Māris Krautmanis / Viedokļi

Pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss tika izsludināts 2010. gada 1. aprīlī. Lai gan tāda apmēra projekti reti kad iztiek bez skandāliem, brīnumainā kārtā līdz pat konkursa laimīgajām beigām nekāda spilgti skaļa kolīzija nesacēlās. Visām iespējamajām institūcijām konkursa rezultāti jau ir izgājušu cauri, ieskaitot Iepirkumu uzraudzības biroja akceptu. Ko tad vēl vajag?

Visai latvju tautai šajās dienās pārlaimē jālīksmojas – pēc ilgā, drūmā fiskālās konsolidācijas pasākumu laikmeta kā pavasarīgi saulaini saules stariņi mūs jūsmina Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi nodokļu likumos, ar kuriem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no 1. jūnija tiks samazināts no 22 uz 21 procentu, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no nākamā gada 1. janvāra tiks samazināts no 25 uz 24 procentiem, bet 2014. gadā līdz 22 procentiem.

Pirms pāris nedēļām portāls pietiek.com rakstīja, ka šaurā juristu un politiķu lokā tiek apspriesti jauni grozījumi Kriminālprocesa likuma 455. pantā, kas regulē procesuālās tiesības lietu iztiesāšanā.

Kultūras ministre Žanete JaunzemeGrende gan pati grimst, gan vienlaikus tiek pagalam neestētiski gremdēta. Viņas bijušie padomnieki, bijušie ministri Ints Dālderis un Sarmīte Ēlerte, ar gluži vai tādu kā lepnumu atklāja sabiedrībai, ka ministre viņiem nav lūgusi padomus diskusijai ar rakstniekiem, viņi nav bijuši iesaistīti rakstniecības stratēģijas veidošanā un apspriešanā.

Valdošajai «tiesiskuma un reformu koalīcijai» kaut kā nevedas ieviest sen cerēto tiesiskumu Latvijas ostās. Joprojām nav izdevies sagrābt pilnīgu varu pār ostām, kas ir vienas no vērtīgākajiem vēl neizsaimniekotajiem un ārzemniekiem pa lēto neatdotajiem Latvijas valsts infrastruktūras objektiem.

Padomju ērā bija pieņemts jebkuru tekstu, pat govju mākslīgās apsēklošanas instrukciju, sākt ar atsaucēm uz kārtējā PSKP kongresa lēmumiem un citātiem no Leonīda Iļjiča Brežņeva Neskartās zemes.

Šomēnes apritēja gads, kopš, nomainot iepriekšējo vadītāju Romānu Apsīti, amatā stājies tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga funkcijās neietilpst rīkot šovus, rīt nažus un lēkt cauri degošiem riņķiem, bet veicināt personu tiesību aizsardzību, sekmēt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem, veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu un tamlīdzīgas smalkas lietas, kas prasa juridisku precizitāti, mieru un nosvērtību savās runās un kustībās.

Klāt pavasaris, un Zatlera Reformu partijas popularitāte kūst kā pērnais sniegs. Ja vēlēšanas būtu šodien, tad nevis 22 mandāti, kā rudenī, bet nulle mandātu būtu ZRP rezultāts.

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos parādījās šāda ziņa: «Lai veicinātu uzticību starp Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), sabiedrību un drošības iestādēm, jaunās padomes locekļi varētu tikt pie valsts noslēpuma pielaides. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers otrdien pastāstīja, ka viņa vadītā komisija nesen secinājusi, ka padomes locekļiem būtu nepieciešamas pielaides valsts noslēpumam.»

«Tajā brīdī, kad partijas mani izvirzīja, tās atstāja mani vienu pašu. Paldies Dievam, vismaz šeit atradās Beļskis un Silenieks, savādāk es šeit staigātu kā tāds putns pa Saeimu, klaudzinātu un meklētu, kur kas ir. Saprotiet, no pirmās dienas Beļskis un Silenieks ir atvērtas personas, mēs esam šeit, mēs esam atvērti pret visiem, tas bija pirmais, ko izdarījām.

Politiskas izrēķināšanās prāvai jeb tā saucamajai Lemberga lietai 16. februārī apritēja trīs gadu jubileja. Četri tiesneši un četri prokurori, trīs apsūdzētie un viņu advokāti, kā arī liels pulks liecinieku ir spiesti piedalīties šajā absurdajā izrādē, kurai jau pats pamats un galvenais nozieguma sastāvs ir traģikomisks – Aivaru Lembergu tiesā par to, ka viņš 1993. gadā esot izspiedis kā kukuli kapitāla daļas no miljonāriem Aināra Gulbja, Valentīna Kokaļa un vēl virknes līdzīga kalibra biznesa haizivju. Nabadziņi!

Politiskas izrēķināšanās lietā jeb tā sauktajā Lemberga prāvā, kas šonedēļ svin savu skaisto trešo gadskārtu, kā liecinieks tiek pratināts blēdīgi slavenais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

Latgales iedzīvotāji vakar pulcējās uz piketu pie Saeimas nama, lai protestētu pret ekonomisko un sociālo politiku Latvijas reģionos un grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli.

Latvijas Krājbankas maksātnespēja pagājušā gada nogalē smagi iedragāja iedzīvotāju uzticību komercbanku sistēmai.

Valdības simts dienu priekšvakarā tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā pilsoņu vērtējumā reitinga tabulas galvgalī ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), aiz kura seko ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (deleģējusi ZRP), tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL!-TB/LNNK), kuru vērtējums ir ar plusa zīmi. Premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) reitings nav slikts, tomēr nedaudz zem nulles.

Pašreizējā valdošā Vienotības, Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Visu Latvijai!-TB/LNNK koalīcija pati sevi ir nodēvējusi par «reformu un tiesiskuma» koalīciju.

Pagājušajā nedēļā «reformu un tiesiskuma koalīcija» veica grozījumus Saeimas kārtības rullī, atceļot aizklāto balsošanu gandrīz par visām amatpersonām – tagad pat tiesnešus un ģenerālprokuroru vēlēs atklāti.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pārstāvētajiem opozīcijas deputātiem pagājušajā nedēļā neizdevās pārliecināt nacionāli vienoto reformistu vairākumu apstiprināšanai virzīt Saeimā tikai piecus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātus.

Telekompānijas LNT raidījumā Tautas balss savulaik bija sižets par kādu 65 gadus vecu Āriju no Ogres, kura nabadzības dēļ jūtas kā iekritusi bezdibenī un tāpēc grib pārdot savu nieri. Latvijas transplantācijas centra vadītājs Rafaels Rozentāls stāstīja raidījumam, ka centrs apmēram reizi nedēļā saņem zvanus no nieru pārdevējiem.

«9. Saeimas vēlēšanas bija nozagtas!» ar šādu frāzi pēdējā laikā nesenās vēstures notikumus mēdz raksturot Vienotības ideologi, ar «nozagšanu» domājot Tautas partijas triku, izmantot savā priekšvēlēšanu kampaņā trešās personas un viņu ziedojumus.

Aizvadītais gads vēsturē ir atstājis arābu pilsoņkaru sākumu, cunami Japānā, nemierus un streikus Eiropā, novērsto Amerikas Savienoto Valstu defoltu, eiro krīzi, Krievijas pēcvēlēšanu mītiņošanu.

Sociālajos tīklos saorganizētais svētdienas flešmobs pie Swedbank bankomātiem jau ir laimīgi beidzies ar komercbankas nesabrukšanu, kas ir burvīgi.