Bez šaubām

© f64

Premjere Laimdota Straujuma televīzijas „Dombura studijā” atzinās, ka vēlas, lai no amata tiek atbrīvots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Viņai personīgi par to neesot šaubu. Bet esot vajadzīgs juridisks pamatojums.

Tātad nu jau vairs tiešām nav šaubu par to, kas notiek ar KNAB un kāda ir jezgas būtība. Pagaidām „Vienotībai” nav izdevies atrast kādu juridisku iemeslu vai ieganstu, lai pamatotu Streļčenoka atlaišanu, taču tas tiek intensīvi meklēts. Pēc principa – bijis tik cilvēks, pants atradīsies.

Premjeres partija ir izdomājusi, ka Streļčenoka atlaišanas pamata meklēšanai jāizveido īpaša meklētāju ekspedīcija jeb komisija, kura tad nu atradīs to, ko vajag – urbs, kamēr varbūt uzdursies kaut kam lietojamam. Te gan var sanākt tā, ka visi citi politiskie spēki, ieskaitot koalīcijas partnerus, pasūtīs „Vienotību” pāris mājas tālāk un komisijas veidošanu neakceptēs.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers jau ir sacījis, ka neatbalsta šādas komisijas veidošanu. Taču „Vienotība” pēdējā laikā uzskata, ka ir pārāka par visiem ģenerālprokuroriem, mācībspēkiem, augstākā līmeņa tiesību ekspertiem, kas iebilst pret brāķi parlamenta darbā, un vienā mierā dur tik cauri gan likumprojektus, gan citādus tiesiski kleinus gājienus, no kuriem Latvijas juristu saimei mēmās šausmās paceļas apmatojums.

Acīmredzot „Vienotība” ir iedomājusies, ka var to atļauties un tulko četrus iegūtos mandātus Eiropas Parlamentā kā teju vai tautas vairākuma atbalstu sev. Un priecājoties par saviem muskuļiem, uzskata, ka taisnība vienmēr tam, kurš stiprāks. Kā Vladimirs Putins Krimā.

Savulaik, kad premjers bija Aigars Kalvītis un KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, tie paši politiķi, kas tagad veido „Vienotības” spici, neslēpti priecājās par to, ka Kalvītim nekādi neizdodas Loskutovu atlaist. Tolaik sistēma bija laba, pareiza, KNAB neatkarību stiprinoša.

Tagad, kad pagājis laiks un „Vienotība” pati ir Kalvīša vietā, tā pati sistēma ir slikta. Straujumas kundze plāta rokas un gaužas – viņa ir KNAB pārraugošā politiķe, bet neko nevarot izdarīt. Ak, vai!

Un, kāpēc tad Streļčenoks ir slikts, kāpēc viņš jāpadzen? Izrādās, ka premjerei nav šaubu, ka Streļčenokam ir problēmas ar vadības principiem. Proti, viņš netiek galā ar KNAB darbiniecēm, kas viņam taisa uz galvas, neklausa un nepilda uzdotos darbus. Kā tad tā? Straujuma netiek galā ar KNAB vadītāju, bet viņai ar vadības principiem viss ir kārtībā. Streļčenoks netiek galā ar Jutu Strīķi, bet viņam galva nost?

Arī Streļčenokam ir sistēma priekšā kā mūris, un pat pēc trīskārtējas Strīķes atlaišanas Strīķe atkal nāk atpakaļ un joprojām nav līdz galam izmesta no KNAB. Tad jau Straujumai vajadzēja Streļčenoku izprast, jo abi ir analoģiskā situācijā.

Bet tās ir nianses. Būtība, un par to nav šaubu, ka Streļčenoks „Vienotībai” sagādā galvassāpes – KNAB pašlaik izmeklē ekspremjera Valda Dombrovska iespējamos koruptīvos darījumus, iegūstot kredītmaigumu no bankas, kurai parādā viņa ģimenes locekļi un draugu pulks. Arī par pašu Straujumu ir drusciņ šaubu ēnas, jo KNAB noskaidro, vai viņa nav interešu konfliktā. Bez šaubām, ja pie varas KNAB atpakaļ būtu „Vienotības” neoficiālā partijas biedrene Strīķe, tad izmeklēšanas rezultātus varētu aprakstīt jau šodien: Dombrovskis un Straujuma nav neko pretlikumīgu darījuši, viņi ir šķīsti kā jaundzimuša jēra sproga un viņiem par enģelismu jāpiešķir ordenis. Ar tādu KNAB, kuru vada Streļčenoks, gan neko nevar zināt. Ja nu kaut ko pretlikumīgu KNAB tomēr konstatē? Ko tad? Tad ir liela ķeza. Dombrovskim var secen aiziet kārotais eirokomisāra amats. Saeimas vēlēšanās. „Vienotības” premjera amata kandidāte Straujuma ar interešu konflikta asti arī neizskatīsies glīti uz plakātiem. Un tāpēc vajag tikt vaļā no Streļčenoka. Par to nav šaubu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais