«Ar jums bīstami sadarboties, pēc tam būs jāskaidrojas KNAB,» kaut arī ar smaidu teikts, tas izskan nopietni, jo to saka kādas mācību iestādes rektors, kuram nesen nācās atbildēt uz KNAB jautājumu par to, kāpēc reklāmu, slēdzot līgumu ar Mediju namu, viņš vēlējies izvietot «tieši Neatkarīgajā».
Tāds pats jautājums tika uzdots kādas mazās ostas pārvaldniekam, kurš bija atļāvies noslēgt līgumu par komercreklāmas izvietošanu minētajā laikrakstā. Izbrīnīts par tik īpatnēju jautājumu, viņš atbildēja, ka Neatkarīgā ir vienīgā avīze, kas interesējas par mazo ostu problēmām. Kaut arī līgumi bija noslēgti juridiski korekti un realizēti godprātīgi, KNAB darbiniekiem par varas makti vajadzēja atrast kādu skabargu, ar ko ar spēcīgas fantāzijas palīdzību varētu vērst par baļķi.
Neatrada. Bet kurš gan var šai taisnības un tiesiskuma sargāšanas iestādei aizliegt fantazēt? Protams, ka neviens. Vēl vairāk – skabargas ir jāmeklē! Rūpīgi jāšņakarē priekšvēlēšanu aģitācijas nelegālās naudas, jāķer rokā fiskāli netīrīgi indivīdi un tādā garā. Pati providence to ir vēlējusi šim kantorim! Bet tad, kad KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, kas ir visādi citādi patīkams laikabiedrs, gan minēto mazo ostu, gan mācību iestādi mūsu telefonsarunā pieskaita «priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzības» jo mai, aptekas dūša. Nez kāds varētu būt mazās ostas vai augstskolas sakars ar priekšvēlēšanu tēriņiem? Saprotu, lielā KNAB priekšniecība neapgaismo savus apakšniekus par itin visiem «ekonomiskajiem noziedzniekiem», ar kuriem reklāmdevēju sadarbība ir nevēlama un pat sodāma, bet par tiem «redzamākajiem» jau vajadzēja gan, vai ne? It sevišķi tad, ja tie «redzamākie» regulāri pasniedz KNAB varoņdarbus tādā ne visai patīkamā mērcē...
Izrādās, ka KNAB vērīgās aktivitātes, pētot vienas izdevniecības reklāmpakalpojumus, neaprobežojas tikai ar pāris nejauši izvēlētiem objektiem: Mediju nama reklāmas nodaļā paskaidroja, ka šāda klientu «pratināšana» notiekot visai regulāri. Vitenburga kungs gan iebilda, ka pratināšana esot tikai tad, kad ir ierosināta lieta un notiek izmeklēšana. Labi, varam aizvietot kriminālskarbo vārdu ar eifēmismiem, piemēram, iztaujāšana, ziņkārošanās, klaču savākšana. Bet lietas būtību tas nemaina: KNAB nepamatoti jaucas iekšā privātbiznesa struktūru darbībā, radot saspringuma un bažu gaisotni.
Taču tas ir KNAB bliezējmilnas viens gals. Otrs dauza medijus. Pat Aleksandra augstumu nespējniekiem, kur nu vēl knabistiem, ir skaidrs, ka, ar nepamatotām aizdomām vēršoties pret reklāmdevējiem, līdz ar to mīļā miera labad mudinot tiem atteikties no reklāmas līgumiem, medijam tiek liegta iespēja eksistēt, jo reklāma ir viens no svarīgākajiem katra medija ienākumu avotiem, kas ir tā neatkarības garants. Tā uzskatāma par KNAB mērķtiecīgu darbību – izdarīt spiedienu uz konkrētiem uzņēmumiem, lai tie atsacītos no reklāmas līgumiem ar konkrētu mediju. Šobrīd KNAB vēršas pret Neatkarīgās izdevēju – Mediju namu. Nav zvanīts, vai rīt tas nevērsīsies pret jebkuru citu laikrakstu vai žurnālu, kas nerakstīs šim kantorim pa spalvai.