Elita Veidemane / Autori

Nedomāju, ka šodien vajadzētu spriedelēt par tēmu «cik vienoti toreiz bijām». Seriāls par latviešiem, kas, kā zāģa zobi cits pie cita piekļāvušies, stāvēja par Latvijas brīvību un neatkarību, ir ielikts vēstures plauktiņā, un tas nu izskatās gaužām apputējis.

Pirms 20 gadiem, naktī uz 19. augustu, Maskavā, atstādinot no amata PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, varu sagrāba sazvērnieki, sevi nodēvēdami par Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteju (VĀSK). Tā izsludināja ārkārtas stāvokli vairākos PSRS reģionos, tostarp Latvijā. Bija skaidrs, ka ir noticis militārs pučs.

Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks, viens no Zatlera reformu partijas (ZRP) dibinātājiem, nule tika ierauts politiskā skandālā, kas šķietami spodrina ZRP antioligarhiskā godīguma spalvas, tomēr, vērīgāk ieskatoties, atklāj, iespējams, netīru spēli.

Priekšvēlēšanu diskusijā Neatkarīgās redakcijā piedalās partijas VL!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars un Zatlera Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Klāvs Olšteins.

Atklāti sakot, man ir vienalga, vai jaunradītās partijas līdera Valda Zatlera blakuskrēsls bija tukšs jau sākotnēji vai pilns ar Jaunā viļņa organizatoru Šenkmanu, vai atbrīvots tāpēc, ka Šenkmans aizgāja uz zēnistabu, vai speciāli nolikts, lai kompromata nolūkos tajā «pilnīgi negaidīti» iesēstos Ainārs Šlesers un pēkšņi «ieskrietu fotogrāfs».

Nule ciemojos Lietuvā – šoreiz ne tikai caurbraucot, bet gan vērīgāk ielūkojoties dažu nelielu pilsētu ikdienā. Piemēram, Roķišķi. Klusa pilsētiņa, kuras lielākais lepnums ir siera rūpnīca, leģendārais koktēlnieks Longins Šepka, grāfa Tīzenhauza deviņpadsmitā gadsimta vidū būvētā, izcili daiļā katoļu baznīca, kas viņam izmaksājusi vienu miljonu cara zelta rubļu, un līdz šai dienai perfekti saglabātā pils, kurā savulaik dzīvoja viņa ģimene. Interesanti, vērā ņemami apskates objekti. Man nav zināma pilsētas vadoņu taktika tūristu piesaistē, taču sestdienas pievakarē pilsēta izskatījās kā ar vēja slotu izslaucīta, pa ielām nepastaigājās nedz vietējie, nedz iebraucēji, un nekur nebija iespējams ieturēt vakariņas.

Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri APINI.

Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs piedāvās politiskajiem spēkiem paklusēt par nacionālajiem un vēstures jautājumiem, jo tie etniski šķeļot sabiedrību. Minēto tēmu trīs gadu moratorijs, viņaprāt, būs pietiekams, lai šajā laikā partijas varētu vienoties par sociāli ekonomisko problēmu kopīgu atrisināšanu. Tāds pragmatiska politiķa piedāvājums, sak, domāsim labāk par to, kā dabūt pēc iespējas biezāku desmaizi, nevis par to, kāds ir tās vēsturiskais un etniskais vēstījums. Protams, Urbanovičam taisnība: desas vēsture ir īsa un miglaina, turklāt tā nerunā nekādā valodā. Tāpēc to vieglāk apgūt, jo tā garšos gan latviešu nacionālistam, gan krievu šovinistam. Kā smejies, katram sava desa tuvāka.

Intervija ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Intervija ar Valsts prezidenta padomnieku vēstures jautājumos Antoniju Zundu.

Kaut arī daudzos interneta portālos vislasītākā ziņa bija par to, ka Monako princis Albērs II un viņa jaunlaulātā sieva princese Šarlēne nenakšņo vienā gultā, cilvēkus tomēr uzrunāja arī dažādu radošu un politisku personāžu valstiskā sāpe, kas tapa jo dienas jo asāka.

Intervija ar Tautas partijas (TP) valdes locekli, Saeimas frakcijas Par labu Latviju priekšsēdētāju Edgaru Zalānu.

Nule izlasīju Māra Ruka grāmatu Spridzinātāji. Piesaista tumšsarkanais vāks, uz kura kā nepareizi nodrāzts zīmulis slejas Pārdaugavas t. s. uzvaras pieminekļa siluets, pārsvītrots ar grāmatas nosaukumu, veidojot kroplīgu, ar piecstaru zvaigznēm izrotātu krustu.

Intervija ar uzņēmēju, zemnieku saimniecības Zemitāni īpašnieku Gunti BELĒVIČU.

Intervija ar partijas Visu Latvijai! līderi Raivi Dzintaru.

Intervija ar partijas Visu Latvijai! līderi Raivi Dzintaru.

Jau pāris dienas apkārt, kā saņēmu vēstuli no Intas – jaunas un skaistas atraitnes, kuras vīru savas mājas pagalmā pirms dažiem gadiem bezjēdzīgi nosita divi bandīti. Nosita dažu latu dēļ. Toreiz Inta bezgalīgās bēdās juta, ka beidzas viņas laimīgā dzīve, juta, ka viņa nomirst līdz ar vīru, tomēr pie dzīvības noturēja doma, ka viņai taču ir divas meitiņas, kurām mamma būs vajadzīga vēl vairāk nekā pirms tam – laimīgajā dzīvē. Inta sažņaudza sirdi dūrē un piespieda sevi piecelties kājās, saprotot, ka sakņupusi un vārga viņa nevienam nebūs vajadzīga, arī meitām ne.

Plānprātības ģenerāļu uzsāktais karagājiens pret Daugavu, kuru – pēc viņu pārliecības – vajadzēja pārvērst par kuģojamu plančku, par laimi, aplauzās pusceļā: nepagāja ne pusgads, un Latvijas valdības izveidotā darba grupa, kurā ietilpa Ārlietu, Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Latvenergo amatpersonas, brīnumainā kārtā tomēr publiski atzina šā projekta absurdu.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu.

Advokāts Andris Grūtups uzskata, ka jaunajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, stājoties savā amatā, pirmais darbs būtu atcelt kārtību, ar kuru prezidents sev piešķir Triju Zvaigžņu ordeni.

"Prezidents Zatlers ar savu vieglprātību un netālredzību ir nolicis valsti muļķīgā stāvoklī. Nebija nekāda pamata atlaist parlamentu," šodien intervijā Neatkarīgajai saka advokāts Andris Grūtups.

Liepājas apriņķa Mežstrautos, kas atradās Rucavā, tur dzīvojošais Šēpera kungs neilgi pēc 1941. gada 14. jūnija saņēma vēstuli no Pūķu ģimenes. Īsa, satraukta, neziņas un izmisuma tumsas piesātināta bija šī vēstule: