Varenā lielvara Amerikas Savienotās valstis Korupcijas un politiskās nestabilitātes nomāktajai Ukrainai ir gatava piešķirt 50 miljonus dolāru lielu aizdevumu, Starptautiskais valūtas fonds varētu aizdot vēl aptuveni 18 miljonus dolāru, un vairākus desmitus miljonus eiro Ukrainai piešķirs arī ES.
Neviļus nāk prātā Raiņa vārdi: „Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi, dzird par grūtdienīšu vaidiem. Tūdaļ kabatā bāž roku... izvelk savu nēzdodziņu.” Aptuveni lēšot, visa palīdzība kopā ir salīdzināma ar summu, ko dažs Eiropas futbola klubs izdod par viena laba kājbumbas meistara transfēru. Turklāt tā nav naudas iedošana, bet aizdošana. Ja lēš, ka Ukrainai, lai tā varētu tā patiesi labi reformēt savu kalnrūoniecību, mašīnbūvi, lauksaimniecību, valsts pārvaldi, vajadzīgi kādi 800 miljardi, draudzīgo valstu palīdzība izskatās pēc vienas tabletes aspirīna vēža slimniekam.
Bet nu labi, ka vismaz kaut kāda palīdzība.
Latvijai nav pat tik, ko iedot vai aizdot. Toties mums ir milzīgs intelektuālais kapitāls – neatsverama pieredze taupības pasākumos un savu likumu pārtaisīšanā pēc Eiropas šnites. Šajā ziņā esam ES pirmrindnieki un visur mūs slavē. Neviens nevarēja pat iedomāties, ka kādas valsts ekonomika, ja tai jostu savelk tik cieši, ka audums piespiežas mugurkaulam, tomēr spēj izdzīvot. Lai gan viegli jau negāja – dažbrīd ģīmis sāka palikt zils, acis izvalbīties un mēle kārties ārā pār žokļiem.
Par šo laimi, ka vēl dvašojam, varam pateikties premjeram Valdim Dombrovskim. Varbūt nevajag viņu sūtīt par eirodeputātu uz Briseli, bet jau uzreiz pa taisno uz Kijevu? Skaidrs, ka ukraiņiem vajadzēs padomu, kā pareizi nogriezt skābekli.
Bet, te ir viena bēda. Ukraiņi nav tik rātni, kā latvieši. Mēs esam pati pacietīgākā tauta pasaulē, bet ukraiņu valodā nav tādu vārdu kā „Finanšu ministrija ir izstrādājusi fiskālās konsolidācijas pasākumu plānu vidējam termiņam”. Ukraiņi var nesaprast un pārprast. Vai vēl sliktāk – uzdauza zilu aci. Dikti jau nu negribētos, ka mūsu mierīgajam lācītim kāds nodara pāri.