Paātrinātājs Judins
Pirms gada jurists - populists, Saeimas deputāts Andrejs Judins („Vienotība”) un lakatiņu kontrabandiste, Saeimas deputāte Lolita Čigāne („Vienotība”) centās iedēt likumdošanā normu, kuras galvenā doma bija aizliegt Ventspils mēram Aivaram Lembergam strādāt par mēru un deputātu. Toreiz nekas nesanāca, jo Saeimas vairākumam beigās necēlās roka balsot par šādu nedemokrātisku, pret vienu personu vērstu likumu.
Tagad Judinam ir izdevies nedaudz revanšēties un vismaz kaut kā izrādīt publikai, ka cīņā pret Lembergu nav rimis. Stumjot cauri jaunus Kriminālprocesa grozījumus, daudzu citu pantu starpā ierakstīts arī, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, ir priekšrocības saprātīga termiņa nodrošināšanā. Lai arī jurisprudences eksperti līdz aizsmakumam ir argumentējuši, ka tā darīt nedrīkst, Saeimas vairākums ir pieņēmis trešajā lasījumā vairākus juridiska brāķa pantus, no kuriem brāķis kvadrātā ir šis pants par „amatpersonu noziegumu izskatīšanu paātrināti”.
Judina cīņa nav pat tik daudz pret reālo Lembergu, kā varoņspēkošanās murgosfērā, kur daļā ļaužu prātu iezombēts, ka Lemberga aizstāvība velkot garumā krimināllietas izskatīšanu. Patiesie lietas izstiepšanās iemesli gan ir pavisam citi – prokuratūra savulaik ir nodevusi tiesai paviršu, bezdievīgi izplūdušu un politiski tendētu papīru blāķi, kuru ātri izskatīt vienkārši nav iespējams. Lietā dažādos statusos ievilktas vai visas personas, ar kurām Lembergam jelkad bijusi kāda saskarsme. Lieta ir vairāk nevis kā krimināllieta, bet kā romāns – vairāki romāni. Neskaitāmos kopoto rakstu sējumos apvienota Lemberga biogrāfija un viņa laikabiedru – ventspilnieku, rīdzinieku, austriešu, šveiciešu biogrāfijas, kas turklāt izklāstītas samudžināti, bet ar literāras iztēles elementiem - jo apgalvots arī daudz kas tāds, kā nemaz nav bijis.
Kamēr tiesā izpratina vienu personu, paiet daudzas nedēļas. Nereti atgadās, ka kāds liecinieks vai cietušais ir slims, aizbraucis uz Austrāliju un tādā garā. Tā jau kādas 150 reizes ir bijis, ka uz tiesu ierodas gandrīz visi, bet kāds neierodas. Vai arī izrādās, ka trūkst kāda dokumenta, kas vēl jāpievieno lietai. Tad visi brauc mājās, sēde tiek atlikta. Ar jauno likuma pantu jau notiekošo krimināllietu gan nevar ietekmēt, jo tur jau viss notiek. Iespējams, likums uzrakstīts kādai vēl topošai lietai, par kuru pagaidām nezinām, bet kādas prokurori prot sadzejot. Un tad gribēs fiksiņi Lembergu notiesāt.
Arī, ja ticam Judina liekulīgajam apgalvojumam, ka, rakstot jauno likuma pantu, viņš nav domājis par Lembergu, nekas labs nesanāk. Ja arī abstrahējamies no konkrētiem uzvārdiem, doma ir greiza - Judins kultivē neadekvātu naidu, dusmas, kas lielā publikas daļā rūgst pret amatpersonām kā tādām. Judins šīm dusmām piespēlē, palīdz tās uzkult vēl lielākas. „Vai amatpersonu lietas jāiztiesā ātrāk? Protams!” uzreiz bez domāšanas teiks liela sabiedrības daļa. Jo savās personīgās neveiksmēs, mazā algā, nepaklausīgos bērnos, neuzticīgā sievā vaino nevis sevi, bet amatpersonas. Amatpersonas apriori ir nelieši. Judins gan pats arī ir amatpersona, taču pozicionējas kā „labais”, kas vēršas pret „sliktajiem”. Pūlis alkst asiņu un linča tiesu – lai amatpersona, kas apsūdzēta noziegumā, uz to ātrāko tiek notiesāta un iemesta cietumā. Ātri tas jādara tāpēc, lai viņa nepagūst aizstāvēties, jo tad jau var iznākt, ka viņa pierāda, ka nav vainīga. Bet, kurš tad sēdēs cietumā? Liela daļa publikas pat būtu apmierināta, ja tiktu pieņemts tāds likums, ka tiesai jāuzklausa tikai apsūdzība, bet advokatūra nav vajadzīga. Jo citādi lietas ievelkas.
Likuma priekšā visiem būtu jābūt vienlīdzīgiem – tie ir vispārējie tiesību principi, kas darbojas visā pasaulē, izņemot totalitāras diktatūras. Taču ar jaunajiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem amatpersonas tiesā tiks laistas priekšā bez rindas, amatpersonām tās būs tādas kā īpašas privilēģijas uz pārējās sabiedrības rēķina. Citiem uz taisnīgu tiesu būs jāgaida vēl ilgāk nekā līdz šim.
Judins un viņam līdzīgie politikāņi kārtējo reizi patieso problēmu paslauka zem tepiķīša un baro savu elektorātu ar pseidoaktivitātēm. „Vienotības” un bankrotējušās Reformu partijas politiķi neko neveic, lai uzlabotu tiesu varas kapacitāti. Lietas tiesās tiek izskatītas tik ilgi tādēļ, ka par maz ir tiesnešu un izmeklētāju, viņi ir par daudz noslogoti, viņiem ir par mazu algas, par maz ir telpu.
Tāpēc izmeklēšana nereti notiek nekvalitatīvi un tiesas prāvas stiepjas bezgalībā. Tā vietā, lai lemtu par problēmas sakni un būtību, Saeimas vairākums ir uzlīmējis smagi slimajai tiesvarai plāksteri. Turklāt tādā vietā, kur slimajai nekas nekaiš.