Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".
Ne tikai ļaužu subjektīvas sajūtas, bet arī objektīva statistika rāda, ka pārtikas cenas veikalos aug un aug, bet ienākumi nepalielinās. Latvietis raudādams maksā par pienu, gaļu un maizi tikpat daudz kā bagātais vācietis un vairāk nekā lietuvietis un polis.
Jau vērtējot patēriņa cenu izmaiņas trešajā ceturksnī, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Banka un komercbanku ekonomisti brīdināja, ka gada nogalē gaidāms inflācijas kāpums.
Pēdējās nedēļās daudzos veikalos plaukti, kuros kādreiz stāvēja sviesta paciņas, brīžiem bija tukši gluži kā padomju laikos, kad daudzas preces, arī sviests bija deficīts.
Lai kompensētu zaudējumus, ko radītu iespējamā darbaspēka nodokļu pārskatīšana, Finanšu ministrija piedāvāja paaugstināt akcīzes nodokli, indeksēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli visiem transportlīdzekļiem, paaugstināt izložu nodokļa likmes.
Strauji tuvojas jaunais mācību gads, un, lai labāk izprastu Latvijas iedzīvotāju paradumus skolas preču iegādei, "Maxima Latvija" veica ikgadēju aptauju*.
"Es neredzu, ka situācija uzlabotos. Man pat šķiet, ka kļūst tikai sliktāk. Godīgi sakot, es nesaprotu tirgotājus. Mēs visi dzīvojam un strādājam vienā valstī, visi maksājam nodokļus un gūstam no tiem labumu, un mums visiem tādēļ vajadzētu būt šīs valsts patriotiem," aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot veikalu piemērotos uzcenojumus.
Palielinātas ražošanas izmaksas var izraisīt kafijas cenu inflāciju - kafijas cienītājiem nākotnē var nākties maksāt vairāk, jo cenas pieaugs. Kafijas grauzdētāji un kafijas eksperti arī norāda, ka cenas var saglabāties augstākas ilgāk, jo arī tādi faktori kā klimata pārmaiņas samazina kafijas piedāvājumu pasaulē, ziņo CNN.
Turpmākajos mēnešos inflācijas kāpums Latvijā paātrināsies un gada izskaņā tā var pietuvoties 3%, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā.
Skatītāji bieži uzdod jautājumu – vai apdrošināšanas polises paliks dārgākas? Uz to TV24 raidījumā “Uz līnijas” komentāru sniedz apdrošināšanas brokeru sabiedrības "Eurorisk" vadītājs Jānis Averčenko.
Latvijā cūku audzēšanas nozarē šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte un cūkaudzētāji var atsākt domāt par attīstību, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.
Augustā zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies četriem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) regulējamiem komersantiem, bet sešiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifi samazinājās, tarifi palielināsies 0,2 līdz 7,4% robežās, aģentūru LETA informēja SPRK pārstāvji.
Šogad labības kvalitāte dažādām šķirnēm un saimniecībām ir ļoti atšķirīga, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Piecos mēnešos Latvijā kopumā saražoti 33,368 miljoni litru alus, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2023.gada piecos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Piecos mēnešos Latvijā saražoti 17,275 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu, un, salīdzinot ar 2023.gada pieciem mēnešiem, šogad piecos mēnešos saražots par 14,8% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Baltijā elektroenerģijas vidējā cena šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 21% un bija 91,64 eiro par megavatstundu (MWh), AS "Latvenergo" jaunākajā Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma finanšu produktu speciāliste Inga Salceviča.
