Elita Veidemane / Autori

To, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem, mēs zinām no Džordža Orvela 1945. gadā uzrakstītā antiutopiskā romāna Dzīvnieku ferma. Un varam vien priecāties par nepatīkamajām paralēlēm, kas šodien smakojoši iemiesojas pilnīgi konkrētās, ne vairs alegoriskās, situācijās, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki. Mums, piedodiet, ir cilvēki. Un varbūt tieši tāpēc situācija ir daudz atbaidošāka.

Pirms gada 9.jūlijā pašlikvidējās Tautas partija - vesels laikmets Latvijas politikas vēsturē. Intervija ar ekspremjeru, kādreizējo Tautas partijas līderi Aigaru Kalvīti. Par politiskajām atmiņām, vainas apziņu, ebreju restitūcijām un politiķu mazdūšību.

Prieka un gaišas spītības kamols, kas dzima krūtīs – tur, kur sirds –, tā arī palika un nepazuda, un to nevar ne izstāstīt, ne atritināt.

«Toreiz ēdām tīrāku desu,» aizstāvot padomju laikus, nostalģiski pauž kāda tvītotāja.

«Lai tagad ebrejiem sāktu kaut ko atdot izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem. Tur bija definētas gan denacionalizācijas, gan privatizācijas pamatnostādnes. Tad būtu jāatceļ visi pilsētu un lauku zemju privatizācijas likumi, visi namīpašumu, banku, tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu privatizācijas likumi,» teic advokāts Andris Grūtups, pie reizes atgādinādams, ka šie likumi nebalstījās uz principu: latviešiem dot, bet krieviem vai ebrejiem – nedot.

Intervija ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (Nacionālā apvienība) – par ebreju restitūciju jautājumu un koalīcijas iekšējām nesaskaņām.

Intervija ar Andreju Ēķi, kādreizējo telekompānijas LNT īpašnieku un ģenerāldirektoru, – par nākotni, filmu biznesu un nacionālajām interesēm.

Atziņa, ka latvji tāda pasaku tauta, sāk pamazām apnikt: nu cik tu, cilvēks, smiesies par to, kā Lapsa Vilkam nosūdzēja Zaķi, bet mierinošu punktu pielika lāga Lācītis. Ak, jā, Trusis no zoodārza savulaik bija tapis par prezidentu, bet Līdaka ilgu slavu ieguva, politiskajiem oponentiem pavēlot aizvērt muti.

«Kārtējais vanderstūlisms» – nacionāli noskaņotu politiķu vidū dzirdams šāds vērtējums Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Tūrbjērna Jaglanna izteicieniem par to, ka Latvijas nepilsoņu bērniem automātiski esot jākļūst par pilsoņiem.

Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kuratoru Ritvaru Jansonu: par 1940./41. gada notikumiem un šodienas konsekvencēm.

Pirmdien, kad latvju tautas krietna daļa (vismaz 24% TV vērotāju) klausījās un skatījās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dimanta jubilejai veltīto lielisko koncertu, ko piedāvāja Latvijas Televīzijas 1. kanāls, tviterotavā nerimās šā muzikālā pasākuma vērtēšana. Vieniem šķita, ka skaņa nav profesionāli ierakstīta, otrie sūkstījās, ka Makartnijs nevis dzied, bet pīkst, trešie uzstāja, ka Eltons Džons jālaiž pensijā etc. Vienīgi par Enijas Lenoksas un Toma Džonsa izpildījumu, šķiet, nebija nekādu reklamāciju. Vēl vairāk: daudzi skatītāji priecājās, ka abu populāro dziedātāju balsis ir tikpat spēcīgas un valdzinošas kā pirms daudziem gadiem.

Neatkarīgā intervē Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība).

«Netaisos jums skaidrot likumu! Tas nav mans pienākums!... Kaut kādi cilvēki defoltā ar sakāpinātām emocijām mēģina aicināt uz likuma neievērošanu!» ievērojot dramatiskas pauzes, lai neemocionālais, pragmatiskais vēstījums būtu iespaidīgāks, ar histēriskiem kliedzieniem telefona klausulē savu nostāju pauda AKKA/LAA sabiedrisko (?!) attiecību nodaļas vadītājs (?!) Reinis Briģis.

«Politikas un žurnālistikas «dinozauri» var saukt ministrus par kamikadzēm, par muļķiem, kas nezina, kā politikā nauda jāpelna, vai lietot citus sulīgus epitetus, bet ministru lēmumus neietekmē atsevišķu cilvēku vai uzņēmumu šauras intereses, kas būtu pretrunā ar visas sabiedrības interesēm,» – bēdīgi slavenā Rīkojuma nr. 2 gaisotnes piepaceltībā, maijpuķītēm smaržojot un jaunajiem politiķiem gardi šmakstinot valsts apvērsuma gadadienas torti, priecīgi raksta vides ministrs Edmunds Sprūdžs.

Neatkarīgā intervē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Intervija ar Latvijas Republikas kultūras ministri Žanetu Jaunzemi Grendi: par kultūras finansēšanu, par ieilgušo krīzi ministres un kultūras darbinieku attiecībās, par padomnieku institūciju, uzbekiem un Platonu.

Jautājiet Kalvītim! – viegli aizkaitinātā balsī attrauca Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kad LTV raidījumā Sastrēgumstunda kāds no skatītājiem uzdeva jautājumu par jaunās VID ēkas būvniecības lietderīgumu.

«Postpadomiskā identitātes grupa, kas sevi sauc par krievvalodīgajiem, pamazām izsīkst. Tas, ko mēs šeit redzam kā ekstrēmas izpausmes, ir nevis tāpēc, ka šī identitāte kļūst stiprāka, bet tieši otrādi – tā pamazām uzsūcas un pazūd,» uzskata Latvijas valsts galvenā integrētāja Sarmīte Ēlerte.

Neskaidrība. Tas ir precīzākais apzīmējums, ko var attiecināt uz situāciju, kurā šobrīd atrodas kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende un Nacionālā apvienība, kuru valdībā pārstāv «talantu koordinatore» – kā viņa pati sevi reiz nodēvēja. Neskaidras aprises ir arī maija sākumā uzmilzušajam konfliktam starp ministri un kultūras darbiniekiem, kurus sākotnēji pārstāvēja tikai rakstnieki.

Par klaunu dejām uz kritušo kauliem kāds nosauc ikgadējos 9.maija jandāliņus. Par fašisma atdzimšanu kāds cits nodēvē latviešu leģionāru gājienu līdz Brīvības piemineklim 16.martā. Vēsturei nav iespēju būt objektīvai, jo tā ir cilvēku interpretēta, apgalvo trešais. Patiesību atrast nav viegli, un varbūt vienas patiesības nemaz nav.

«Kad Latvijā minimālā alga būs 500 lati, bet vidējā 1500, pirksim bijušajam prezidentam Mercedes. Un neviens neiebildīs, vai ne, draugi?» – šādu domu nesen ietvītoja kolēģis Sandris Točs.

Intervija ar bijušo Saeimas priekšsēdētāju (1996.–1998.), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, biedrības 4. maija Deklarācijas klubs locekli un Latvijas – Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības priekšsēdētāju Alfrēdu Čepāni.