«Tjarves kungs nevienu TV raidījumu nav veidojis, radošais darbs viņam svešs. Bet varbūt vadītājam tas nemaz nav vajadzīgs,» izteicās kāda bijusī Latvijas TV darbiniece, piebilstot, ka viņā mājo 99% pārliecība par Rolanda Tjarves iecelšanu (ievēlēšanu) LTV ģenerāldirektora amatā.
«Tam nav nekādas nozīmes, ka daļa sabiedrības uzskata: Tjarve jau vienreiz padzīts no LTV, tāpēc viņam tur vairs nav jālien. Nu un tad, ka tiesa visās instancēs atzina Rolanda Tjarves atlaišanu par pamatotu? Finanšu pārkāpumi viņam esot bijuši? Nieki vien. Toties viņš ir reprezentabls, asprātīgs un izskatīgs, kā arī patīkams un pietuvināts vienai no valdošajām partijām: pirms vēlēšanām tas ļoti noderēs,» pretendentu uz LTV augsto amatu novērtēja bijusī televīzijas darbiniece.
Taču problēma (vai tās risinājums) neslēpjas vien Tjarves kungā. Viņš ir tikai instruments politiski nozīmīgāku spēlētāju rokās. Un ne jau Rolands Tjarve vienīgais pretendē uz amatu Latvijas Televīzijā: ir daudz zīmīgu kandidātu, kuru izcelsme liek domāt par visai interesantām sakarībām.
Televīzija kā kartelis
Četras nedēļas, kas pagāja uzspēlētas konfidencialitātes un sabiedriskajam medijam kaitējošas slepenības garā, vainagojās ar astoņu cilvēku atrādīšanu Latvijas Televīzijas augstākās vadības krēslu lomām. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) titāniskā atlases darba rezultātā ieraudzījām, ka LTV glābēji ir atrasti starp mārketinga un reklāmas speciālistiem, radio personībām un bijušajiem preses sekretāriem. Taču nekāda demonstrācija, šķiet, nebija nepieciešama, jo interesentu sapulce bijušajā LTV ēdnīcā bija acīm redzama muļķošanās, sak, ja jums vajag aprunāties ar pretendentiem, lūdzu, runājiet kaut vai līdz ģībonim, mēs (tas ir, NEPLP) esam jau izlēmuši, ka «ģenerālis» būs... Nu, kā jūs domājat? Jā, jūs pareizi domājat.
Bet vispirms palūkosimies uz NEPLP piedāvātajiem pārējiem pretendentiem.
Lūk, Sergejs Ņesterovs – aģentūras Mccann Worldgroup Latvia komunikācijas holdinga stratēģiskās plānošanas vadītājs, kā arī vada reklāmas aģentūru Lowe Age. Interesanti, ka McCann WorldGroup līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir Ainārs Ščipčinskis, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs. Kā parāda Vienotības finanšu pārskats par 2011. gadu, partija ir parādā trīs firmām, kuru īpašnieks ir Ainārs Ščipčinskis, – summu, kas desmitkārt pārsniedz vienai personai atļautā ziedojuma apjomu, tas ir, vairāk nekā 200 tūkstošus latu. Ščipčinskis pats kā fiziska persona savulaik Jaunajam laikam ir ziedojis kopumā 18 tūkstošus latu, bet vēl 16 tūkstošus latu – Vienotībai. Nu Ščipčinskis nolēmis nesadarboties ar Vienotību.
Vienotības reklāmas aģentūra?
Vai NEPLP izvēlētais Ņesterovs nozīmē, ka pienācis laiks kārtot parādus? Tā izskatās, ja sabiedriskajā medijā mēģina iesūtīt stratēģisko plānotāju no uzņēmuma, kas nodarbojies ar reklāmas, sabiedrisko attiecību un komunikāciju menedžmentu, turklāt ar skaidru norādi uz uzņēmuma un tā līdzīpašnieka un vadītāja politiskajām saitēm. Tās ir gana košas arī starp iespējamo LTV ģenerāldirektoru Tjarvi un viņa laulāto draudzeni, žurnāla IR galveno redaktori Nelliju Ločmeli, kuras vadītais preses izdevums ir izteiktākais Vienotības apkalpotājs. Un kāpēc gan lai sabiedriskā televīzija nekļūtu par tādu pašu Vienotības reklāmas aģentūru?
Personāla atlases firmas Fontes vadītāja Inese Kamarūte apgalvoja, ka, veicot atlasi, tiek apkopotas atsauksmes no visām darbavietām un kandidāta reputācija tiek noskaidrota gan no iepriekšējiem vadītājiem vai uzņēmuma īpašniekiem, gan arī no padotajiem darbiniekiem, kolēģiem un sadarbības partneriem. Tad kādā veidā palika nepamanīts tas, ka Sergeja Ņesterova vadītā reklāmas aģentūra Lowe Age veikusi aizliegtas darbības, starp tirgus dalībniekiem (konkurentiem) veicinot informācijas apmaiņu, kas attiecas uz cenām, tādējādi pārkāpjot Konkurences likumu? Par to Konkurences padome reklāmas aģentūrai Lowe Age uzlika naudas sodu Ls 14 534 apmērā. Vien jāpiebilst, ka Lowe Age kapitāldaļas pieder jau minētajam McCann Worldgroup.
Ja NEPLP izvēlas šādu valdes locekli, ir iespējams risks, ka arī LTV var nostāties uz karteļu veidošanas ceļa, reklāmas tirgus dalībniekiem vienojoties par pārdošanas noteikumiem un kvotām, kā arī nosakot reklāmas cenas.
Domājot par reputāciju
Savukārt Ivars Belte kopš 2007. gada bijis Baltijas Mediju alianses izpilddirektors, kura ietvaros reprezentējis Krievijas TV kanālus, tajā skaitā – Pirmo Baltijas kanālu, REN TV Baltija, NTV Mir Latvija. Sakaru un sakritību ziņā viņš, protams, neapsteidz radio programmu vadītāju un uzņēmuma Brazīlija valdes locekli Patriku Grīvu, kaut gan ir grūti saskatīt pamatojumu NEPLP izvēlē bīdīt Grīvas kungu par kandidātu uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos. Toties itin skaidri saskatāma saikne ar Andri Blaku, kas ir uzņēmuma Brazīlija īpašnieks, kā arī vada vienu no lielākajām reklāmas grupām Latvijā. Izskatās, ka televīzijā tiešām būs, ko reklamēt.
NEPL padomes priekš-sēdētājs Ainars Dimants izteicās, ka «visa otrā līmeņa vadība ir jāmaina». Vai šajā kontekstā nav jāskata Latvijas Televīzijas 7. kanāla satura redaktores Janas Semjonovas
parādīšanās konkursa otrajā kārtā? Iespējams, ka pietiekami daudz pašā LTV kritizētais amats, ko dēvē par kanāla satura redaktoru un kuru sauc par lieku un mākslīgi izveidotu, ir tas pats Dimanta noliegtais amats.
Protams, arī citi amata pretendenti ir pelnījuši labus vārdus, tomēr ne tik ļoti kā jau reiz no LTV ģenerāldirektora amata atlaistais Rolands Tjarve. LTV 2001. gada nogalē noslēdza beztermiņa līgumus ar divām mediju aģentūrām, par izcili zemām cenām pārdodot LTV reklāmas laiku. Tas bija klajš dempings, kas ne tikai kropļoja reklāmas tirgu, bet arī nolika Latvijas Televīziju finansiāli nedrošā situācijā. Revīzijas komisija, pārbaudot LTV finanses, atklāja, ka LTV, mediju aģentūra Media Bridge un Hansa līzings noslēguši trīspusējo faktoringa līgumu, par kuru NRTVP netika informēta. LTV garantējusi 354 tūkstošu latu lielu mediju aģentūras aizņēmumu bankā. Mediju aģentūrai bankrotējot, LTV būtu jāatmaksā bankai šī summa, kā arī vēl 11,5% no šīs summas. Garantējot šo aizdevumu, LTV vadība pārkāpa arī Likumu par radio un televīziju, kas aizliedz ieķīlāt vai pārdot televīzijas īpašumu.
Par šīm darbībām Nacionālā radio un televīzijas padome nolēma izbeigt darba līgumu ar Rolandu Tjarvi. Tas notika 2002. gada februārī. Nepagāja ne 11 gadi, un Tjarves kungs atkal traušas baltajā zirgā, ar ko iejāt Latvijas Televīzijā. Izskatās, ka nekādas pagātnes tiesas neatturēs viņu no šā nodoma, jo bijušais ģenerāldirektors uzskata, ka viņam nav, no kā kaunēties vai baidīties, it sevišķi – domājot par savu reputāciju. Iespējams, ka viņam taisnība, jo visu jezgu par superlēti pārdoto reklāmas laiku varēja novelt, piemēram, uz politiskās ietekmes tīkotājiem. Arī toreiz, tālajā 2002. gadā, LTV žurnālists Gundars Rēders, komentējot Tjarves atlaišanu, teica: «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka notikušajam pamatā ir mēģinājums iegūt politisku kontroli sabiedriskajā televīzijā.»
Viss jau izlemts?
Nezin kāpēc šķiet, ka šodienas situāciju var noraksturot precīzi ar tādiem pašiem vārdiem: notiek mēģinājumi iegūt politisko kontroli sabiedriskajā televīzijā, un šoreiz izgaismojas līnija Vienotība – žurnāls IR – Nellija Ločmele – Rolands Tjarve – Latvijas Televīzija. Var paturpināt: neoliberālisms – sorosītisms – kosmopolītisms...
Mēdz teikt, ka cilvēkam nevajagot atgriezties tajā vietā, kur viņš kādreiz juties ļoti laimīgs – pretējā gadījumā varot briesmīgi vilties. Tjarves kungs mēģina apgāzt šo apgalvojumu un, spītējot šaubīgās reputācijas vējiem, atgriežas – protams, ja NEPL padome, pamatīgi domādama un svērdama, ieklausīdamās LTV darbinieku vērtējumos, atbalstīs tieši Tjarves kandidatūru.
Bet ir vēl viens būtisks aspekts. Atlasītie LTV valdes un ģenerāldirektora amata kandidāti nevieš skaidrību par to, kas notiks ar Latvijas Televīziju. Pat vēl vairāk: kamēr NEPLP neatklās, kas ir pārējie kandidāti un kādas viņi ieguvuši atzīmes, kas, starp citu, bija liekamas stingri pēc pašas NEPL padomes izstrādātā nolikuma, tikmēr būs iespēja spekulēt ar dažādiem pieņēmumiem un aizdomām par šmaukšanos. Kāpēc publiski neatklāt VISU konkursantu vārdus un viņu vērtējumu? Varbūt tāpēc, ka vērtēšana ne vienmēr atbilda konkursa nolikumam? Bet tādā gadījumā, iespējams, būs pamats teicienam, kas šobrīd cirkulē publiskajā telpā: ir meli, ir lieli meli, un ir NEPLP...
Tikmēr televīzijas ļaudis, smīkņādami par cirku, kas pirmdien risinājās LTV ēdnīcā, ir pārliecināti, ka viss jau tāpat ir izlemts un tā dēvētā lemšana ir veltīta tikai vientiesīgajai publikai, kas šoreiz sastāv gan no TV žurnālistiem un darbiniekiem, gan skatītājiem: vismaz ir, kam pūderēt smadzenes. Tas ir – mums visiem!