Principā Aivim Ronim nav humora izjūtas. Ja būtu, tad viņš varētu pasmieties kopā ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic reklāmas un mārketinga stratēģiem, ieplānojot nākamās biļešu pārdošanas aktivitātes, kurās kā reklāmas tēls tiktu izmantots, piemēram, Ļeņins un viņa dzimšanas diena 22. aprīlī.
Ir taču gana daudz cilvēku, kas svin šo dienu un kas būtu gatavi lumpenproletariāta vadoņa jubilejas mirklī realizēt lidojumu no Rīgas līdz vadoņa dzimtajai pilsētai Uļjanovskai. Vai arī Staļins un viņa dzimšanas diena 6. decembrī. Vai arī 17. jūnijs. Vai arī 5. augusts. Ir taču tik daudz smieklīgu, es pat teiktu, humorpilnu, dienu, kuras varētu izmantot mārketinga pasākumos. Bet Ronis, raugi, dzīvo bez humora izjūtas, viņš, sausiņš tāds, nezin kādēļ sašujas, ieraugot airBaltic tiešām asprātīgo piedāvājumu lidināties ar 20 euro atlaidi 23. februārī, nenormāli populārajā vīriešu dienā, kuru, izrādās, svin visi Austrumeiropas jampampiņi, kam ir pamanāms jelkāds sakars ar militārismu.
Ronis to nesaprot un atsauc no lidsabiedrības padomes Satiksmes ministrijas pārstāvi Kasparu Briškenu lidsabiedrībā, uzskatot, ka viņš nav pienācīgi kontrolējis uzņēmuma darbu, jo biļešu pārdošanas akcija, kas saistīta ar neesošas valsts – PSRS – armijas svētkiem, ministraprāt, ir amorāla. «Uzņēmuma mārketinga un biļešu pārdošanas stratēģijai ir jāatbilst nacionālā pārvadātāja statusam un atbildībai,» piebilst humora neizpratējs Ronis. Šo soli savukārt nesaprot pats Briškens, jo uzskata, ka «padome uzrauga uzņēmuma stratēģiskā līmeņa pārvaldību», nevis niekojas ar plācenīšiem.
Varbūt airBaltic reklāmas gudrinieki pirms dižakcijas varēja ieskatīties vēstures grāmatā vai vismaz pajautāt kādam vēsturniekam, kas ir šis 23. februāris un ar kādiem vīriešiem tas saistīts? 1938. gadā Staļins paziņoja, ka Pilsoņu kara laikā, tieši 1918. gada 23. februārī, sarkanā armija sagrāvusi vāciešus pie Narvas un Pleskavas, tāpēc šis datums turpmāk būšot sarkanarmijas dzimšanas diena. Tie, protams, bija meli, jo kaujas pie abām pilsētām notika 25. februārī un 5. martā, turklāt sarkanie neizrādīja varonību, tieši otrādi – viņi, pēdām zibot, bēga uz Petrogradas pusi. Tad kāds sakars tam visam ar 23. februāri? Varbūt tikai tāds, ka Ļeņins 1918. gada 22. februārī publicēja uzsaukumu, ka sociālistiskā tēvzeme ir briesmās, un tad soctauta devās pieteikties sarkanajā armijā. Bet, lai kā arī būtu, Krievijas Valsts dome 1995. gada 10. februārī padomju armijas un kara flotes dienu pārdēvēja par Tēvzemes aizstāvju dienu, kas svinama tāpēc, ka sarkanā armija 1918. gada 23. februārī esot uzvarējusi Vācijas karaspēku.
Vēl «humorpilnais» 23. februāris saistās ar 1944. gada čečenu deportācijām, kuras veica tā pati varonīgā sarkanā armija: šajā «svētku» dienā uz Centrālāziju deportēja gandrīz pusmiljonu čečenu, no kuriem galapunktu nesagaidīja vairāki tūkstoši cilvēku. Viņi visi tika apsūdzēti nodevībā – visi, sākot ar zīdaiņiem un beidzot ar sirmgalvjiem. Pieminēt Baltijas valstu okupāciju, ko veica padomju karaspēks, domāju, nav nepieciešams – to taču airBaltic reklāmisti zina? Bet varbūt nezina? Bet kopumā tāda, lūk, ir vīriešu diena, kuru, kā izrādās, nešaubīgi svin visa Austrumeiropa, ieskaitot airBaltic eventuālos pasažierus.
Protams, tagad varam svērt un ķidāt – bija tam Ronim taisnība vai nebija? Vai viņš pārspīlēja ar Briškena atsaukšanu vai ne? Vai «humorīgais gadījums» ar vīriešu dienu bija pēdējais piliens ministra uzticības kausā vai tikai pirmspēdējais? Vai amats aviosabiedrības padomē Briškena kungam bija piešķirts uz mūžu, mantojumā vai līzingā? Šīm runām nav nozīmes, jo gan jau attapīgais Briškena kungs taps ielikts kādā citā padomē vai valdē un viņa veiksmīgā karjera turpināsies.
Daudz būtiskāka šķiet kārtējā vēstures profanācija. Ja šādu profanāciju izmanto kāds «draudzīgais vēsturnieks», nav iebildumu: viņš dara savu melno darbiņu, un ko gan citu viņš varētu darīt? Bet nacionālās lidsabiedrības augsti izglītotie humoristi... Nu, nav smieklīgi. Varbūt airBaltic darbā varētu pieņemt konsultantu vēstures jautājumos? Varbūt arī humora jautājumos? Bet varbūt abus apvienot un ieviest veselā saprāta jautājumu konsultantu?