Kurš visnevainīgākais pie Liepājas metalurga?

Liepājas metalurgā pašlaik ar ko nebūt nodarbināti vairs tikai kādi 60 strādnieki, lielais nozares flagmanis agonē, glābējinvestoru joprojām neredz, akcionāri joprojām kašķējas. Tā ir bēdu luga, un parasti šādos gadījumos tiek meklēts vainīgais.

Savu vērtējumu norisēm ap Liepājas metalurgu ir paudusi Valsts kontrole, konstatējot, ka ir bijusi nesaimnieciska rīcība ar nodokļu maksātāju naudu. Sabiedrībai atliek vien šausmināties, kāds nesaimnieciskums, kontroles trūkums, nekompetence un tādā garā. Diemžēl šīs ziņas klājas cita uz citas, te saplūst, te atkal sadalās, tāpēc nav nemaz viegli atšķirt, par kuru nesaimnieciskumu kurā reizē ir stāsts.

Bet stāstam ir divas nodaļas – pagātne un tagadne. Pagātnes stāstā pirms četriem gadiem Ivara Godmaņa valdības beigu laikā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše parakstīja galvojuma dokumentus, kurus atbalstīja visi tā laika valdošie un arī nevaldošie politiskie spēki. Tā kā galvojuma piešķiršana bija politisks lēmums, par kuru politiķiem ir tikai politiskā atbildība, Valsts kontrole var norādīt vien uz vainīgajiem pārmijniekiem – ierēdņiem, konsultantiem, kuri aizmirsuši kādus normatīvos aktus vai kļūdaini – pārāk rožaini – vērtējuši Liepājas metalurga izredzes krīzes plosītajā metalurģijas tirgū. Proti, iznāk, ka pie visa vainīgi mazie apakšnieki, kas pamuļķajiem, naivi labticīgajiem politiķiem sastāstījuši, ka ar Liepājas metalurgu viss būs čikiniekā. Par šo grēku daži pārmijnieki jau ir sodīti, vēl kādu varbūt sodīs.

Bet vēl ar vārdu «valdība» ziņās par Liepājas metalurgu jāsaprot ne tikai vēsturē aizgājusī Godmaņa valdība un Repšes Finanšu ministrija. Valsts kontrole par nesaimniecisku atzinusi arī pašreizējās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) vadītās Finanšu ministrijas, kā arī Valsts kases rīcību, pārāk steidzīgi samaksājot 51 miljonu 721 tūkstoti 815 latus, kas no Valsts kases atdoti itāļu bankai Unicredit, samaksājot Liepājas metalurga parādus.

Protams, var strīdēties, un Vilks jau arī strīdas, ka parāds šā vai tā būtu jāmaksā, taču Valsts kontroles atzinums ir Valsts kontroles atzinums – nopietns dokuments, nevis šāds tāds papīrs. «Nesaimnieciska rīcība ar nodokļu maksātāju naudu»! Vai tad iespējams vēl skarbāks pārmetums? Ministrijai un ministram par to vajadzētu vismaz nokaunēties. Cits ministrs varbūt šādos apstākļos paziņotu par savu demisiju ar vārdiem: «Mana vaina!» Bet nu Vilks nav šis cits ministrs.

Tā vietā notiek manipulācijas ar elektorāta prātiem – par Jūdu, kurš nodevis valsts budžetu, galvodams Liepājas metalurga kredītu, tiek nominēts Repše. Pašreizējā valdošā koalīcija mazgā rokas nevainībā, bet Dombrovskis efektīgi gāž naudas mijēju galdus – turpmāk privātie komersanti valsts garantētus kredītus neredzēs kā savas ausis!

Tas skan pat diezgan populāri. Jo tik tiešām – gan ar valsts garantētiem kredītiem, gan valsts iejaukšanos bankrotējušu banku glābšanā gadījumi ir bijuši diezgan skumīgi – no kopumā 190 miljoniem valsts garantētu aizdevumu kāda puse būs jāatdod kredītu ņēmēju vietā. Finanšu ministrija tāpēc ieteikusi valstiski kredītus vairs turpmāk negarantēt.

Valsts galvojumi paši par sevi nav ne kas labs, ne slikts – tas ir instruments, ko tāpat kā nazi var lietot gan maizes griešanai, gan slepkavošanai. Protams, ja kādu instrumentu lieto neprasmīgi vai ļaunprātīgi, tad nav labi. Izskatās tā, ka premjers netic pats sev, jo bažījas, ka pašam var paslīdēt roka, atbalstot vēl kādu šaubīgu kredītu. Vai arī tā viņš nodrošinās pret saviem jautrajiem koalīcijas partneriem, kas var izdomāt lobēt kādu saviem sponsoriem vajadzīgu kredīta garantiju un censties izspiest tam premjera atbalstu. Ja nav kazai piena, tad lai nav. Ja pie varas šāda koalīcija, tad laikam jau tiešām labāk, ka tai rokās ir mazāk instrumentu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais