Sporta veikals

© f64

Pagājušā gada 29. oktobrī pēc Ministru kabineta sēdes latvju zemi sasniedza moža ziņa: tuvāko četru gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno rekonstruēt un uzbūvēt vairākus nacionālās nozīmes sporta infrastruktūras objektus.

 Valdība atbalstījusi projektu līdzfinansēšanu nākamajos četros gados Siguldas sporta kompleksa, Vidzemes, Liepājas un Rēzeknes olimpiskajiem centriem, Lielupes tenisa centram. Vienīgi Murjāņu Sporta ģimnāzija objektīvu apstākļu dēļ nevarot uzreiz apgūt finansējumu, tāpēc paredzēts līdzekļu pārdales un projekta termiņu pagarināt.

Kaut kā tā ir sagadījies, ka Vidzemē Valmieras vietējai partijai Valmierai un Vidzemei un Valmieras mēram Inesim Boķim pēdējā laikā izveidojusies brīnišķa sadarbība, līdz pat tam, ka noslēgts sadarbības līgums par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās. Atsaucīga, silta sadarbība Vienotībai veidojas arī ar vietējiem politiķiem un pašvaldībām Liepājā un Rēzeknē. Prieks, kur tu rodies!

Tiesa gan, ir arī īgni, nenovīdīgi cilvēki, kas finansējuma piešķīrumā un pašvaldību draudzīgumā ar Vienotību saskata tiešu sakarību – valdošā lielpartija dod naudu un par to pretī saņem vietējo politisko karadraudžu iesaisti kopējā gājienā uz Saeimas vēlēšanām. Sanāk tāds kā abpusēji izdevīgs veikals. Tas, ka Vienotība uzpērk partijas un pašvaldības vairumā par valsts budžeta naudu jeb, kā to mūsdienās modē dēvēt, «izmantojot administratīvos resursus», varbūt neizskatās glīti, taču nauda jau arī netiek tāpat vien izšķiesta vējā – lielākā daļa tās tiešām tiks izmantota sporta objektu celtniecībā.

Vairākiem objektiem nauda ir paredzēta, bet tajā pašā laikā Murjāņu Sporta ģimnāzija tiek apdalīta. Pirms diviem gadiem skolas rekonstrukcijai un sporta būvēm Murjāņos tika piešķirtti 6,6 miljoni latu, taču tagad finansējums ir nogriezts, projekti ir palikuši pusratā, plāni ir nobremzēti. Kāpēc? Pirms diviem gadiem taču pie varas bija tā pati Vienotība. Ko tad tolaik Murjāņiem tik dāsni deva, bet tagad ņem nost?

Te tā lieta laikam būs tāda, ka Murjāņi kā politiska manta Vienotībai nav nekādā vērtē. Cita lieta, piemēram, Valmierai un Vidzemei, bet kas tur no Murjāņiem? Sīka mušiņa. Vienotība sākumā taisījās dot, bet pēc tam attapās: «Kādēļ sīkai mušiņai dot astoņus miljonus eiro?» Šo pašu naudu var izmantot citiem mērķiem.

Murjāņu sporta skolas direktors Ēvalds Goba par šīm politisko aktivitāšu iekšējām norisēm, dabiski, neko nenojauta un divus gadus darbojās, ticot, ka finansējums būs, skaistās būves taps. Saprotot, ka tiek uzmests, viņš, protams, staigāja pa kabinetiem, cenšoties izdibināt, kas notiek. Laikam būs pārāk aktīvi interesējies... Tiem, kas netur muti, mūsu valstī metodes ir tās pašas, kas padomju laikos – Tautas kontrole, OBHSS, sanepidstacija utt. Tagad šīs iestādes sauc citādi, bet būtība ir tā pati.

Pēc dažādu institūciju pārbaudēm un auditiem sausais atlikums ir tāds, ka vienā noziegumā Goba tomēr ir pieķerts – viņš dažkārt mēdzis izmantot dienesta automašīnu arī sestdienās. Vispār jau sestdienās mēdz notikt sacensības, uz kurām sporta skolas direktoram dažkārt jāaizbrauc, bet nu likums paliek likums, un Gobam par to pienākas galvas nociršana. Jau izsludināts konkurss uz Gobas vietu, un par viņu plašsaziņas līdzekļiem tiek vēstīts kā par bijušo direktoru, lai gan viņš joprojām ir direktors. Goba gan ir arī pats pieteicies konkursā, taču gara acīm var iztēloties, ka konkursa rezultāts jau ministrijā ir zināms un krēsls tiks atdots kādam, kas izpildīs pavēles – vai nu nodrošināt skolas veģetēšanu, vai arī varbūt administrēt tās likvidāciju.

Tur, kur saduras partijas iekšējo intrigu dzirnakmeņi, cilvēkiem, kas kādu apstākļu sagadīšanās pēc nonākuši tiem pa vidu, parasti nav daudz izredžu – viņus samaļ.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.