Nebeidzamā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčenoka un biroja darbinieku jeb Jutas Strīķes&Co nesaskaņu vodeviļa jau sen ir kļuvusi groteska un komiska.
Streļčenokam neizdodas atbrīvoties no darbiniekiem, kas viņam neklausa, darbiniekiem neizdodas atbrīvoties no priekšnieka, kas no viņiem prasa darbu un likumu ievērošanu. Kurš gan būs tas, kas pateiks verdiktu, kam no darba jāaiziet – Streļčenokam, Strīķei vai varbūt abiem?
Šonedēļ plašsaziņas līdzekļi ar interesi gaidīja, kādu viedokli par Streļčenoka atbilstību amatam sacīs premjers Valdis Dombrovskis, taču augstais amatvīrs atkal neko konkrētu nepateica. Līdz ar to ziņa par Dombrovska viedokli tika aizvietota ar jaunumu, ka izveidota komisija Streļčenoka darbības un tās rezultātu kārtējai novērtēšanai.
Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, bet par locekļiem – Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.
Šī komisija neesot saistāma ar piecu KNAB nodaļu vadītāju premjeram izteikto lūgumu veikt ārpuskārtas novērtēšanu. Šie KNAB darbinieki pagājušajā nedēļā aicināja nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu Streļčenoka piemērotību amatam. Taču uzreiz un ārpuskārtas nebūs – būs kārtējā.
Dombrovskis žurnālistiem sacīja, ka ir pienācis laiks kārtējai Streļčenoka izvērtēšanai, līdz ar to arī izveidota komisija Maizīša vadībā. Šī komisija drīzumā sāks darbu, un premjers uzskata, ka šis ir «nākamo mēnešu laikā izdarāms darbs».
Tas arī ir saprotami. Lai arī KNAB tā kā skaitās valdības pārraudzībā, tā vēl nav pakļautība un tas nedod iespēju bez problēmām veikt asas kustības KNAB kadru jautājumos. KNAB problēma ir kā karsts kartupelis, ko premjers tagad eleganti pārsviež Maizīša plaukstās.
Premjeram ir ļoti grūti jebko teikt par KNAB kašķi. Streļčenoka darbības stils ir necaursitama birokrātiska precizitāte, piemēram, fiksējot katru Strīķes darba kavējumu, uzdevumu nepildīšanu. Arī pats Dombrovskis ir grāmatveža tips – abi ir līdzīgi, un šajā ziņā Dombrovskim droši vien iekšēji ir vairāk simpātiju pret Streļčenoku, nevis pret impulsīvo, emocionālo, haotisko, paviršo un histērisko Strīķi.
Taču, no otras puses, premjers ir no partijas Vienotība, un tieši Strīķes komandas ļaudis ir tie, kas nodrošina Vienotībai dzīvi komforta zonā – KNAB darbojas klaji tendenciozi, kalpojot Vienotībai par tādu kā kabatas slepenpoliciju, izsekojot, noklausoties un vajājot tās konkurentus. Un piesedzot pašu Vienotību, kad tai atgadās kāda ķibele. Svaigākais piemērs ir acīmredzamais Vienotības priekšvēlēšanu reklamēšanās pārtēriņš, kas radās tāpēc, ka Einars Repše uzsāka savu individuālu un diezgan dārgu reklamēšanos, formāli vēl būdams Vienotības biedrs. Pēc likuma burta šie Repšes tēriņi būtu jāraksta Vienotības priekšvēlēšanu izdevumos un partija jāsoda par pārtēriņu, taču nav pagaidām dzirdēts, ka KNAB grasītos Vienotību kārt pie zvana. Ja priekšroka tiek dota Streļčenokam, pastāv risks, ka viņš KNAB darbību ievirzīs juridiski precīzā, politiski neitrālā, bezkaislīgā gultnē, varbūt pat ierobežos bezkaunī go patvaļu. Tas taču neder Vienotībai kā varas partijai – nostāties Streļčenoka pusē būtu kā šaut sev kājā! Neba tādēļ, lai patiešām cīnītos ar korupciju, savulaik tika izveidots KNAB. KNAB tika radīts ar mērķi diskreditēt tās partijas, kas patriotiski aizstāv vietējā uzņēmēja, nacionālā kapitāla intereses, lai virsroku varētu gūt tas politiskais spēks, kas bez ierunām pakļāvīgs ārzemju korporācijām, Džordža Sorosa smadzeņu masāžas fondam, eirobirokrātijai, starptautiskiem kreditoriem un padomniekiem, ASV vēstniecības darbiniekiem.
Tajā pašā laikā valdošie negrib atklāti atzīt savu sakaru ar Strīķes komandu un nostāties pret Streļčenoku, jo tad nagu maukšanas kantora politiskā angažētība taptu pārāk acīmredzama. Tāpēc nākas kaut ko pīt. Vislabākā pīšanas metode ir paiet malā, lai strādā darba grupa. Darba grupas vadītājs ir Maizītis, kas pazīstams kā sens Vienotības draugs. No Maizīša tagad tiek gaidīts, ka gan jau viņš kā nebūt izdomās, kā novērtēt Streļčenoku, lai tas neizskatītos pavisam kā partijas politbiroja lēmums.