6.feb 2011
Tā ar to jauno gadu notiek. Vispirms ar tādām cerībām sagaidām. Tad nāk janvāris ar ierasto cenu šoku. Par to šoreiz, taisnības labad jāsaka, parūpējās ne jau brašie politiķi vien. Apkures aprēķins par decembri, nudien bija šedevrs, īsts Rembrants, – mēneša notikums janvārī! Nemūžam nespēšu saprast, kā, piemēram, manas pilsētas Ogres centrālapkures virtuozi spēja uztaisīt tādu kalkulāciju, pēc kuras iznāk, ka par viena standarta padomju laikos būvēta trīsistabu dzīvokļa apsildīšanu nieka trīsdesmit dienu garumā jāsamaksā vairāk nekā par klāt pievestu malkas lērumu, ar kuru varētu apsildīt tādas pašas kvadratūras māju visu ziemu. Saprotu, ir jau visiem jāpelna, bet tā govs no pārmērīgas slaukšanas vai nu nobeigsies, vai maus un badīties. Un tad, kas zina, varbūt atkal kārtības nodrošināšanai vajadzēs izsaukt nežēlastībā kritušās grieķu alfabēta burtu vārdos nosauktās specvienības. Tā tu, cilvēks, skaties uz janvāra cenām un rēķiniem, un brīnies – kurš te ir idiots – tu pats, vai, Vonnegūta vārdiem runājot, mirkļa struktūra tāda, un pat nemani, ka februāris jau klāt un kļūst aizvien jautrāk.