Elita Veidemane / Autori

Laikmetu burzmā kaut kā bija paskrējis garām fakts, ka Latvija no parlamentāras valsts pēkšņi pārtapusi par premjervalsti, un šis stāsts patiesībā ir garāks par šo teikumu.

...Dainas kundze man plaukstā iespieda nozīmīti plīvojoša Latvijas karoga izskatā. Sarkanbaltsarkanā karoga. «Un tagad dziedāsim Latvijas himnu,» viņa teica un piecēlās. Tas varēja izskatīties savādi: Salacas krasts, krēslaina novakare, vairs neviena cilvēka...

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu: par jauno Latviju, par salašņām un auslanderiem, par savu valsti kā augstāko mērķi, par neizglītotiem karjeristiem, kas sniedzas pēc varas.

Vakar Latvijas mediķi parakstīja aicinājumu Eiropas Savienības (ES) Padomei un Eiropas Parlamentam, lai tas izvērtē, vai gaidāmā Latvijas prezidēšana ES ir savienojama ar «ilgstošiem ES iedzīvotāju pamattiesību pārkāpumiem veselības aprūpes jomā».

«Jūsuprāt, šie cilvēki būtu jāsoda?! «Tautas» pārstāvis Bērziņš grib pat sodīt ar 500 latiem!!! Patriotismu nevar piespiest!» – tāds agresīvs tvīts sociālajā tīklā izspruka kādam vīram kā spļāviens 18. novembra svētku rīta gaisotnē. Bet bija jau iemesls šā vīra paštaisnajai neiecietībai: ļaudis apsprieda kāda cita tvītotāja bēdīgo atziņu, ka pusei no aplūkotajām mājām neesot valsts karoga, un kā tad tu to karogu pakārsi, ja nav pat karoga turētāja?

«2010. gadā mēs ar Ināru pieņēmām lēmumu, ka Rundāles pils restaurāciju varētu pabeigt līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,» vienkārši, bez pompozitātes un ambīcijām saka mecenāts Boriss Teterevs, kas kopā ar dzīvesbiedri Ināru nodibinājis labdarības fondu, lai realizētu ne tikai apjomīgus kultūras, izglītības un mākslas projektus, bet arī palīdzētu tiem, kam klājas visgrūtāk – maznodrošinātajiem cilvēkiem un arī mūsu mazajiem brāļiem – dzīvniekiem.

Intervija ar dzejnieku Jāni Peteru: par to, kāpēc Latvija ir mūžīga un kāpēc latvieši nav bāreņu tauta, par to, ko esam zaudējuši un ko – ieguvuši, par mūsu varoņiem, sasniegumiem un 18. novembri.

«Krievu laikā esmu piedalījies astoņu samērā lielu tiltu būvniecībā. Ja manu darbu neatzīst, pieprasu, lai Viņķele pār šiem tiltiem nebrauc. Sarakstu varu piestādīt. No mūsu paveiktā tik daudz ir postā aizlaists, tomēr vēl vairāk ir palicis.

Vairāk nekā desmit gadus Artis Stucka ir strādājis, pētot un īstenojot likumus par pašvaldībām, to atbildību un pārraudzību, ir bijis valsts sekretāra vietnieks pašvaldību pārraudzības jautājumos, atbildot par valsts un pašvaldību attiecībām.

Intervija ar VL!TB/LNNK kandidāti Rīgas mēra amatam Baibu Broku.

Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini: par Igaunijas veselības aprūpes darbinieku streiku un par Latvijas medicīnas sistēmas nejēdzībām.

Pētera Laķa piemiņai

Intervija ar Latvijas Institūta direktori Kārinu Pētersoni – par mūsu valsts atpazīstamību pasaulē, par Zemi, kura dzied un alternatīvu krievu mediju izdomājumiem.

«Kāda gan nozīme tiem dažiem burtiņiem, kas ierakstīti pasē? Nafig man tāds ieraksts – latvietis!» – prastā atklātībā piegružodams sociālo tīklu, pauž kāds jaunulis, iekļaujoties karstajā diskusijā par to, vai LR pilsoņa pasē ir ierakstāma tautība vai ne.

Guntis Belēvičs ir Kokneses novada Iršu pagasta bioloģiskās saimniecības Zemitāni īpašnieks. Zemitānos aug ap 1200 savvaļas staltbriežu un dambriežu, ganās arī mufloni, sumbri un mežacūkas.

Reformu partijas (RP) kopīgā gatavošanās tīģera lēcienam ir veiksmīgi sakritusi ar tās ministra Edmunda Sprūdža individuālo rēcienu Ventspils mēra Aivara Lemberga virzienā.

Intervija ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskapu Jāni Vanagu: par brīvību izvēlēties, par latviešu un krievu attiecībām, par Rietumu civilizācijas mērķiem, par protestiem pret ievazātām «kultūrām», par to, vai Jēzus Kristus bijis precējies.

Intensīvi rakņājoties politisko atmiņu krātuvēs, neatradās neviena eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pārdomu vēstule, kurā viņa pēdējo piecu gadu laikā būtu paudusi sarūgtinājumu par tautas likteņiem, dienām un nedienām.

Pērnā gada nogalē Veselības ministrija (VM) nolēma likvidēt (reorganizēt) Latvijas Infektoloģijas centru (LIC), lai «mazinātu funkciju dublēšanos sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā, uzlabotu veselības veicināšanas un slimību profilakses funkciju un racionālāk izlietotu veselības nozares finansējumu».

Kad labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) prezentēja savas kūrētās ministrijas paspārnē izdotās, no dāņu valodas tulkotās un latviešu publikai adaptētās «bērnu grāmatiņas» par dzimumu maiņu un citiem homoseksuāliem mudinājumiem, sabiedrībā uzmilza sašutums kā devītais vilnis.

Kad latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda Reisa mūs, piektklasniekus, sāka vest ekskursijās pa Latviju, pa tādām vietām, kas mums pat ģeogrāfijas sapņos nerādījās, mēs vēl nenojautām, cik nozīmīgi turpmāk izrādīsies šie pārgājieni: tie bija kā pirmās mācību stundas ne tikai latviešu valodā izrunājamiem un izjūtamiem vietvārdiem, bet arī izpratnei par to, ko mums kādreiz nozīmēs Latvija.

Nesen dzirdēju jauku anekdoti. Ar ko atšķiras instalācija no performances? Ja mākslinieks noliek pie kaimiņa durvīm kluci un aizbēg, tā ir instalācija. Ja mākslinieks noliek kluci, piezvana pie durvīm un sagaida, kad tās atver saimnieks, tā ir performance.