Ar Krimu jau ir skaidrs – Krievija to ir sagrābusi un atpakaļ nedos. Taču, kas notiks ar pārējo Ukrainu – ar tās diezgan krievisko dienvidaustrumu daļu un visu Ukrainu kopumā?
Dienvidaustrumu daļa – Odesa, Doņecka, Harkova, Nikolajeva, Hersona, Dņepropetrovska – ir vietas, kas ir diezgan labilā situācijā, kur liela daļa iedzīvotāju ir krievi. Pietiek ar nieka provokāciju, lai Krievija attiecīgi reaģētu – aizbildinoties ar nepieciešamību aizstāvēt krievvalodīgos tautasbrāļus, Krievija var iebrukt arī šajās Ukrainas teritorijās. Var arī neiebrukt, bet uzturēt spriedzi – iespēju, ka var uzbrukt. Ar šo iespējamību var šantažēt un manipulēt.
Tikmēr ASV un ES joprojām nesaprot, ar ko ir darīšana Putina personā, un nespēj izveidot kopīgu taktiku un stratēģiju pret Krieviju. Joprojām ir šoks un pārsteigums par Krievijas straujo, bezkaunīgo un agresīvo rīcību. Nav arī skaidrs, ko ir domāts darīt ar Ukrainu, lai tā varētu sākt atkopties.
Viedi ekonomisti mēdz teikt, ka tautai jādod nevis zivis, bet makšķere, ar ko zivis ķert. Diemžēl uz Ukrainu šī sentence vairs neattiecas. Ukrainai vajag gan makšķeres, gan arī zivis, lai tā nenomirtu badā. Ukrainas ekonomika jau vēl pie prezidenta Viktora Janukoviča nebija nekāda labā, bet tagad pēc Maidana jukām ir skaudri bēdīgā stāvoklī. Tie pasākumi, kas pagaidām no ES puses ir bijuši, nav ne zivju, ne makšķeru došana, bet Ukrainas barošana ar zivju galvām un asakām – ir noslēgts asociācijas līgums starp ES un Ukrainu. Tas ir tas, ko aizbēgušais Janukovičs vilcinājās noslēgt. Taču šis līgums ir tikai par politiku, ne ekonomiku. Tas ir par to, ka Eiropa un Ukraina tagad dikti draudzēsies, bet nav sacīts, vai Eiropa Ukraina dos arī kādu naudu. Palīdzīgu roku gaidīt gaida arī Moldova un Gruzija, kas asociācijas līgumu parakstīja jau agrāk – Viļņas samita laikā. Šo palīdzīgo roku šīs valstis iztēlojas ne tikai kā vērtīgus padomus reformu jomā, bet arī kā naudu.
Ukrainai ir brīnišķīgs potenciāls – dabas resursi, rūpnīcas un strādīga tauta, taču šīs mantas pašlaik nav īsti salīdzināmas ar ES tikumiem un standartiem. Darba ražīgums ir zems, produkcijas kvalitāte pavāja, konkurētspēja Rietumu tirgū vārga. Lai Ukrainu padarītu par plaukstošu valsti, vajag ļoti daudz naudas. Bail pat iedomāties tās summas, ko vajadzētu Ukrainai, lai tā varētu vismaz kaut cik sākt līdzināties citām ES zemēm. Ekonomisti savulaik lēsa, ka vajadzētu kādus 800 miljardus. Ar šādu summu varētu modernizēt rūpniecību, lauksaimniecību, atradnes. Izskatās, ka šādu summu Ukrainai neviens negrasās dot. ES savulaik, koķetējot ar Janukoviču, runāja par vienu miljardu, Krievija pārsolīja, piedāvājot 15 miljardu kredītu. Pašlaik vispār netiek minētas kādas summas. To vietā ukraiņiem pagaidām jāiztiek ar pozitīvu emociju devu. «Piepildījies daudzu miljonu Ukrainas iedzīvotāju sapnis!» milzu priekā no Briseles vēstīja Ukrainas pagaidu premjers Arsēnijs Jaceņuks. Kādu brīdi ar šo piepildītā sapņa sajūtu var iztikt, bet pēc tam sāks kurkt tukšais vēders un emocijas var nebūt vairs labās.
Janukovičs un viņa priekšgājēji 20 gadu laikā ir noveduši valsti līdz gandrīz galējam ekonomiskam sabrukumam. Krievijai bija viegli iedvesmot Krimas iedzīvotājus uz urrāreferendumu, jo pat Krievija, kas nav tā pārticīgākā pasaules valsts, ir ar divkārt lielākām pensijām. Savukārt ES joprojām neko nedod, bet sola tikai draudzību. Ar ES asociācijas līgumu, kas neko taustāmu nedod, ilgi braukt nevarēs. Ja ukraiņi neredzēs perspektīvu un jutīs tikai savas labklājības un sociālā drošuma pasliktināšanos, pūļa dusmas var pavērsties jau pret jauno varu.
Asociācijas līguma ekonomikas daļu paredzēts parakstīt vasarā. Attiecībā pret to, cik strauji ir risinājušies notikumi Ukrainā, vasara šķiet kā nākamais gadsimts. Jaceņukam un viņa «politisko kamikadžu» pagaidu valdībai katra diena nes kādas jaunas, skarbas problēmas un līdz vasarai nebūs viegli izdzīvot.