Māris Krautmanis / Viedokļi

Iracionāls masu panikas fenomens – tā varētu dēvēt to, kas notika svētdienas vakarā. Sociālajos interneta tīklos un mobilajos sakaros ziņa, ka «Swedbank iet uz grunti», pāris stundās izplatījās ne vien pa visu Latviju, bet bija tikusi arī līdz latvju ausīm Londonā un Dublinā.

Ar pašreizējo, 11. Saeimu, šķiet, tik tiešām ir atnācis jauns sākums un iedibinājusies jauna politiskā kultūra, jo tādi brīnumi kā pašlaik nebija ne 10., ne 9., ne 5. un 6., ne 7. un 8. Saeimas laikā. Jaunie tautas priekšstāvji prot pārsteigt, un šonedēļ par kārtējo pārsteigumu parūpējās Klāvs Olšteins, kurš pārstāv no Zatlera Reformu partijas atšķēlušos neatkarīgo deputātu grupu.

Saeimas deputāti ceturtdien aizklātā balsojumā neatbalstīja Administratīvās rajona tiesas tiesneses Agijas Kudrēvičas atkārtotu ievēlēšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem. Tiesneses iecelšanu amatā atbalstīja trīs deputāti, pret bija 88, bet atturējās četri.

Ja nekas nenobruks, tad Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņems Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb tā saukto likumu par nulles deklarācijām.

«Latvijas Krājbanka – visaugstākais sirdsmiera procents» – tā skanēja viens no otrdien sabrukušās komercbankas saukļiem. Šā paša saukļa vizuālajā noformējumā attēlota tāda kā veselīga cilvēka elektrokardiogramma, kurā pēc diviem sirdspukstiem raustītā līkne turpinās kā taisne. Akurāt tā, kā ir, kad cilvēks ir miris. Turklāt taisnes turpinājums noved pie tādiem kā trim sarkaniem krustiem. Jāteic, dziļi simboliski – simboliski un pravietiski.

«Lietuvas nacionālās bankas lēmums apturēt komercbankas Snoras darbību neietekmēs Latvijas Krājbanku» (Krāj bankas prezidenta padomniece Dace Dūze, 16. no vembris). «Šobrīd ir pāragri vērtēt situācijas ap Snoras banku ietekmi uz Latvijas Krājbanku un Latviju» (Fi nanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, 18. novembris). Lūk, cik optimistiski viņas runāja vēl viņnedēļ!

1972. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs sākās Votergeitas skandāls, kas beidzās 1974. gadā ar prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanos. Viena no šā skandāla sastāvdaļām, kas izraisīja milzīgu tautas sašutumu, bija tas, ka politiķi izrādījās izspiegojuši savus konkurentus, noklausījušies viņu sarunas.

Finiša taisnē ievirzījies konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.

Vienotībā ietilpstošās Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis pirms vēlēšanām atzinās, ka Valda Dombrovska valdība bijusi ZZS ķīlniece, kas droši vien izskatījās amizanti: premjers un Vienotības ministri pie valdības galda sēdēja piesieti pie krēsliem un viņus uzraudzīja drūmi vīri ar zaļiem apsējiem ap galvu.

Ar Valda Zatlera un viņa Zatlera Reformu partijas (ZRP) ierašanos iekšpolitikā parlaments ir ieguvis «jaunu sākumu» un «jaunu politisko kultūru», kādas nebija nevienā no iepriekšējiem sasaukumiem.

Valdošo koalīciju veidos Vienotība (V), Nacionālā apvienība (NA) un Zatlera Reformu partija (ZRP) – tādā secībā turpmāk būtu jāraksta nākamās valdības aprises, lai precīzāk izteiktu, kurš tagad diktē, kurš pieķēries klāt un kurš velkas nopakaļ.

Situācija 11. Saeimā atbilst tam stāvoklim, kurā parlamenta atlaišanai pastāv reāli iemesli, nevis sadomāti iegansti, kā iepriekšējā reizē. Jau pirmajās nedēļās ir iezīmējusies parlamentāra krīze – tas ir tad, kad politisko spēku savstarpējie konflikti un partiju sadalījums ir tāds, ar kuru nav iespējams izveidot stabilu vairākuma valdību. Atlaižot 10. Saeimu, gribējām, kā labāk, bet ir sanācis kā vienmēr.

Nesen televīzijas raidījums Degpunktā rādīja sižetu par to, kā vienā no Latvijas novadiem nodedzis neliels desu cehs. Lai šo ražotni radītu, ģimene bija 20 gadus dienām un naktīm sūri strādājusi, bet tagad visi sviedri un asaras vējā – pāri palikuši tikai pelni.

Nesen vienā žurnālā kāds komentētājs, apcerot Saskaņas centra iespējamo iesaistīšanos valdošajā koalīcijā, dusmīgi izsaucās, ka vēlētājs neesot politiķiem devis tādu mandātu.

Latvijā kā mazā valstī politiķu, biznesa, izpildvaras un tiesu varas elite ir diezgan viendabīga masa, kurai trūkst konkurējošas elites – visi apmēram vienā un tajā pašā komjaunatnē bijuši aktīvisti, visi studējuši apmēram vienā universitātē, visiem kaut kā līdzīgi bijusi Atmoda un Tautas fronte, līdz ar to politiskā procesa vārīšanās katlā ik pa brīdim zirņi uznāk virspusē, bet palaikam – grūbas.

11. Saeimas vēlēšanu jautājumu izdevās uzdot rīkojuma Nr.2 autoram Valdim Zatleram. Tas bija: atbrīvoties no oligarhu ietekmes politikā, tiesiskuma uzvara. Ļaudis atsaucās un gāja pie urnām, domājot, ka balso par «spirgta gaisa malku», par «jaunu sākumu».

Valsts kanceleja ir saņēmusi 13 pretendentu pieteikumus atklātam konkursam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu. Tagad zināmi arī pretendentu vārdi.

Sen zināms, ka Latvijas vēlētāja noskaņojums ir mainīgs kā Baltijas klimats un balsojums bieži vien mēdz būt neaprēķināms. Tā ir noticis arī šoreiz. Izrādās, liekot krustiņus un svītrojot kandidātus, Vienotības elektorāts ir izspēlējis tādu joku, kuru šīs kompradoru partijas ideologi nebija gaidījuši – 11. Saeimā nav ietikusi virkne ļoti svarīgu kadru, tostarp pat paši galvenie jenotības ideju autori un ideologi.

Jaunā valdošā koalīcija it kā mehāniski pati par sevi jau krīt kopā no ZRP, Vienotības un Nacionālās apvienības, kura pēdējā laikā ir «labi uzvedusies», bijusi kā piesūcekņzivs Vienotībai un neiekļāvusi kandidātu sarakstā «inteliģento antisemītu» Jāni Iesalnieku.

Interneta vietnē Wikileaks pieejams diezgan apjomīgs materiālu klāsts par Latviju – publicēti slepeni un pusslepeni dokumenti par laika periodu no 2006. līdz 2010. gadam.

Gan jau daudziem vēl būs svaigā atmiņā tās trauksmainās dienas, kad dzima partija Jaunais laiks. Tas notika jancīgi, ar drosmīgu bezkaunību: vecās partijas tikai novaidējās, noskatoties, kā no kosmosa tālēm uz grēcīgās latvju politikas zemes nolaižas citplanētiešu kuģis un no tā izkāpj jauns Vadonis tautai – Einars Repše, kurš paziņoja, ka nav vairs puišelis, un paģērēja, lai viņam ziedo miljonu latu.

Veroties savos reitingos, partijas jau ir sākušas dalīt vēl nenomedīto lāčādu un prātot, kādās koalīciju kombinācijās var iznākt saplūst pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Virkne partiju dara viedi, jau laikus cenšoties atbrīvoties no negludumiem, kas pēc 17. septembra varētu traucēt salīmēties kopā ar to vai citu spēku.