Elita Veidemane / Autori

Nesen, sirds transplantācijas desmitgadei veltītā pasākuma laikā, Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafails Rozentāls skarbi izteicās par situāciju, kas vērojama Latvijā: pasaulē vislielākā problēma ir orgānu trūkums, bet tā, izrādās, nav aktuāla mūsu valstī, jo «šis nav orgānu trūkums, tā ir dezorganizācija».

«Pie represijām, cik es redzēju pats savām acīm un vairākās vietās, kad jau krievi bija iekšā, ka pie izvešanas visur lielāko daļu bija žīdu tautības cilvēki ar naganiem pie sāniem,» lēnīgā balsī senais vīrs, leģionārs Jānis Lapa stāsta par paša pieredzēto 1949. gada padomju deportācijās.

«Mēģinājums mest pār vienu kārti cīnītājus pret nacismu un fašismu, kuri par milzīgu upuru cenu lielā tēvijas kara laikā izglāba pasauli no brūnā mēra, un tos, kuri karoja Nirnbergas tribunāla nosodīto SS formējumu rindās un pastrādāja daudzas ļaundarības pret mierīgajiem iedzīvotājiem, savā būtībā ir dziļi amorāls,» pagājušajā nedēļā, operatīvi iztulkojis laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze publicēto interviju ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, tradicionālajā lielkrievu šovinistu sašutumā iedegās Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārākuma jautājumos Konstantīns Dolgovs, izplatīdams paziņojumu par mūsu valsts katoļu baznīcas galvas klusi un neuzbāzīgi izteiktajiem samierināšanās piedāvājumiem.

«Diemžēl mums nav izdevies sagaidīt valdību, kas kaut nedaudz aizstāvētu Latvijas intereses,» ar sarūgtinājumu saka Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Kaut arī skarbi, tomēr patiesi vārdi: mūsu varneši savā iztapībā Eiropas Savienības birokrātu prasībām staipās un lokās, cik vien var. Ceļu nozare, kas novesta līdz kraham, nav izņēmums. Arvien vairāk izskatās, ka Latvijas autoceļu sistēma tiek apzināti grauta: pagaidām gan nav saprotams, kas tieši pie tā vainojams – ES vēlme padarīt Latviju par trešās šķiras palīgvalsti vai arī mūsu pašu valdītāju neprasme vadīt valsti.

Vispār man patīk, ka uzņēmuma Vitronic Baltica un partneri valdes loceklis Sergejs Borisovs autovadītājus salīdzina ar narkomāniem.

Es teiktu, latvieši ir sīksta tauta. Septiņsimt gadu mums nav bijusi sava valsts, bet mēs esam izdzīvojuši. Latvieši ilgi klusē, bet tad, kad atsperas... Tad iztur visus pārbaudījumus, intervijā Neatkarīgajai Rīta avīzei saka Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Par Lieldienu vēsti, par ciešanām un cerību, par garīguma izpratni, par labo un ļauno, ko paņemam no Eiropas – intervija ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.

Līdz šim šķita, ka 18. februāra valodu referenduma rezultāti ir visai pārliecinoši, proti, vien 17% balsstiesīgo atbalstīja krievu valodas – tas ir, svešvalodas – kļūšanu par otro valsts valodu.

„Iģiķe vi so svoim Karļisom Skaļbisom... v svoi latišskije detsadi,” kā atgaiņādamās no uzmācīgiem pavasara odu bariem, vārdus spļāva kāda krievvalodīgā. Inteliģenta paskata pusmūža latvietis kautri mēģināja iestāstīt sarunbiedrenei, ka vienīgā platforma, uz kuras var vienoties un integrēties latvieši un nelatvieši, ir kultūra.

Beidzot viss ir tapis skaidrs. Līdz šim brīdim daudzi gadi pagāja, pinoties pieņēmumos un minējumos, ar kuru palīdzību mēģināju izprast Latvijas valsts neveiksmju un sekojošā pagrimuma iemeslus.

Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, vēsturnieku komisijas locekli Kārli Kangeri.

Latvijas uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs 23. februārī forumā Eksporta diena 2012 saņēma īpašu balvu par ieguldījumu Latvijas eksportā un investīciju veicināšanu pārtikas rūpniecības nozarē. Neatkarīgā intervē joprojām pretrunīgi vērtēto un kolorīto uzņēmēju.

«Kremļa Kongresu pils izstāžu zālē latviešu vēsturnieki atklās plašu izstādi ar nosaukumu Aizvestā bērnība, kurā varēs aplūkot 1941. un 1949. gadā no Latvijas deportēto bērnu fotoattēlus un deportāciju dokumentus.

Saruna ar kādreiz megapopulārā raidījuma Labvakar cīnītājiem, atmodiešiem un žurnālistiem – Ojāru Rubeni, Edvīnu Inkēnu un Jāni Šipkevicu.

Intervija ar Latvijas Republikas ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.

Intervija ar partijas VL!TB/LNNK līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru.

«Tas, ka premjers ar pārējiem kabineta locekļiem mani iepazīstināja angļu valodā, visi jautājumi no ministriem bija angliski un tulkojums nebija nepieciešams, bija iespaidīgi. Visi kabineta locekļi zina angļu valodu – Eiropā to nevar bieži redzēt,» patiesā sajūsmā par piedzīvojumiem LR Ministru kabineta sēdē žurnālam Klubs stāsta Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdis Martins Gauss.

Dzintra Geka, kinorežisore un producente

«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.

Boriss Stomahins ir Krievijas disidents, kas par savu aso, varai neglaimojošo domu izteikšanu – gan avīzē, gan internetā, gan protesta demonstrācijās – tika notiesāts uz pieciem gadiem nometnēs.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu: par referendumu, ebreju revolucionāriem.

«Ar jums bīstami sadarboties, pēc tam būs jāskaidrojas KNAB,» kaut arī ar smaidu teikts, tas izskan nopietni, jo to saka kādas mācību iestādes rektors, kuram nesen nācās atbildēt uz KNAB jautājumu par to, kāpēc reklāmu, slēdzot līgumu ar Mediju namu, viņš vēlējies izvietot «tieši Neatkarīgajā».