Elita Veidemane / Autori

«Kartupeļu ražošana Latvijā ir konkurētspējīgākā dārzeņu ražošanas nozare, ar kuru varam konkurēt arī Eiropā, tāpēc man ir bažas, ka «Eiropa to nesapratīs» un vēlēsies šo nozari likvidēt, tāpat kā savulaik likvidēja cukura ražošanu,» savu versiju par megalēto kartupeļu invāziju Latvijas lielveikalos piedāvā SIA Ruģēni mārketinga direktors Ritvars Leitens, piebilzdams, ka intervences kartupeļi, kurus ieved no Eiropas Savienības (ES), ar savām dempinga cenām «nosit» Latvijā audzēto kartupeļu cenas, kas nav atļauts paņēmiens.

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.

Ja valdības jaunā deklarācija tiktu pašaizliedzīgi pildīta, Latvija sāktu dzīvot materiālā pārticībā, biedriskā draudzībā un tālredzīgā gudrībā jau tuvāko trīs gadu laikā. Ja visu nozaru un virzienu valstiskie vadītāji pildītu deklarāciju, ko nule viņi, pie varas nonākuši, parakstīja, laime iestātos neatgriezeniski un Latvijas pateicīgie iedzīvotāji šo valdību uz rokām ienestu nākamajā valdīšanas posmā, proti, pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.

«Par nelocīšanos viņam bija dārgi jāmaksā, jeb, Evaņģēlija vārdiem runājot, viņam nebija lemts staigāt mīkstās drēbēs. (..) Bet tieši tāpēc viņš varēja mierīgi un droši skatīties acīs jebkuram cilvēkam uz pasaules, jo, arī ārēji pazemots, iekšēji viņš bija un palika brīvs un nesalauzts.»

«Visu nakti negulēju, domādams par valsti,» pirms gadiem divdesmit reiz teica kāds kolēģis žurnālists, kas likteņa labpatikšanas dēļ bija kļuvis par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu – tās pašas institūcijas deputātu, kas 1991. gada 21. augustā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu de facto. Viņš savā izteicienā, protams, bija pašironisks, taču, asa prāta sargāts, viņš nekad nepārkāpa politiskās gaumes robežas un izturējās pret valsts tā laika augstāko likumdevēju ar cieņu un atbildību. Pieņemu, ka tādas pašas attiecības viņam bija ar saviem vēlētājiem.

Intervija ar filoloģijas zinātņu doktori, sociolingvisti un Saeimas deputāti Vinetu Poriņu (Nacionālā apvienība VL!TB/LNNK).

Intervija ar Saeimas neatkarīgo deputātu Klāvu Olšteinu, kurš atstājis Zatlera Reformu partiju.

«ZRP lēmums veidot valdību ar VL!TB/LNNK mazinās aizdomas par Maskavas ietekmi ZRP,» nacionāļu aktīvists un tvitera tricinātājs Jānis Iesalnieks pirmdien internetā apgaismoja savus lasītājus.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju, partijas Vienotība līderi Solvitu Āboltiņu.

Intervija ar Siguldas Operas svētku ilggadējo organizētāju, bijušo ķirurgu un kultūras cilvēku Daini Kalnu.

«Mūs tikai ar tankiem var piespiest mainīt šo lēmumu,» radio cieti noskaldīja ZRP priekšsēdis Valdis Zatlers, skaidrodams žurnālistiem savas partijas valdes naksnīgo izšķiršanos par labu Saskaņas centram (SC), pametot aiz borta Nacionālo apvienību (NA).

«Pamatjautājums ir par varu, un tas ir tālu prom no ētiskas dabas prātojumiem. Arī pasakas par vērtībām šādos brīžos nav aktuālas,» komentējot politisko jezgu, teica sociologs Aigars Freimanis.

«2007. gada 29. novembrī Latvijas laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze publicētā rakstā ievērojamais latviešu jurists Andris Grūtups apgalvoja, ka toreizējā vēstniece Beilija un agrākā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2006. gada beigās izvirzīja likuma par ebreju īpašumu restitūciju pieņemšanu kā «priekšnoteikumu» premjerministra Aigara Kalvīša amata turpināšanai pēc 2007. gada oktobra vēlēšanām. (..) Laikraksts jau pagātnē ir kritizējis ASV vēstniecību Latvijā un īpaši vēstnieci Beiliju. (..) 2006. gada beigās viņš [Andris Grūtups] publicēja rakstus, kas kritizēja ierosināto ebreju īpašumu restitūcijas likumu, tādējādi nodrošinot intelektuālo pamatojumu likumdevēja eventuālajai neveiksmei.»

Neatkarīgās sarunbiedrs – vēstures habilitētais doktors, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs, profesors Inesis Feldmanis.

Neatkarīgās sarunbiedrs – vēstures habilitētais doktors, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs, profesors Inesis Feldmanis.

Intervija ar investīciju baņķieri, finanšu konsultanta IBS Prudentia partneri Ģirtu Rungaini.

Jāpierod pie domas, ka VL!TB/LNNK nekad nebūs valdībā. Vismaz šajā ne. Formālās tikšanās, kurās Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība it kā veiks sarunas ar vislatviešiem, nenozīmē itin neko, jo nedz ZRP, nedz Vienotībai tādi vislatvieši nav vajadzīgi pat lielgabala šāviena attālumā.

«Tas nebūtu korekti pret partneriem – atnākt uz sarunām ar savu kabinetu,» Saskaņas centra (SC) valdes loceklis Andrejs Klementjevs kādā intervijā atgaiņājās no žurnālista centieniem izzināt viņa pārstāvētā politiskā spēka nodomus attiecībā uz ministru amata kandidātiem.

Pamodos Krievijā. Pēcvēlēšanu politiskās paģiras, kurās stindzinoši augstprātīgs uzvarētāju vēsums mijās ar divu pakaļpalicēju nervozo knakarēšanos – kurš pirmais un pēc iespējas izdevīgākā pozā atdosies uzvarētājam, uzdzina lingvistisku grūtsirdību: vai gadījumā nevajadzētu sameklēt kādu krievu valodas mācībgrāmatu, lai atsvaidzinātu kaimiņvalsts valodu.

«Apvienības Vienotība galvenā kļūda ir savu ētikas standartu neievērošana. Es uzskatu to par ļoti divkosīgu pieeju. Domāju, ka tā ir Vienotības atslēgas kļūda, varbūt pati vislielākā,» demonstrēdams īpatnēju latviešu valodu, skarbus vārdus savai ģenētiskajai radiniecei – Vienotībai – raidīja Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs.

Neatkarīgā intervē politologu, vēlēšanu tehnoloģiju un parlamentu veidošanas speciālistu Edvīnu Inkēnu.