Dzintra Geka: Latgale ir mūsu sāpe
Dzintra Geka, kinorežisore un producente
– Kā balsojāt?
– Protams, pret. Šodien sazvanījos ar draugiem Losandželosā, tur 218 cilvēki nobalsoja pret krievu valodu kā otro valsts valodu, bet trīs – par. Un tie trīs bija kāda ģimene, kas nerunāja ne latviski, ne angliski – tikai krieviski. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka viņi balsoja par otro valsts valodu... Domāju, ka referenduma iniciators Lindermans ar šo notikumu izvilcis ne to lozi, kuru gribēja: viņš patiesībā vienoja latviešus masīvam, pārliecinošam balsojumam. Bija jūtams tautas pacēlums. Mēs visu laiku dzīvojam ar kaut kādu cerību: mums ir mazas pensijas, mazas algas, varbūt būs labāk, tik daudzi cilvēki brauc prom, bet ir arī tādi, kas atgriežas... Un brīnumaini, ka šādā brīdī aizmirstam domāt par visu slikto un aizejam nobalsot par savu valodu. Tas nozīmē, ka mēs ideālismu alkstam vairāk, nekā spējam iedomāties. Ne vienmēr galvenais ir māja, mašīna, vispārēja labklājība.
– Kāpēc, jūsu domām, nonācām līdz šādam pazemojošam un absurdam referendumam?
– Nu, ne jau tāpēc, ka valdībā netika ņemts Saskaņas centrs! Putina Krievija bija ieinteresēta, lai šeit notiktu šāds pasākums. Krievijā viens otrs jūtas labāk, ja te ir slikti un ja te ir pietiekami daudz ļaužu, kuri vēlas kačāt pravas un to arī dara. Vācijā un ASV ir ļoti daudz krievu, bet tur viņi nezin kādēļ nepieprasa otro valsts valodu, savukārt šeit to darīt acīmredzot ir vieglāk – mēs paši ļaujam. Kā to var nesaprast – ja gribi būt pilnvērtīgs kādas valsts pilsonis, tev jāzina valsts valoda. Mums bija pārāk vāja un nemotivēta nostāja valsts valodas un citos nacionāli jutīgos jautājumos, tāpēc arī nonācām tik tālu – līdz referendumam. Un tagad arī – PCTVL vāc parakstus, lai ierosinātu balsojumu par LR pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Kam tas vajadzīgs? Vai nepilsoņi gatavojas kļūt par lojāliem pilsoņiem? Diez vai. Ar tādu pilsoņu kopumu var nobalsot par iestāšanos Krievijā – tāpat kā 1940. gadā. Uzskatu arī, ka politiķi lielā mērā vainīgi, ka esam tik tālu nonākuši.
– Mēs nevaram vainot Latgales cilvēkus par to, ka 55% nobalsojuši par otro valsts valodu. Un tomēr – ko darīt ar Latgali?
– Lattelecom stāsta, ka no visas Latvijas teritorijas aptuveni 99% ir noklāti ar Latvijas Televīzijas apraidi. Domāju, ka tā nav patiesība: pierobeža faktiski dzīvo Krievijas un Baltkrievijas TV ideoloģijā. Pierobežā neredz Latvijas TV! Integrācija Latgalē jānoraksta zaudējumos, un Latgale tiešām ir mūsu sā pe. Tagad ir ievēlēta jauna NEPL padome. Lūdzu, padomei plašs darba lauks: domāt, kā Latvijai atgūt Latgali. Tie var būt speciāli raidījumi par Latgali, lai turienes cilvēki jūt, ka par viņiem domā. Bet vispirms jāatrisina jautājums par apraidi Latgales pierobežā. Jo tur, patiesību sakot, apdalīti ir nevis krievi, bet gan latgalieši, jo līdz viņiem nenonāk faktiski nekāda informācija par to, kas patiesībā notiek Latvijā.