritināt.

«Toreiz ēdām tīrāku desu,» aizstāvot padomju laikus, nostalģiski pauž kāda tvītotāja.