Premjers Dombrovskis esot saņēmis «signālus» par Aigaru Lūsi, kas vēl decembra sākumā bija ticamākais kandidāts uz Krājbankas (KB) administratora amatu. Premjeram par to esot bijušas «zināmas bažas», un tās pastiprinājušās pēc tiesībsargājošo iestāžu atzinuma, kas esot «klasificēts».
Dombrovskis pat ar sētas mieta mājienu neļauj nevienam nojaust, kas apslēpts «klasificētajā atzinumā», bet tur, protams, var būt jebkas, ko tautai nav lemts uzzināt. Dzīvojiet, kā mēdz teikt, laimīgā neziņā, jo kāda jums starpība – Krājbanku administrēs Aigars Lūsis vai kāds cits. Piemēram, Ints Goldmanis, kurš, kā pats atzīstas, nav vadījis nevienu maksātnespējas procesu nevienā kredītiestādē.
«Zināmās bažas» attiecībā uz Aigaru Lūsi varēja samilzt sakarā ar 2005. gadā uzsākto krimināllietu, uz kuras pamata Lūsis tika apcietināts uz desmit dienām par to, ka esot notikusi maksātnespējīgā Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma bilances aktīvu prettiesiska iznomāšana uzņēmumam Jelgavas koģenerācija uz 30 gadiem bez konkursa, kā dēļ valsts manta nonākusi privātuzņēmēju valdījumā. Taču pagāja daži mēneši, un tiesa pēc Lūša pieteikuma atjaunoja siltumtīklu uzņēmuma maksātspēju, līdz ar to maksātnespējas process tika izbeigts. Kad Lūsis tika vērtēts kā KB administratora amata kandidāts, šo epizodi atzina kā maznozīmīgu, bet pārkāpumu – par novērstu. Turklāt viņa nevainīgumu apliecināja arī tiesas spriedums. Aigara Lūša piemērotību KB administratora amatam atzina ne tikai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, bet arī FKTK. Galvenais – noteikt prasības eventuālajam administratoram, un svarīgākā no tām – pieredze banku administrēšanā. Tā Lūsim bija. Bet – tavu nelaimi! – partija nebija īstā: viņš pozicionējās kā Visu Latvijai!/TB/LNNK biedrs.
Aigaru Lūsi rūpīgi vētīja teju divas nedēļas, viss bija kārtībā, bet pēkšņi – pāris dienās – Lūsis izrādījās «klasificēts», un šim atzinumam dīvainā straujumā piekrita arī FKTK, kaut gan pirms tam šī pati komisija atzina, ka Aigars Lūsis ir vispiemērotākais kandidāts. Pats Lūsis nespēj izskaidrot pēkšņo vēja virziena maiņu, jo «klasificētā atzinuma» saturs viņam nav zināms. «Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētāja Ilmāra Krūma piektdienas tikšanās laikā ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru tika saņemta atbilde, ka nekāds pieprasījums sniegt informāciju par administratoru kandidātiem neesot saņemts, tātad neesot arī sniegts nekāds atzinums,» saka Lūsis. Tiešām interesanti: varbūt informāciju sniedzis kāds zemāk stāvošs prokurors, par ko pats galvenais nezina ne rīta, ne vakara? Bet varbūt īstenība ir cita, proti, apgalvojumi par «klasificēto informāciju» ir vienkārši tukša muldēšana, lai uz tās stabilā pamata uzbūvētu versiju, ka Lūsis neder administratora amatam, jo ir nolūkoti citi – premjera partijai tuvāki – KB likvidatori?
Publiski pieejamā informācija liecina, ka FKTK izlēmusi par maksātnespējas administratoru virzīt Intu Goldmani un piesaistīt zvērinātu auditoru kompānija SIA Deloitte Latvia. Ir liela iespēja, ka maksātnespējas administratoram juridisko atbalstu sniegs advokātu birojs Varul, savukārt visu maksātnespējas administratora darbību uzraudzīs FKTK. Advokāts Ints Gobzems nule paudis izbrīnu par Varul piesaistīšanu KB likvidācijai, jo, viņa vārdiem runājot, šim birojam «faktiski nav nekādas nozīmīgas pieredzes maksātnespējas procesos». Advokāts pieļauj, ka FKTK maksātnespējas procesa veicējus izvēlas «subjektīvi, nevis pēc objektīviem kritērijiem», piebilzdams, ka tas notiek «acīmredzot pēc draugu principa, nevis publiski pamatotiem objektīviem kritērijiem, kuru vienkārši nav. Un jautājums nav Goldmaņa kvalitātē. Jautājums ir, kā FKTK pēkšņi nonāca pie konkrētiem birojiem, kāpēc visiem nepajautāja – kas labāko piedāvājumu var piedāvāt – gan materiāli, gan profesionāli» (LETA, 9. decembris). Vēl vairāk: Gobzems publisko kuluāru sarunas par to, ka Varul partneris Gints Vilgerts «bīda šo jautājumu», savukārt fuktuku – kā to tautā mīļi dēvē – viņš nosauc par «faktiski neobjektīvu un pērkamu kantori» (LETA, 9. decembris). Par neobjektīvu viņš dēvē arī SIA Deloitte Latvia, kas pirms tam auditēja gan Krājbanku, gan daļu no tām bankām, kur bija KB korespondējošie konti. Gobzems domā, ka šajā faktā saskatāms interešu konflikts.
Mazliet papētīsim Gobzema piesaukto «draugu principu». SIA Deloitte Latvia pārstāvis Igors Rodins ir ne tikai šā uzņēmuma vadošais partneris, bet arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks finanšu jautājumos. Tiešām, var taču ieklausīties šāda padomnieka padomos un dot mājienu fuktukam, lai tas izvēlas tieši Deloitte. Par SIA Deloitte Latvia partneri šā gada jūnijā kļuva bijušais Parex bankas finanšu viceprezidents Roberts Stuģis, kas tika atsaukts no Parex bankai piederošās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Parex Asset Management padomes locekļa amata, jo bija radušās aizdomas, ka Stuģis varētu būt darbojies bijušo bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs. Vēl 2009. gadā uz Roberta Stuģa vārda bija reģistrētas hipotēkas par vairāk nekā miljonu eiro, bet viņa parādsaistības Parex banka atteicās komentēt, neatbildot uz jautājumu, vai bankas vadība ir lietas kursā par Roberta Stuģa ikmēneša procentu maksājumiem par minētajām kredītsaistībām un vai šo procentu maksājumu summa atbilst atalgojumam. Ja tā, tad Stuģa kungs cienīgi papildina KB likvidatoru rindas.
«Draugu princips» vai, precīzāk sakot, politisko simpātiju klātesme acīmredzot nostrādājusi arī attiecībā uz advokātu biroju Varul. Šīs firmas partnere Debora Pāvila partijai Jaunais laiks, ko pārstāv premjers Dombrovskis, šogad ziedojusi 6000 latu. Kāpēc gan nepalīdzēt šim kantorim nopelnīt ar bankas likvidācijas darbiņiem? Varbūt partijai pēc tam arī kaut kas atlēks? Vienotības ierastie paņēmieni, iekārtojot savus sponsorus labos robos, jau ir zināmi un aprobēti: piemēram, Artis Kampars (Vienotība), vēl būdams ekonomikas ministrs, parlamentārā sekretāra amatā ielika Madaru Lasmani, kurš Vienotībai bija ziedojis 13 552 latus; valsts kapitālsabiedrības Latvijas garantiju aģentūra (LGA) pilnsapulci pārstāvošais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce šajā amatā atrodas, iespējams, arī tāpēc, ka Jura Pūces māte Dace Pūce augustā Vienotībai ziedoja 20 000 latu, bet brālis Jānis Pūce vēl 8000 latu; LGA priekšsēdētājs Klāvs Vasks ziedojis Vienotībai 9999,50 latus. Un tā tālāk. Acīmredzot Vienotības pīlāri uzskata, ka šāda prakse ir normāla. Arī attiecībā uz KB maksātnespējas procesa vadīšanu.
Taču zinātāji bilst, ka likumā paredzētie 5%, kas no atgūtās summas paredzēti bankas administratoram, nebūt nav galvenais guvums un mērķis, pēc kā tiekties tiem, kuri vēlas atbildīgajā amatā redzēt sev vēlamos cilvēkus. Galvenais esot administratora iespēja apstrīdēt vai neapstrīdēt, piemēram, airBaltic akciju pārdošanu vai vēl kādu citu ar KB saistītu lielu darījumu. Tā vai citādi, bet Vienotības dīvainās spēles ar maksātnespējas administratoriem ne tikai apliecina varas partijas tradicionālo nespēju norobežoties no personisko labumu meklējumiem, ne tikai grauj koalīcijas stabilitāti, bet arī vairo vēlētāju neticību valsts varai un banku sistēmai. Neticība pēdējai svētdienas vakarā, pateicoties sociālajos tīklos palaistajām baumām par bankas nestabilitāti, veidoja milzīgas rindas pie Swedbank bankomātiem. Vai kādam pagriezīsies mēle nosodīt cilvēkus, kuri bailēs par saviem ietaupījumiem ņēma ārā naudu no kontiem?
Bet tikmēr tautas neticība lēnā garā pāraug nicinājumā: varas nihilistiskā nevērība, ko tā demonstrē pret tautu, tieši tāpat varai atnāks atpakaļ.Varbūt šādas izjūtas daudziem būs atsvaidzinošākas par saldi nekritisku pielūgsmi, ko līdz šim baudījuši daudzi varneši.