Latvijas izglītības sistēma kopumā ir gatava jaunā 2025./2026.mācību gada uzsākšanai, tā žurnālistiem jaunā mācību gada priekšvakarā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders.
Viņš atzīmēja, ka valstī darbojas vairāk nekā 1200 mācību iestādes. Lai gan atsevišķās skolās "var gadīties lielāki vai mazāki izaicinājumi", lielākā daļa no tām 1.septembrī būs gatavas uzņemt skolēnus.
Precīzu informāciju par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā IZM sola sniegt septembra beigās. Tomēr būtiskas izmaiņas šogad nav gaidāmas, jo demogrāfiskās tendences ietekmēs izglītojamo skaitu tikai nākamajos gados, norādīja Paiders.
Pagājušajā mācību gadā Latvijas izglītības sistēmā bija reģistrēti gandrīz 420 000 izglītojamo, no tiem puse mācījās vispārējās izglītības iestādēs, liecina IZM sniegtā informācija.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) norādīja, ka izglītības nozarei nākas saskarties ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar drošību, taupības pasākumiem un digitālo pāreju.
Politiķe norādīja, ka sadarbībā ar augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm nepieciešams veidot jaunas programmas, lai sagatavotu speciālistus gan aizsardzības nozarei, gan digitālajai pārejai, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanai.
Pievērst īpašu uzmanību tehnoloģiju risinājumiem IZM vadība sola arī izglītības pārvaldē, piemēram, lai atvieglotu skolēnu uzņemšanu vidusskolā. Tomēr informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešana valsts pārvaldē nav vienkārša, atzina ministre, piebilstot, ka šajā jomā viņai ir vislielākais satraukums.
"Centīsimies ieviest tādus kontroles mehānismus, lai pārliecinātos, ka šīs informācijas un komunikācijas tehnoloģijas sistēmas nostrādās," solīja Melbārde.
Jaunajā mācību gadā tiks sākta arī skolu finansēšanas reforma "Programma skolā", vispirms koncentrējoties uz atbalsta personālu izglītības iestādēs. Pēc Melbārdes sacītā, izaicinājums ir ne tikai finansējuma sadale, bet arī speciālistu piesaiste.
Modeli "Programma skolā" pilnā apmērā sola ieviest 2026.gada septembrī. Reforma paredz, ka valsts pilnībā finansēs pedagogu algu tajās skolās, kas atbildīs valdības noteiktajiem kritērijiem. Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt šos kritērijus, otrajā lasījumā lems septembrī.