Jūrmalas mērs: Jūrmala nav kūrorta konveijers

Neatkarīgā intervē Jūrmalas mēru Gati Truksni: saruna par pilsētas budžetu un nekustamā īpašuma nodokli, par pašvaldības uzņēmumu īpatnējo darbību, Ķemeru kuģi un kūrorta statusu.

– Mediji ziņo, ka Jūrmala pieņēmusi bezdeficīta budžetu. Vai tas ir kaut kas neparasts? Kā tad bija citus gadus?

– Precīzāk būtu teikt, ka esam pieņēmuši sabalansētu budžetu. Pašvaldības, izņemot Rīgu, nemaz nedrīkst pieņe mt budžetu ar deficītu. Jūrmalas prognozētais budžets ir ar 10% pieaugumu, pirmkārt, pateicoties tam, ka labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Visticamāk, IIN šogad būs pārpilde. Savukārt pērnā gada oktobrī es izdevu norādījumu, ka nekādas finanšu orģijas gada beigās nenotiks – nekādas kontu iztīrīšanas, ātrās iepirkšanas un viss pārējais. Tādējādi pērnā gada pārpalikums tika pārnests uz šo gadu.

– Valdība savus budžetus dēvē dažādi – «pēdējās konsolidācijas budžets», «attīstības budžets», «trekno (lieso) gadu budžets» un tamlīdzīgi. Kāds nosaukums ir dots Jūrmalas 2012. gada galvenajam finanšu dokumentam?

– Būtu ļoti grūti valsts situācijas kontekstā kādai pilsētai izveidot milzīgu investīciju attīstības budžetu. Ministru prezidents Vecgada uzrunā nosauca makroekonomiskās lietas, taču cilvēki tās nedz īpaši izprot, nedz sajūt. Tāpēc mēs vairāk domājam par to, kādas intereses ir jūrmalniekiem. Pilsēta lielos vilcienos sadalās divās daļās – no Vaivariem līdz Lielupei, kur lielākoties ir privātmājas un kur cilvēkus visvairāk satrauc nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), otrā daļa – Kauguri, Sloka, un tur cilvēkus visvairāk satrauc tas, kā viņi nokārtos komunālos maksājumus. Par spīti tam, ka valsts sociālais spilvens samazinās, Jūrmalā tas nav izdilis: mēs nemazināsim, piemēram, dzīvokļu pabalstus. Vēl mēs nopietni domājam par pabalstiem ģimenēm ar bērniem, kas neietilpst nedz maznodrošināto, nedz nabadzīgo skaitā. Un tā mēs ieviesām jaunu pabalstu, kas varbūt nav nekas dižs, bet tomēr: ģimenēm, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nav lielāki par 150 latiem, ir tiesības gadā saņemt vienreizēju pabalstu 100 latu apmērā komunālo maksājumu segšanai. Tas no pilsētas budžeta prasīs ap 500 000 latu. Mēs arī dubultojām pabalstu jaundzimušo vecākiem – tagad viņi saņems 200 latu par bērna piedzimšanu. Atjaunojām iniciatīvu apmaksāt visu Jūrmalas skolu 2. klašu skolēniem brīvpusdienas (pirmajām klasēm apmaksā valsts). Atradām arī naudu, lai trūcīgajām ģimenēm izmaksātu 50 latu pabalstu pirmklasnieka palaišanai uz skolu, kā arī tādu pašu summu maznodrošināto ģimeņu 9. un 12. klašu beidzējiem.

– Vai pilsētā turpinās skolu un citu objektu rekonstrukcija?

– Pabeigsim Pumpuru vidusskolas 3. kārtas rekonstrukciju, sāksim Ķemeru bērnudārza būvniecību un astoņu bērnudārzu siltināšanas programmu, turpināsim Ķemeru skolas projektēšanu, pie Lielupes skolas celsim visiem Eiropas standartiem atbilstošu daudzfunkcionālu sporta halli. Tūrisma investīcijām var pieskaitīt Aspazijas mājas rekonstrukcijas projektu, sāksim arī Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju – starts būs šoruden, strādāsim līdz pavasarim, tad nākamruden būs jāpabeidz.

– Daudzi Jūrmalas viesi sašūt par to, ka jāmaksā viens lats, iebraucot pilsētā.

– Vai būtu labāk, ja vajadzētu maksāt par katru stundu, kad auto novietots stāvvietā? Domāju, ka arī pilsētas muzejos veidosim brīvu ieeju – kasieru darbs neatmaksājas.

– Vaivaros un Valteros privātmāju iedzīvotāji sūdzējās, ka viņu mājas slīkst nost – pārāk augsts gruntsūdeņu līmenis.

– Meliorācija Jūrmalā ir liela problēma – 30 gadus to neviens nav risinājis. Pērn sākām risināt. Cilvēki ir apmierināti, ka beidzot viss sāk notikt, un šobrīd ir atvēlēts pusmiljons latu, lai turpinātu risināt šo problēmu. Tikpat liels finansējums ir atrasts ielu asfaltseguma remontam. Atjaunosim segumu Tērbatas ielā, pilna rekonstrukcija paredzēta Talsu šosejā – posmā no Vaivaru policijas posteņa līdz Kauguriem. Februārī ekspluatācijā tiks nodotas Līču ielas sociālās mājas ar 68 dzīvokļiem...

– Slavenā pašvaldības SIA Jūrmalas attīstības projekti (JAP) būvniecība? Valsts kontrole atklāja kārtīgu izšķērdēšanu, ko veikusi šī SIA.

– Par to vēl parunāsim. Bet vēl ir Skolas ielas un Dīķu ielas projekts, un, ja šie projekti realizēsies, tad tas nozīmēs, ka dzīvokļu rinda Jūrmalā ir beigusi eksistēt. Ja skatāmies uz budžetu, pilsētas vēlmju saraksts ir daudz garāks nekā dotās iespējas, un es būtu priecīgs, ja būtu vairāk naudas, ko ielikt ceļu un ielu remontā.

– Jūrmalā ir vairākas kapitālsabiedrības, kas sagādā galvassāpes pašvaldībai.

– Jā, būs jādomā par dažu kapitālsabiedrību atsavināšanu, citā gadījumā par investīciju piesaisti un vēl ko citu. Piemēram, Kauguru Veselības centrs. Vispareizākais būtu tūdaļ uzsākt atsavināšanu, un nevajag baidīties, ka Kauguri paliks bez poliklīnikas – tur vienkārši būs cita īpašumtiesību forma. Kas attiecas uz Jūrmalas attīstības projektiem...

– Jā, šajā pašvaldības uzņēmumā 1,8 miljoni latu izlietoti nelietderīgi, tā pamatkapitālā nelikumīgi ieguldīti 768 000 latu no pašvaldības līdzekļiem, gadiem ilgi saņemtas algas par nekā nedarīšanu... To atzinusi Valsts kontrole.

– Tie ir zemes gabali, kas ieguldīti, tie nekur nav aizvesti vai iebāzti kabatā. Uzņēmums JAP tika radīts, lai varētu normāli dabūt kredītus celtniecībai. Un tā dievišķā konstrukcija bija tāda, ka aizdevumu ņem nevis pašvaldības budžets, bet gan pašvaldības SIA, kas realizē dzīvojamo māju projektus, un pamatkapitālā šim uzņēmumam vajadzīga zeme, uz kuras šos projektus realizēt. Viņi arī meklē bankas, kas būtu ar mieru pret jaunuzceltā objekta un zemes ķīlu kreditēt būvniecību. Kad dzīvokļi gatavi, tur iemitina īrniekus. Pašvaldībai ir iespēja šos dzīvokļus izpirkt.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"