Cenzūra par demokrātiju

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sabiedriskā konsultatīvā padome (SPK) uzskata, ka virkne Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu ilgstoši izplata tendenciozu, apzināti maldinošu un Latvijai naidīgu informāciju kā mērķtiecīgu informatīvu agresiju Latvijas informatīvajā telpā.

Tādēļ SPK aicinājusi Latvijas valsts institūcijas neatliekami rīkoties, lai pārtrauktu šādas, Latvijas interesēm neatbilstošas, darbības. Līdzīgi izteikumi bieži skan arī no valdošo partiju politiķu mutes, šo ideju atbalstītu arī virkne politikas un mediju vides vērotāju. Tad jau viss ir jauki! Jāver tik Kremļa propagandas orgāni ciet, un Latvija būs pasargāta no informatīvās agresijas, ļaudis varēs naktīs gulēt mierīgi un redzēt saldus sapņus par mieru un sauli. Kā var noprast, SPK ieskatā jāaizliedz gan Zviedrijā un Lielbritānijā reģistrētie jurisdikcijā esošie TV kanāli Rossija RTR un NTV – Mir, gan Pirmais Baltijas kanāls, liekot izņemt šos kanālus no savām paketēm gan daļēji valstij piederošajam Lattelecom, gan Viasat un citiem operatoriem.

Krievijas kanālos ir redzami manipulēti ziņu sižeti, tendenciozi analītiski raidījumi un īsfilmas. Vēl pirms dažiem mēnešiem televīzijas diskusijās skata pēc un kā peramie puikas tika aicināti arī pretējā viedokļa paudēji, bet tagad Krimas peripetiju gaismā studijā tiek laisti tikai personāži, kas sacenšas, kurš daiļrunīgāk attaisnos Putina agresīvo politiku.

Krievijas valdošais režīms dažādos veidos žņaudz tos plašsaziņas līdzekļus, kas tam ir opozīcijā vai ziņo bezkaislīgi. Pagājušajā nedēļā ietekmīga interneta medija Lenta.ru īpašnieks Aleksandrs Mamuts atlaida galveno redaktori Gaļinu Timčenko. Redaktorei atbalstu vēstulē pauda 69 redakcijas darbinieki, norādot, ka tā nav vienkārši kadru maiņa, bet spiediens uz redakciju. Daudzi jau ir aizgājuši, un daudzi būs spiesti pamest darbu. Medijs jau ir mainījis toni no neitrāla uz varas vertikālei pielaizīgu.

Tāpat varas iestādes ir panākušas vairāku interneta vietņu slēgšanu, aizvērts arī opozicionāra Alekseja Navaļnija blogs, pamatojot to tā, ka viņam krimināllietā noteikts drošības līdzeklis – ierobežojumi saziņai internetā.

Tomēr vismaz pagaidām nevar apgalvot, ka Krievijā jau valda totāla cenzūra, brīvā prese ir aizliegta un sabāzta cietumos. Varai darbā ar presi rokās ir ežādas cimdi, tiek likta lietā draudīga rūkšana un mediju ietekmēšana: «Ja tu neatlaidīsi «nepareizos žurnālistus», tad tev var rasties problēmas ar biznesu!» Tā kā mediju bizness daudziem miljardieriem ir blakusnodarbe un hobijs, bet galvenais ienākumu devējs ir sfēras, kas atkarīgas no varas iestāžu labvēlības, uzņēmēji ir spiesti paklausīt.

Tā tas notiek Krievijā, taču vai tāpēc vajadzētu jukt prātā arī Latvijai un sākt kopēt kaimiņvalsts nedemokrātiskās metodes? Ja NEPLP aizvērs krievu kanālus, tas dos ļoti niecīgu pozitīvu un milzīgu blāķi negatīvu efektu. Ar šādu cenzorisku gājienu valdošā vara atkal dos sabiedrībai signālu, ka uzskata to par pārāk dumju, nespējīgu patstāvīgi domāt, atšķirt objektīvus faktus no propagandiskām manipulācijām.

Ieslēdzot televizoru un redzot, ka pieejamo kanālu klāsts papildinājies ar krievu opozīcijas kanāliem, ka Lattelecom pamatpaketē beidzot parādījies BBC, skatītājs nopriecājās. Redzot, ka nav vairs vairāku Krievijas kremlisko kanālu, tas pats skatītājs būs saērcināts – ar vienu roku viņam iedeva, ar otru atņēma. Nav jau tajos Kremļa kanālos tikai propaganda, bet arī mākslas, sporta raidījumi, filmas. Cilvēks, kuram kāda seriāla skatīšanās pārtraukta pašā vidū, būs ļoti nikns. Operatoriem ar klientiem ir līgumi, kuru nosacījumus operatori vairs nespēs pildīt, ja būs aizliegts ko rādīt. Īpaši sāpīgi to uztvers Latvijas krievi, kuri jutīsies tā, it kā viņiem ar nazi tiek pārgrieztas saites ar etnisko dzimteni. Kremļa propagandas ietekme pār prātiem nevis samazināsies, bet tieši otrādi – tagad tā tikai tā pa īstam pieaugs. Līdz šim impērisko ideologu TV pseidodiskusijas cilvēki Latvijā laida gar ausīm, neskatījās vai smējās, ka pārkarsušie diskusiju dalībnieki cenšas cits citu pārbļaut. Turpretī cenzūras apstākļos tie paši Latvijai lojālie un šodien vēl domāt spējīgie rīt kaimiņvalsts propagandu kāri tvers kā absolūtas patiesības malku. Jo tas, kas tiek aizliegts, rada interesi, aizliegtie augļi ir daudz saldāki. Var aizbāzt ausis un acis pensionāriem, taču ne jauniešiem. Lai norobežotu jauniešus no Kremļa propagandas, jānobloķē arī interneta saites un sociālie tīkli. Diezin vai tā var veicināt Latvijas krievus kādai integrācijai, par kuru vismaz pagaidām koncepcijas nav izmestas papīrgrozā. Cenzūras ieviešana var būt izdevīga tikai pusotrai Latvijas valdošajai partijai – Nacionālajai apvienībai un daļai Vienotības nacionālo varoņu, kuri televīzijas kanālu aizvēršanu piespraudīs sev pie krūts kā priekšvēlēšanu ordeni, lai padižotos sava elektorāta priekšā. Visai sabiedrībai tās pilnajā spektrā un dinamikā kanālu aizvēršana kaitēs.

Pašķidri būs arī juridiskie pamati, uz kuriem NEPLP grasās veikt aizvēršanu. Jā, Kremļa kanāli manipulē ar informāciju, pauž viedokli, kas daudzos Latvijā izsauc sašutumu, karina birkas un kultivē stereotipus, tendenciozi traktē vēsturi. Dažkārt to klausīties ir nepatīkami un pretīgi. Taču diezin vai tie jau ir Latvijas likumu pārkāpumi – neskan taču tieši aicinājumi gāzt pastāvošo iekārtu vai izrēķināties ar citām tautām. Ja Krievijas kanālu materiālos ir bijis kas tāds, kas tomēr ir Latvijas likumu pārkāpums, tad tiesiskā valstī tikai tiesa var pateikt, vai likums ir pārkāpts, vai nē. Un tad jāvēršas pret konkrēto pārkāpēju, nekraujot visus kanālus vienā čupā.

NEPLP SPK grib skriet ratiem pa priekšu un pakultivēt, paprovocēt naidu, karastāvokļa sajūtu arī šeit, Latvijā. Krievijas kanālu aizliegšana būs tuvredzības, bezatbildības lēmums, arī sava vājuma atzīšana – tātad krievu ideoloģija ir tik pārāka, ka latviešu politiķi tai nespēj neko likt pretī, izņemot televīzijas ekrāna aizkrāsošanu ar grīdas krāsu.

Demokrātiskā valstī cenzūru var attaisnot tikai divos gadījumos – ja medijs patiešām pārkāpj likumu vai ja ir karastāvoklis. Ja ir karš, tad tā ir cita situācija – tad ir komandantstunda, pārtikas, zirgu un radioaparātu konfiskācija. Bet televīzijas kanālu bloķēšanas problēma tad atkrīt pati par sevi – kad nav elektrības, tad nav arī televīzijas.

Svarīgākais