Bens Latkovskis / Autori

Pasaulē ir pieņemts valdību vērtēt pēc tās valdīšanas simts dienām. Dombrovska valdībai pirms Jāņiem apritēja simts dienas, kopš tā apstiprināta Saeimā.

Vēlēšanu rezultāti Rīgā ir iesākums kaut kam jaunam. Līdz šim nebijušam. Jācer, daudzsološam. Politisko niecību galam. Rīgas domi veidos tikai četru partiju deputāti.

Rēgs klīst pār Latviju. Komunisma rēgs. Šis pārfrāzētais Kārļa Marksa rakstītā Komunistiskā manifesta sākums ir pirmais, kas iešaujas prātā, lasot žurnālista Jāņa Dombura runas Latvijas foruma diskusijā atreferējumu. Domburs faktiski aicina Latvijas ietekmīgākos (bagātākos) cilvēkus izdarīt izvēli – vai nu labprātīgi atdot savus īpašumus, vai arī iet sēdēt cietumā.

9. maija plašā atzīmēšana Rīgā daudziem latviešiem bija liels pārsteigums un dažiem pat šoks. Kā tā var būt, ka Latvijas galvaspilsētā atklāti notiek pasākums, kura mērķis, saucot lietas īstajos vārdos, ir lojalitātes demonstrācija citai valstij? Pasākumā nemanīja nevienu sarkanbaltsarkano karogu, toties netrūka Krievijas trikolora, Andreja flaga un citu Latvijas valsti nesimbolizējošu auduma gabaliņu.

Šodien sabiedrisko attiecību topā ir runas par politisko atbildību tautas priekšā. Politiķiem jābūt atbildīgākiem, ar to saprotot aktīvāku atbalstu noteiktas sabiedrības daļas vēlmju īstenošanai. Daudz mazāk pieprasīts vārds ir bezatbildība, lai gan, tieši bezatbildība jeb vieglprātība ir cilvēkiem, to skaitā valsts vadītājiem, visbīstamākā īpašība.

Iepriekšējo Saeimas vēlēšanu uzvarētāja Tautas partija slīgst arvien dziļākā reitingu dūksnajā. Oktobrī par kādreiz varenajiem oranžajiem gatavi balsot vairs tikai 2,9% vēlētāju. Kļūdās Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis, apgalvojot, ka zemāk jau nav vairs, kur krist. Ir gan, un vēl dziļāk.

Rīdzinieki var justies lepni un gandarīti, ka pilsētas apkārtnē ir plaši meža masīvi, kurp brīvajā laikā izbraukt pie dabas, pastaigāties, palasīt ogas vai sēnes.

Nav ne mazāko šaubu, ka Latvija ir visvairāk trūkuma nospiestā valsts Eiropā. Es nepārteicos, nevis Eiropas Savienībā, bet gan Eiropā. Jo diez vai Eiropā, ieskaitot Moldovu, Albāniju, Ukrainu, nemaz nerunājot par Baltkrieviju, būtu kāda valsts, kur tikai trīs procenti cilvēku valsts ekonomikas attīstību uzskatītu par labu esam un tikai 10 procenti aptaujāto valsts iedzīvotāju savu materiālo stāvokli uzskatītu par normālu.

Augusta referendumi pagājuši, dažādi eksperti izteikušies par šo pasākumu ieguvējiem un zaudētājiem, valdība sola respektēt lielas tautas daļas vēlmes, un, lai gan abi referendumi beigušies bez formāliem rezultātiem, tie noteikti ieviesīs zināmas korekcijas politiskajos procesos.

Gruzijas vadība ar prezidentu Mihailu Saakašvili priekšgalā izdarījusi lāča pakalpojumu Latvijas opozicionāriem. Karadarbība Gruzijā un Krievijas neadekvātā atbilde uz Tbilisi centieniem atgūt kontroli pār dumpīgajiem reģioniem radījusi zināmas pārbīdes Latvijas iekšpolitiskajos akcentos.

Jau pāris nedēļas televīzijā redzama reklāma, kurā tiek apgalvots, ka kaut kāda vārdā nenosaukta ļaužu grupa – viņi – no kaut kā tāpat nenosaukta baidās. Runa acīmredzot ir par kādiem ļaundariem – tumšajiem spēkiem, kuri baidās no mums, skatītājiem, kuri savukārt pārstāv gaismas nesējus. Tiek strikti nodalīts – mēs un viņi.

Politiskā procesa tradīcijas Latvijā līdz šim noteica partiju krasu aktivizēšanos publiskajā telpā tikai salīdzinoši neilgu laiku pirms kārtējām vēlēšanām.

Pazīstamais advokāts Grūtups intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda, ka situācija valstī ir bīstama, jo arvien spēcīgāka un pašapzinīgāka kļūst piektā kolonna.