Neatkarīgā intervē LR satiksmes ministru Aivi Roni – par politisko situāciju ministrijā un ostu valdēs, par Rail Baltica un Rīgas – Maskavas virzienu, kā arī par Latvijas ceļiem.
«Padomju varai bija absolūti nesvarīgi, cik tur tie vācieši nošāvuši. Padomju varai bija svarīga propaganda, ka vācieši ir daudz nošāvuši,» vienā no sava mūža pēdējām intervijām teica rakstnieks Miervaldis Birze.
Neatkarīgā intervē Jūrmalas mēru Gati Truksni: saruna par pilsētas budžetu un nekustamā īpašuma nodokli, par pašvaldības uzņēmumu īpatnējo darbību, Ķemeru kuģi un kūrorta statusu.
«Apvienotais medijs – tas ir tikai nosaukums. Tas var saukties arī diskrētais vai vēl kāds – galvenais, lai to varētu kontrolēt, » noteica kāds televīzijas vides eksperts, kas tomēr vēlējās palikt nepubliskots.
Intervija ar mākslinieku Gļebu Panteļejevu, Jūrmalas Gada balvas kultūrā ieguvēju, – par latviešu un krievu attiecībām, par referendumu, par politiķu solījumiem, sarkanarmiešiem un leģionāriem.
«Vot tāds p... (netulkojams lamuvārds krieviski) kā Latkovskis arī rada problēmas mums visiem. Nožņaugt šo idiotu par maz!» – skaistā un bagātā krievu valodā kāds anonīms interneta mēslu metējs vērtē Ilmāra Latkovska interviju laikrakstā Neatkarīgā.
Vakar Saeima apstiprināja Pilsonības likuma izpildes komisijas nosaukuma maiņu – tagad tā būs Sabiedrības saliedētības komisija (SSK). Kaut arī Nacionālā apvienība (NA) vēlējās to pārdēvēt par Nacionālās identitātes un vienotības komisiju, tomēr komisijas locekļi ar minimālu pārsvaru nobalsoja par Zatlera Reformu partijas izdomāto nosaukumu – jau minēto SSK.
Kontrabanda – tas ir slikti. Aksiomas neviens negrasās pārspēlēt. No priekšauta apakšas tirgotas nožēlojamas cigarešu paciņas, kas pārvestas pāri robežai, vai pa lēto uzsistas pārdesmit tonnas nedeklarētas gaļas – salīdzinot šīs darbības, valsts apzagšanas fakts nemainās.
Neatkarīgā uz sarunu par referendumu un latviešu valodas situāciju aicina Saeimas deputātus Inu Druvieti (Vienotība), Raivi Dzintaru (VL!TB/LNNK) un Augustu Brigmani (ZZS).
«Latviešiem jābeidz nodarboties ar mazohismu, jābeidz sevi apsaukāt par bāreņu tautu un kalpu pēctečiem,» uzskata Aivars Borovkovs. Viņš kopā ar domubiedru Ainaru Brūveli veido jaunu megaprojektu – virtuālās nekropoles interneta vietni, kurā iespējams atrast ne tikai tautas gara un prāta zvaigznes, bet arī pavisam vienkāršus cilvēkus, iepazīt viņu dzīvi, atrast tuviniekus un kapavietu.
Tikai paši revolucionāri vairs atceras savas 1991. gada janvāra barikādes. Atmiņu tēja sen atdzisusi, ugunskuri pacēlušies debesīs, šņabja malka dzēlīgais stiprums sarūsējis, leduspuķēs dzimusī mīlestība pārkausēta ikdienā, tikai nāve kā robeža starp esību un aizmirstību griezīgi griež ar sašautā un mirstošā Andra Slapiņa čukstiem: «Filmējiet mani, filmējiet...»
Visai vienveidīga viedokļu atlase, kas dominē Latvijas medijos, rosināja uzklausīt arī trešo sadaļu ieilgušajā operas un Kultūras ministrijas konfliktā – to cilvēku pārstāvi, kas nepiedalās Nacionālās operas direktora Andreja Žagara aizstāvībā. Tas ir Nacionālās operas simfoniskā orķestra mūziķis kopš 1996. gada, trombonists, solo atskaņotājs, dažādu muzikālo projektu veidotājs Vairis Nartišs.
60% valsts iedzīvotāju, sagaidot jauno gadu, grasījās tuvāko radu un draugu lokā vakariņot un savā komunikācijā iesaistīt arī vismīļāko ģimenes locekli – televizoru. Tā vismaz klāstīja aptaujas.
Kāds prātnieks savulaik atzīmēja, ka sarunai ar vēlētāju jābūt konstruktīvai un nepārtrauktai. Proti, ir vēlams, ka tā nebeidzas nākamajā dienā pēc Saeimas vēlēšanām un ka viedās domas un gaišās nākotnes vīzijas, ko pauž laimīgi ievēlētie deputāti, ir skaidras, vienkāršas un pārskatāmas.
"Lūdzu, svētījiet manu krustiņu," kāda sieviete priekšnamā krieviski lūdz kardinālu Jāni Pujatu, un viņš norunā vajadzīgos dievvārdus. Tikšanās ir īsa, taču nepieciešama, un sieviete, laimīgi pateikusies, jau atvadās.
Sarunājas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris un Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs.
Premjers Dombrovskis esot saņēmis «signālus» par Aigaru Lūsi, kas vēl decembra sākumā bija ticamākais kandidāts uz Krājbankas (KB) administratora amatu. Premjeram par to esot bijušas «zināmas bažas», un tās pastiprinājušās pēc tiesībsargājošo iestāžu atzinuma, kas esot «klasificēts».
Maestro ar sev raksturīgo ironiju stāsta, ka viņš visiem paziņām lūdz aizdot naudu: «Pārbaudu, cik katrs ir pretimnākošs darbos, ne vairs vārdos.» Protams, viņa lūgums nav nopietni domāts. Tomēr savs rūgtuma grauds tajā visā ir. Intervija ar Maestro Raimondu Paulu.