Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem ierobežot TV kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā. Iespējams, līdzīgi ierobežojumi skars arī citu Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu retranslāciju, jo arī tos monitorē un gudro iemeslus, lai aizvērtu.
Droši vien NEPLP locekļi negrib savai valstij neko sliktu, taču ar labiem nodomiem nereti ceļš uz elli tiek bruģēts.
NEPLP kā slikta šahiste redz tikai vienu gājienu uz priekšu un stūrgalvīgi negrib redzēt, ka, sitot ar zirdziņu krievu televīzijas kanālus, pozīcija uz galdiņa pasliktināsies – ieguvums būs niecīgs, toties zaudējumi būs tādi, ka maz neliksies.
Cilvēki vairs nevarēs redzēt vienu kanālu, pēc tam vēl vienu un vēl. Viņi ir pirkuši dārgus dekoderus, samaksājuši operatoriem bargu naudu tieši par to, lai varētu šos kanālus redzēt. Ne tikai Kiseļevs un Solovjovs, bet arī viņu iemīļotās filmas, seriāli, koncerti vairs nebūs pieejami. Dabiski, ka viņi meklēs un atradīs citas iespējas, kā tos skatīties – ir taču satelīttelevīzijas šķīvji. Tas bojā biznesu operatoriem – klients, kas jau būs aizgājis, atpakaļ nenāks ne saucams. Ja NEPLP metīsies virsū arī šķīvjiem, tad jau būs pavisam neglīti – izskatīsies līdzīgi kā padomju laikos, kad varas iestādes laida virsū traucējumu burkšķi Amerikas balsij un mūsu vectēvi, ar ausi pieplakuši radioaparātam, grozīja pogas, lai no šā burkšķa izbēgtu un raidījumu tomēr dzirdētu.
NEPLP aktīvi demonstrē, ka uzskata Latvijas sabiedrību par dumju, nenobriedušu, tādu kā bērnu, kura vietā jāizvēlas, kurus raidījumus drīkst skatīties, kurus nē.
Pirms okupācijas Latvijas sabiedrība tika barota ar neadekvātu PSRS attēlojumu – plašsaziņas līdzekļi nerakstīja par represijām, bet žužināja, ka kaimiņvalsts ir draudzīga. Kaut kas līdzīgs tiek darīts arī pašlaik. Ja neredz Solovjova vai Kiseļeva pseidodiskusijas un raidījumus, var rasties iespaids, ka nav jau nemaz tik traki. Tieši Kremļa kanāli atsedz, cik patiesībā situācija ir drūma – daudzi no tiem diskusiju dalībniekiem, kas pauž atbaidošu impērismu un lielkrievu šovinismu, nav vis kādi malējie, bet ar reālu varu apveltīti un ar ietekmi uz Putina – Medvedeva tandēma darbībām. Latvijas sabiedrībai ir jāredz, cik patiesībā slima ir daudzu šo personāžu domāšana. Īpaši jau gadījumos, kad sižeti ievirzās par Baltijas tēmu, katram latvietim uzmetas zosāda redzot, cik sagrozīti pasniegts tas, ko mēs redzam realitātē savu acu priekšā. Baltijas tēma Kiseļeva un Solovjova raidījumos ir laba pote, kas liek apšaubīt arī ziņas un apgalvojumus par Ukrainu vai jebkuru citu tēmu. «Ja jau par Latviju viņi tā, tad droši vien arī par Ukrainu tiek pūstas tādas pašas pīlītes,» pamatoti nodomā skatītājs.
Īpaši lielu īgnumu, rūgtumu, aizvainojumu un dusmas cenzūra izsauks Latvijas krievos. Kanālu aizvēršanu viņi uztvers kā centienus pārraut saiknes ar etnisko dzimteni un virzienu uz brutālu asimilāciju. «Šodien man atslēdz Krievijas televīziju, rīt aizliegs mācīties krievu valodā. Tātad parīt aizliegs runāt krieviski?» pašlaik nodomā ne viens vien krievs. Kur te kāda integrācija, kur plaisas mazināšana sabiedrībā? Brutāla cenzūra var izsaukt tikai pretēju efektu – pastiprinātu interesi par Kremļa propagandu, ļaudis pieplaks datora ekrānam, kur internets ir pilns ar šo mantu līdz pat sijām. Rodas iespaids, ka ar cenzūras palīdzību valsts cenšas no iedzīvotājiem slēpt kādu patiesību.
Izcilajam humoristam Andrejam Skailim ir stāstiņš Kornēlijas kāzas, kur svinību laikā izceļas kautiņš un «tie, kas sēdēja, cēlās kājās; tie, kas gulēja, cēlās sēdus», lai piedalītos dūru vicināšanā. Līdzīgi pēc televīzijas aizvēršanas būs arī ar krieviem – tie, kas bija lojāli, sāks šaubīties, vai vērts uzticēties šai valstij; tie, kas nebija pārāk lojāli, radikalizēsies. Vai to gribēja NEPLP? Varbūt negribēja. Gribēja būt laba un patriotiska, taču ir paveikusi tikai provokāciju un muļķību.
Būtu mācījušies no Igaunijas politiķiem, kas arī visādi gudroja par šo pašu tēmu, bet izlēma, ka kaimiņvalsts televīziju aizvēršana nav nekāds risinājums.
Vēl ir arī tāda nesaprotama lieta, ka Rīgā radio ēterā vairs nevar dzirdēt Saeimas plenārsēžu translācijas. Ar kādu mērķi? Iznāk, ka aizliegti ir arī mūsu dižie tautas priekšstāvji un viņu tribīnes runas. Tas jau ir groteski.
Katrs atsevišķi NEPLP locekļi ir lieli speciālisti mediju jomā, taču kaut kā tā jocīgi sanāk, ka tad, kad viņi sanāk kopā, padomes kustības iznāk pat kaitīgas.