Dzintars: 16. martu mēģināsim atjaunot kā atceres dienu
 
©F64 Photo Agency

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir gatava Saeimā iesniegt likumprojektu par 16.marta kā atceres dienas atjaunošanu, savukārt 9.maiju noteikt par sēru dienu.

Intervija ar Nacionālās apvienības līderi, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru: par eiro ieviešanu, par Latviju kā tirgus objektu, par 16. martu un 9. maiju.

– Vēlētāji Nacionālo apvienību (NA) ilgu laiku uzskatīja par nacionālās valūtas – lata – stabilu aizstāvi. Pēc tam, kad Saeima pieņēma likumu par eiro ieviešanu, daudzi NA atbalstītāji bija vīlušies, jo nacionāļi, izņemot tikai Jāni Dombravu, atbalstīja ceļu uz eiro. Vai nebaidāties zaudēt vēlētāju atbalstu?

– Mūsu viedoklis par eiro nekad nav mainījies. Gan valdības deklarācijā, gan partijas programmā šis punkts bija ierakstīts, un nekad neesam slēpuši partijas pozīciju. Vienlaikus jāpiebilst, ka NA biedru vidū ir dažādi viedokļi šajā jautājumā, tāpēc arī bija norunāts balsot tā, kā katrs uzskatīja par pareizu. Taču jūsu minētais balsojums bija nevis izšķiršanās par vai pret eiro, bet gan par eiro ieviešanas kārtību. Protams, ar šo balsojumu NA varēja mēģināt izgāzt likumu, lai arī to izdarīt būtu maz izredžu. Eiro ieviestu ar SC vai ZZS atbalstu, ietirgojot šīm partijām svarīgas lietas. Eiro ieviešana bija nosacījums ES līgumā, jautājums tagad ir tikai par to, kad un kādā veidā to izdarīt.

– Un kāpēc nemēģinājāt pretoties? Tautas vairākuma noliedzošā attieksme pret eiro būtu morāls pamats tādai rīcībai.

– Pretarguments varētu būt tikai viens, vismaz nacionālistiem: tā ir Krievija. Runājot Naura Puntuļa vārdiem: ir karš, un šajā karā palikt vieniem – tas ir pārāk liels risks. Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs teica tā: «Civilizāciju sadursmes ideja tiek izmantota kā pamatojums ES un ASV ietekmes līdzsvarošanai Krievijas kaimiņos. Tādējādi tiek meklēta leģitimitāte aktīvai ārpolitikai attiecībā uz NVS, Baltijas valstīm un tajās dzīvojošajiem Krievijas tautiešiem. Šīs valstis tiek pasniegtas kā cīņas lauks starp divām civilizācijām.» Tur jaušams skaidrs mērķis atgūt iepriekšējo ietekmi. Un ko saka pieredzējušais Rietumu žurnālists Eduards Lūkass? «Krievija revizionistiski, nacionālistiski un šovinistiski ir izvilkusi senās idejas no vēstures mēslaines, nospodrinājusi tās un panākusi, ka pagaidām tās darbojas. Mēs esam atgriezušies superlielvaru politikas laikmetā. Pasaules bagātākajām un spēcīgākajām valstīm ir jāaizstāv šīs mazās valstiņas, ko šobrīd apdraud Krievija. Varbūt tas ir neērti, dārgi vai pat nepatīkami, bet, ja mēs neuzvarēsim jaunajā aukstajā karā paši pēc saviem noteikumiem, mēs būsim spiesti cīnīties laikā un vietā, ko izvēlēsies pretinieks, un veiksme tad nebūs mūsu pusē.» Daudzi politologi min pat tādas paralēles kā jaunais Molotova – Ribentropa pakts. Kurā pusē šim paktam atradīsies Latvija? Tas vēl miglā tīts. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) ir pārliecināts: ja Latvija šajā brīdī mainīs kursu, Eiropā to uztvers kā viennozīmīgu signālu mūsu ģeopolitiskās izvēles maiņai. Latvijas eksistence pēc definīcijas nav savietojama ar Krievijas varas atgriešanos, līdzīgi, kā tas šobrīd ir, piemēram, Ukrainā, kur jau ieviesta divvalodība. NA neskatās uz Rietumu pasaules procesiem ar rožainām brillēm: ES ir netaisnīga organizācija ar daudziem riskiem, ar daudzām amorālām vērtībām, taču mēs nevaram piekrist, ka šī organizācija federalizējas, tieši otrādi: kad bija balsojums par budžetu, tad redzējām, ka ikvienai valstij ir savas intereses. Tā ir organizācija ar daudziem varas centriem, tā ne tuvu nelīdzinās mūsu kaimiņvalstij, kas ir vienots, autoritārs, centralizēts veidojums, un, ja tas atgūs ietekmi Latvijas ministrijās, specdienestos, medijos un citur, tad latvieši fiziski iznīks.

– Tuvojas 16. marts, pēc tam kā atbildes reakcija – 9. maijs. Kāda būs NA rīcība šajos datumos?

– Rīgas mēram Ušakovam šie datumi ir simboliski brīži, lai parādītu, ka «Riga naša» [Rīga ir mūsu – krievu val.]. 9. maijs ir spēka demonstrācija. Latvijas draugiem un Latvijai lojālajiem cilvēkiem jāsaprot, ka 16. marts ir kā eksāmens mums visiem – vai mēs ļaujam, lai svešie te saimnieko, vai arī mums ir mugurkauls, lai parādītu cieņu saviem varoņiem. Ir jāsper solis uz priekšu: NA ir gatava iesniegt likumprojektu par 16. marta kā atceres dienas atjaunošanu. Un mēs arī nopietni apsveram rosināt 9. maiju pasludināt par sēru dienu. Normālam latvietim ir skaidrs, ka 9. maijs simbolizē okupācijas varas atjaunošanu, kas tiktāl ir traumējusi latviešus, ka viņiem grūti kļūt par saimniekiem savā zemē. 9. maijs ik gadu mums atgādina, ka joprojām esam apdraudēti, ka eksistē pārkrievošanas draudi un ka joprojām te dzīvo milzīgs skaits Latvijas ienaidnieku, kuri pirmajā izdevīgajā mirklī aizmirsīs visu, kas solīts no tribīnes vai naturalizācijas eksāmenos, un nodos Latvijas valsti. Un vēl. NA ir sagatavojusi grozījumus likumā, kurā paredzēti sodi par totalitāro režīmu simbolikas izmantošanu ikdie

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"