Mefistofeliskā dvēseļu pirkšana nav nekāda alegorija. Mūsdienās apziņas tirgus ir gandrīz tikpat reāls kā preču tirgus un krietni reālāks nekā vērtspapīru tirgus. Sabiedriskā apziņa tiek pirkta, kā Čikāgas preču biržā pērk kviešus.
Vairumā. Aci nepamirkšķinot uz letes nometot miljonus. Arī Latvijā. Pie mums, redzot šīs summas, ne vienam vien aizraujas elpa un alkatīgi uz pieres izspiežas sviedru lāsītes.
Brīdī, kad finanšu ministrs vēsi, it kā runa būtu par notikumiem starpgalaktiskajā telpā, paziņo par nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu, izskan it kā pašsaprotams paziņojums, ka Sorosa Fonds – Latvija ir gatavs piešķirt miljonu latu mazo lauku skolu atbalsta programmai. Nauda paredzēta 40–50 skolu pārveidei par daudzfunkcionālām kultūras un izglītības iestādēm. Brīnišķīgi. Skaļi aplausi, kas pāraug ovācijās. Gribas tikai pavaicāt – vai līdz šim Sorosa fonda izpratnē skolas nav bijušas daudzfunkcionālas kultūras un izglītības iestādes? Acīmredzot ne, jo laikam jau tajās nav pietiekami propagandētas Sorosa idejas.
Visticamāk, šie daudzfunkcionālie kultūras un izglītības centri ir iecerēti kā vietējie retranslatori Sorosa ideju raidīšanai vidē, kur augstgrādīgie galvaspilsētas eksperti pa tiešo netiek uztverti. Un kas par to? Šodien labticīgas balsis skan: katrs santīms, ko saņem sevi uzturēt nespējīgās skolas, ir jāuztver ar pateicību, atceroties, ka dāvinātam zirgam mutē neskatās. Bet varbūt tomēr ir vērts paskatīties? Citādi var gadīties kā nabaga trojiešiem, kuri kā dāvanu pieņēma bēdīgi slaveno koka zirgu.
Taču patiesībā šis stāsts nav par to, vai pieņemt Sorosa dāvanu vai nepieņemt, bet gan par valsts pārvaldes totālo tuvredzību un pilnīgu ideoloģisko dezorientāciju. Šādā rakursā paraugoties, Latvijai kā valstij nav nekādu ideoloģisko orientieru. Tēlaini runājot, tā peld atklātā ideoloģiskā okeānā, vadoties pēc Ptolemaja laika kartēm, bez kompasa vai kādas citas navigācijas iekārtas. Laikā, kad citi izmanto globālās pozicionēšanās sistēmas.
Nav brīnums, ka šādos apstākļos uz spēles uzliekot miljonu, tiek nopirkti, Sorosa fonda terminoloģijā izsakoties, cilvēkresursi par miljardu. Jo, kas gan ir miljons iepretim griežamajiem 500 miljoniem vai pieciem miljardiem Latvijas kopējā budžeta? Piliens mucā, toties kāds piliens! Pārsimts tālā ceļā novārdzinātu Kortesa rīkļurāvēju sagrāva spēcīgo acteku valsti, kas turēja bailēs un paklausībā miljoniem cilvēku. Jo konkistadoriem bija šaujamieroči, kas izsauca paniku iezemiešos. Augstākas tehnoloģijas nosaka cīņas iznākumu. Latvija līdzīgi kā acteku valsts ir gatava par nieka miljonu iepretim pašas piecu miljardu budžetam ielaist savā apziņas tirgū svešzemju "labdari". Jāteic, tas jau sen šeit ienācis un nopircis visu, kas vēl bijis pērkams. Tagad kārta pienākusi bērniem. Tā teikt, investīcijas nākotnei.
Tiem, kas uzskata, ka Sorosa danajiešu dāvana Latvijas mazajām skolām ir pavisam nevainīga un tam nav nekāda sakara ar investīcijām apziņas tirgū, varu piedāvāt izdarīt iedomātu eksperimentu. Uz mirkli iedomāsimies, ka, piemēram, Šlesers (var likt jebkuru citu uzvārdu) būtu nodibinājis Šlesera fondu – Latvija, piesaistot fondam arī ārvalstu investorus, un šis fonds paziņotu, ka piešķir miljonu latu mazo lauku skolu pārveidei par ģimenisko vērtību un veselīga dzīvesveida atbalsta centriem. It kā nevainīgiem un pat atbalstāmiem mērķiem. Katrs pats var iedomāties, kāda brēka izceltos publiskajā telpā! Šajos centros strādājošajiem un pat tikai tuvumā stāvošajiem nekavējoties tiktu piekarinātas Šlesera stipendiātu birkas, fondu apvainotu visos iespējamos grēkos un tas nepārtraukti būtu zem spēcīgākās tiesībsargājošo iestāžu lupas. Par ko tas liecina?
Par to, ka apziņas tirgu šobrīd kāds ir monopolizējis un šis kāds atbilstoši mežonīgā tirgus likumiem ir gatavs pārkost rīkli katram, kurš šo monopola stāvokli tam gribētu atņemt. Šis monopolists sava stāvokļa apdraudētājus bez kautrības dēvē par tumsoņām, atpakaļrāpuļiem, cilvēkiem ar aziātisku domāšanu un citādi apsaukājas saskaņā ar sev tik tuvo baļķa un skabargas principu. Savukārt par sevi viņš runā tikai saskaņā ar suņa astes celšanas principu, un jābrīnās, ka līdzīgi Markesa varoņiem aiz svētuma nepaceļas gaisā. Nav pat trīs reizes jāmin šā monopolista vārds. Tas ir Sorosa cilvēks Latvijā – Ēlerte.