Elita Veidemane / Autori

Pirms Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem – intervija ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču – par to, kā cilvēkiem pietrūkst visvairāk, par brīvību pat visbriesmīgākajos apstākļos, par politiķu nevēlmi ieklausīties cilvēkos.

Intervija ar Latvijas Universitātes vēstures profesoru, Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāju Inesi Feldmani.

Liksim mierā Valdi Zatleru kā cilvēku, kam patlaban ir veselības problēmas, no kurām mēs visi viņam novēlam atbrīvoties. Ar labu vārdu dažkārt atcerēsimies viņu kā dakteri, kas daudziem palīdzējis. Bet šobrīd tomēr padomāsim par bijušo augsto amatpersonu, kas savu prezidentālo nevarību kompensēja ar rīkojumu Nr. 2, ieraujot valsti politiskā haosā, no kā labums bija vien tāds, ka no zila gaisa uzradās eņģeļu partija, kuras reitings nu tuvojas nullei.

«Valdībai tādi lauki nemaz nav vajadzīgi,» dusmīgs ir kāds laucinieks, komentēdams labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) grandiozo ideju par mobilitātes pabalstu ieviešanu: tos iecerēts maksāt tiem, kuri gatavi pārcelties uz citu dzīvesvietu, kas atrodas tuvāk nolūkotajam darbam.

Pirms pāris nedēļām internetā pavīdēja satriecoša ziņa: «tautā iemīļotā dziedātāja» Kombuļu Inese tikusi publiski apvainota «visas latviešu tautas priekšā», jo viņas eksmīļotais vīrietis – dānis Bends – esot liedzis māksliniecei uzstāties Priekules universālveikalā, jo piedeguši viņa dzimšansdienas šašliki.

Jūlijs Latvijas vēsturē ir bagāts ar notikumiem, kas kardināli izmainīja valsts un cilvēku likteņus. Par 1940. gadu un tā mūsdienu paralēlēm – intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, vēsturnieci un politoloģi Ilgu Kreitusi.

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu – par Krājbankā pazudušo naudu, par prezidentiem, kas nebrauc uz Zilupi, un Jaunā viļņa iespējamo nāvi.

To, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem, mēs zinām no Džordža Orvela 1945. gadā uzrakstītā antiutopiskā romāna Dzīvnieku ferma. Un varam vien priecāties par nepatīkamajām paralēlēm, kas šodien smakojoši iemiesojas pilnīgi konkrētās, ne vairs alegoriskās, situācijās, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki. Mums, piedodiet, ir cilvēki. Un varbūt tieši tāpēc situācija ir daudz atbaidošāka.

Pirms gada 9.jūlijā pašlikvidējās Tautas partija - vesels laikmets Latvijas politikas vēsturē. Intervija ar ekspremjeru, kādreizējo Tautas partijas līderi Aigaru Kalvīti. Par politiskajām atmiņām, vainas apziņu, ebreju restitūcijām un politiķu mazdūšību.

Prieka un gaišas spītības kamols, kas dzima krūtīs – tur, kur sirds –, tā arī palika un nepazuda, un to nevar ne izstāstīt, ne atritināt.

«Toreiz ēdām tīrāku desu,» aizstāvot padomju laikus, nostalģiski pauž kāda tvītotāja.

«Lai tagad ebrejiem sāktu kaut ko atdot izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem. Tur bija definētas gan denacionalizācijas, gan privatizācijas pamatnostādnes. Tad būtu jāatceļ visi pilsētu un lauku zemju privatizācijas likumi, visi namīpašumu, banku, tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu privatizācijas likumi,» teic advokāts Andris Grūtups, pie reizes atgādinādams, ka šie likumi nebalstījās uz principu: latviešiem dot, bet krieviem vai ebrejiem – nedot.

Intervija ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (Nacionālā apvienība) – par ebreju restitūciju jautājumu un koalīcijas iekšējām nesaskaņām.

Intervija ar Andreju Ēķi, kādreizējo telekompānijas LNT īpašnieku un ģenerāldirektoru, – par nākotni, filmu biznesu un nacionālajām interesēm.

Atziņa, ka latvji tāda pasaku tauta, sāk pamazām apnikt: nu cik tu, cilvēks, smiesies par to, kā Lapsa Vilkam nosūdzēja Zaķi, bet mierinošu punktu pielika lāga Lācītis. Ak, jā, Trusis no zoodārza savulaik bija tapis par prezidentu, bet Līdaka ilgu slavu ieguva, politiskajiem oponentiem pavēlot aizvērt muti.

«Kārtējais vanderstūlisms» – nacionāli noskaņotu politiķu vidū dzirdams šāds vērtējums Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Tūrbjērna Jaglanna izteicieniem par to, ka Latvijas nepilsoņu bērniem automātiski esot jākļūst par pilsoņiem.

Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kuratoru Ritvaru Jansonu: par 1940./41. gada notikumiem un šodienas konsekvencēm.

Pirmdien, kad latvju tautas krietna daļa (vismaz 24% TV vērotāju) klausījās un skatījās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dimanta jubilejai veltīto lielisko koncertu, ko piedāvāja Latvijas Televīzijas 1. kanāls, tviterotavā nerimās šā muzikālā pasākuma vērtēšana. Vieniem šķita, ka skaņa nav profesionāli ierakstīta, otrie sūkstījās, ka Makartnijs nevis dzied, bet pīkst, trešie uzstāja, ka Eltons Džons jālaiž pensijā etc. Vienīgi par Enijas Lenoksas un Toma Džonsa izpildījumu, šķiet, nebija nekādu reklamāciju. Vēl vairāk: daudzi skatītāji priecājās, ka abu populāro dziedātāju balsis ir tikpat spēcīgas un valdzinošas kā pirms daudziem gadiem.

Neatkarīgā intervē Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība).

«Netaisos jums skaidrot likumu! Tas nav mans pienākums!... Kaut kādi cilvēki defoltā ar sakāpinātām emocijām mēģina aicināt uz likuma neievērošanu!» ievērojot dramatiskas pauzes, lai neemocionālais, pragmatiskais vēstījums būtu iespaidīgāks, ar histēriskiem kliedzieniem telefona klausulē savu nostāju pauda AKKA/LAA sabiedrisko (?!) attiecību nodaļas vadītājs (?!) Reinis Briģis.

«Politikas un žurnālistikas «dinozauri» var saukt ministrus par kamikadzēm, par muļķiem, kas nezina, kā politikā nauda jāpelna, vai lietot citus sulīgus epitetus, bet ministru lēmumus neietekmē atsevišķu cilvēku vai uzņēmumu šauras intereses, kas būtu pretrunā ar visas sabiedrības interesēm,» – bēdīgi slavenā Rīkojuma nr. 2 gaisotnes piepaceltībā, maijpuķītēm smaržojot un jaunajiem politiķiem gardi šmakstinot valsts apvērsuma gadadienas torti, priecīgi raksta vides ministrs Edmunds Sprūdžs.

Neatkarīgā intervē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.