Māris Krautmanis / Viedokļi

Nav vēl nosēdušies netīrie pelni pēc apbrīnojami nejēdzīgajām politiskajām batālijām ap tiesībsarga ievēlēšanu, kā atkal kārtējā problēma – jāievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs. Problēma, kurai nevajadzēja būt problēmai un kuru pat apspriest nebija vērts – Arnis Cimdars CVK priekšsēdētāja amatā ir bijis vairāk nekā 13 gadus, un šajā laikā ar balsu skaitīšanu katrās vēlēšanās viss ir bijis vislabākajā kārtībā.

Groteskajā vodeviļā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka un apakšnieku plēšanos iet vaļā jauns cēliens.

Sestdien Latvijas advokatūra svinēja savu 90 gadu jubileju, jo 1919. gada 19. martā tika sasaukta pirmā zvērinātu advokātu pilnsapulce un par pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju ievēlēja Gustavu Zemgalu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) pagājušajā ceturtdienā Saeimas plenārsēdē sniedza 47 minūtes ilgu ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un turpmākajiem plāniem.

Rīgas domes korupcijas lietā tiesa ir piemērojusi skarbus sodus – bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē. Štrama pēctecim departamenta direktora amatā Pēterim Strancim piespriests sešu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju. Departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot tiesas zālē.

Gandrīz visā arābu pasaulē, jo īpaši Lībijā, Ēģiptē, Tunisijā, Bahreinā, Jemenā, turpinās nemieri, kas Lībijā jau drīzāk saucami par pilsoņu karu. Nemierīgi ir arī Irānā. Ja vēl pieskaita nemierus, kas gan salīdzinoši nelielākā intensitātē nesen izcēlās Grieķijā, Horvātijā un var izcelties vēl šur tur Eiropas dienvidos, iznāk, ka, tēlaini izsakoties, revolūcijas ugunis atblāzmojas vai visā Vidusjūrā.

Hroniskajā daudzsēriju seriālā par priekšnieka un vietnieku nesaskaņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) šonedēļ parādījies jauns personāžs – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Saeima ar balsu vairākumu beidzot ir ievēlējusi jauno tiesībsargu Juri Jansonu, kurš tagad nomainīs iepriekšējo šā amata pildītāju Romānu Apsīti. Kā viņam sekmēsies darbs ļoti nepateicīgajā cilvēktiesību aizstāvības druvā, to rādīs laiks.

Tiesībsargs ideālā variantā būtu stingrs vīrs vai šerpa sieva, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas jautājumus. Tiesībsargam būtu jābūt tādam kā starpniekam, kurš izlīdzina konfliktus starp ierēdņiem, amatvīriem, iestādēm un cilvēkiem.

Lai gan saskaņā ar Satversmi Valsts prezidenta funkcijas ir diezgan ierobežotas, jebkurai politiskajai partijai iedabūt par prezidentu savu domubiedru vai paklausīgu personāžu ir kārdinošs kumoss. Maz ticams, ka Vienotības frontāli virzīts prezidenta amata kandidāts varētu gūt pārējās Saeimas atbalstu. Taču sapņot nevienam nav aizliegts. Vienotībai ir padomā pāris apvedceļu, lai nebūtu jāiebrauc pa taisno.

Nupat nesen krievu miljardierim Romānam Abramovičam piederošais Anglijas futbola premjerlīgas klubs Londonas Chelsea iegādājās līdzšinējo Liverpool uzbrucēju Fernando Torresu. Par Spānijas futbolistu Chelsea samaksājusi 50 miljonus mārciņu jeb 40,95 miljonus latu. Šī gan ir tikai trešā lielākā summa futbola vēsturē – portugālis Krištianu Ronaldu Madrides Real īpašniekiem 2009. gadā izmaksāja 80 miljonus mārciņu.

Deviņdesmito sākumā, ar pilnu krūti ieelpojot brīvību, kopā ar jaunajām Rietumu civilizācijas vēsmām Latvija ievilka plaušās arī azartspēles. Ļaudīm tas deva iespēju brīvi lemt, ko darīt ar saviem ienākumiem – tērēt sev, savai ģimenei vai arī aizkustinoši rūpēties par azartspēļu organizētāju labklājību – lai viņi var braukt ar jaudīgiem sporta auto, nežņaudzoties pirkt savām sievām un mīļākajām jaunus kažokus, snorkelēt Barbadosā, apjūsmot Akonkagvas ledājus, makšķerēt Nīlas asarus.

Krievijā pēc asiņainā terora akta Domodedovas lidostā ripo galvas – amatus ir zaudējušas vairākas amatpersonas no tiesībsargājošajām un lidošanas drošības atbildīgajām struktūrām. Tas ir parastais kaimiņvalsts stils – tiklīdz notiek kāds nelāgs notikums, amatu zaudēšana un skarbi sodi skar pārmijniekus, lai augstākās amatpersonas un valsts politiskā vadība sabiedrības acīs turpinātu palikt kā labie un gaišie tēli.

Latvija tiesiskuma jomā ir nonākusi paradoksālā situācijā – patlaban tiesībsargājošajām iestādēm ir lielākas iespējas nekā padomju laikā pētīt personu privāto dzīvi, novērot, izsekot un noklausīties indivīdu tālruņa sarunas.

Pirms diviem gadiem, 2009. gada 13. janvārī, Vecrīgā saniknotu ļaužu pūlis sarīkoja nekārtības – ar akmeņiem, olām un pudelēm tika apmētāts Saeimas nams, brašie revolucionāri aplaupīja dzērienu veikalu, nodarīja bojājumus policijas transportam, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Parex bankas, bibliotēkas ēkām.

Pēc ilga un sviedraina darba, kas agrāk bieži vien palika bez cerētā rezultāta, aizvadītajā, 2010., gadā miljardiera Džordža Sorosa finansētajam Latvijas tīklojumam ir sācis veikties.

Pašā Ziemassvētku vakarā portālā WikīLīks ir parādījies konfidenciāls dokuments, kas, iespējams, skar Latviju. Izrādās, kāda speciālā dienesta darbinieki pagājušā gada Ziemassvētku naktī izvietojuši noklausīšanās ierīces kādā zirgu stallī un pēcāk nosūtījuši ziņojumu kādai ārzemju vēstniecībai.

Tas, ka Latvijā vēl izdod grāmatas, ka ir diezgan daudz grāmatnīcu, ka cilvēki lasa grāmatas, ir brīnums. Brīnums, ko vajadzētu kopt kā vāru, sārtu ziediņu ziemas salā, sildot to un sargājot no asā vēja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki arī ir cilvēki, un arī viņiem taču gribas dzīvot siltumā un paēdušiem, gribas spožu auto un plakano televizoru, gribas atvaļinājumā iemalkot kokteili pie okeāna palmu ēnā, gribas dzīvokļus un namiņus, izdevīgus aizdevumus tēva šķirnes zirgu biznesam.

Arī bez WikiLeaks publikācijām sen zināms, ka starp daudziem Latvijas politiskās elites pārstāvjiem un ASV diplomātiem ir sulaiņu un kungu attiecības – mūsējie pie amerikāņiem dodas salīkušu muguriņu, savukārt amerikāņiem nekas cits neatliek, kā vien padevīgos aborigēnus izrīkot.

Latvju zemes plašsaziņas līdzekļu darbiniekus aplidojusi līksma vēsts – slavenais miljardieris Džordžs Soross ir atcerējies par mazo Latviju un tās ekonomiskās krīzes apstākļos fiskāli izkonsolidēto mediju bēdām un dāvā mazliet iepriecinājuma. 8. decembrī kafejnīcā – lasītavā Pastnieks zvana divreiz notiks viņa finansēts Rīgas preses kluba atklāšanas pasākums.

Norises drošības struktūrās ir ar septiņiem slepenības zieģeļiem aizzieģelētas, tomēr no lielā noslēpumu maisa palaikam izduras ārā pa kādam īlenam. Pēdējā laikā īlenu ir jau tik daudz, ka maiss sāk atgādināt ezi, un pa caurumiem izbirst nepievilcīgi skandāli, kuros galvenajās lomās ir augsta ranga slepeno dienestu darbinieki.