Ja nekas nenobruks, tad Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņems Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb tā saukto likumu par nulles deklarācijām.
Loģiska pamatojuma šā likuma pieņemšanai steidzamības kārtā nav, ja neskaita valdības vēlmi deklarēšanos iedarbināt jau ar nākamā gada janvāri un novērst iespēju, ka par šo likumprojektu varētu izcelties nopietnas debates.
Tulkojumā no juristu un ierēdņu valodas šis likums nozīmē, ka turpmāk ikvienam, kas, par spīti krīzei, vēl ir saglabājis kādu daudzmaz vērā ņemamu naudu vai īpašumu, būs nauda un manta jādeklarē. Par likuma pieņemšanu nav jāsatraucas tiem, kas bez biksēm – tiem nav bēdu –, taču aptuveni 70 tūkstošiem iedzīvotāju būs jāpierāda, ka viņi nav kamieļi, nav naudu zaguši vai ieguvuši, tirgojot narkotikas, ieročus un vergus. Tiem, kas nevarēs pierādīt, ka par iegūto naudu nomaksājuši nodokļus, tiks piedāvāta burvīga iespēja – samaksāt 15% nodokli un tālāk gulēt mierīgi. Nelaime tikai, ka diezin vai atradīsies Latvijā daudz tik naivu indivīdu, kas noticēs, ka, samaksājot 15%, viņi atbrīvosies no tiesībsargājošo kantoru intereses par sevi. Drīzāk jau gluži otrādi – tas, kurš maksās par savu nodokļu amnestiju, radīs par sevi pastiprinātu attiecīgo kantoru interesi. Nodokļu amnestija valstī, kurā liek cietumā pat par pirkumiem ar tēva bankas kartes papildkarti vai par uzkūdīšanu uzkūdīt izpaust valsts noslēpumus? Nu beidziet! Kas tam noticēs?
Nulles deklarāciju likumprojektu propagandē kā dikti nepieciešamu tautai, taču tautai un sabiedrībai tā ieviešana būs tikai kā viens kaitinošs hemoroīds – būs jāvelkas uz kaut kādiem kantoriem, jāaizpilda kaut kādas anketas. Un – kas visnejēdzīgākais – jāiemaksā kādā no komercbankām deklarējamā nauda. Naudu gan varēšot tūdaļ drīz izņemt atpakaļ, ja būšot tāda vēlme. Īpaši jauki tas ir pašreizējā brīdī, kad ar lielu troksni ir sabrukusi stabilā Latvijas Krājbanka. Pasaulē nav nevienas stabilas komercbankas un ikviena banka var bankrotēt jebkurā brīdī. Likuma autori, dabiski, nav padomājuši par to, kā garantēt cilvēkiem, ka viņu nauda nepazudīs gadījumā, ja komercbanka bankrotē piecas minūtes pēc tam, kad viņi savu deklarējamo naudu iemaksājuši.
Diezin vai jaunais likums īsti klapē kopā ar Satversmi un demokrātiskas iekārtas pamatprincipiem, turklāt daudzos aspektos. Nevis valstij būs jāpierāda, ka pilsonis ir vainīgs, bet pilsonim būs jāpierāda savs nevainīgums. Likums ievieš ierindas pilsoņiem tikpat augstu deklarēšanās latiņu kā amatpersonām. Un, protams, likums samazina pilsoņu intīmo zonu – iespēju paglabāt savus komercnoslēpumus no trešo personu acīm. Jau tāpat neskaitāmie operatīvo darbību subjekti izseko un noklausās visus, ko nav slinkums. Ar jauno likumu vēl papildus tiek legalizēta varas iestāžu deguna bāšana cilvēku darīšanās.
Sabiedrībai no nulles deklarāciju likuma patiesībā nav nekāda labuma, tomēr ir arī labuma guvēji. Tās ir komercbankas, kas acīm redzami arī ir šā likuma ieviešanu ielobējušas. Valstī, kuras valdībā četri ministri ir bijušie banku darbinieki, laikam jau nav grūti izstumt cauri visu, ko vien iepatīkas.
Komercbanku ieguvums te ir pat divos veidos – katra bankas operācija ienes komisijas naudu, un, ja pilsoņi iemaksās bankās savas deklarējamās summas, piķis kopā sanāks gluži solīds. Daļa deklarējušos pilsoņu naudu neņems ārā, un bankām būs tikuši jauni klienti. Sanāks tādi kā valstiski
uzspiesti darījumi un valstiski nodrošināta komercbanku peļņa.
Bet vēl svarīgāk komercbankām ir tas, ka pilsoņi būs spiesti uzrādīt savu mantu un naudu kā Latvijā, tā ārzemēs. Komercbanka turpmāk zinās, ka Jānim, kurš pie tās ir ņēmis kredītu, pieder villa Kiprā, bet zeķē viņam ir nauda. Ja pilsonis Jānis gadījumā bankrotē un nevar norēķināties, komercbanka varēs vērst pret viņu prasības pilnīgi visu viņa īpašumu un naudas līdzekļu apjomā.
No jaunā likuma ieguvējs ir arī Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb tā sauktais Burkāna kantoris. Pēc likuma ieviešanas Viesturs Burkāns varēs uzklikšķināt datubāzē pilsoņus, kas ir maksājuši 15% par savu nodokļu amnestiju, un rosināt pret viņiem krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Šī ir jau otrā reize, kad pilnībā sakrīt Burkāna un komercbanku intereses. Gandrīz jāsāk domāt, ka Burkāna dienests strādā bankā vai arī banka strādā viņa dienestā. Pagājušajā gadā rūkdams aizgāja likums par ofšoru patiesā labuma guvēju atklāšanu. Šis likums ir absolūti bezjēdzīgs un pat kaitīgs, ja raugās no valsts interešu skatpunkta. Šā likuma pieņemšana signalizē potenciālajiem investoriem, ka Latvijā pret viņiem nav gluži labvēlīgas attieksmes. Taču bankām un dažām tiesībsargājošajām iestādēm tas mazliet atvieglo dzīvi – var vairāk slinkot un mazliet ietaupīt. Tā arī nulles deklarāciju likums ļaus paslinkot un papelnīt. Tā vien skaties, vēl tādi pāris likumi, un Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un novēršanas dienests, tāpat arī komercbankas, drīz varēs vispār neko nedarīt – iedzīvotāji visu naudu nesīs uz bankām un paši atzīsies visos noziegumos.
Kam vēl kāds labums no likuma? Ak, nu, jā – ap šo likumu var pavingrot populistiski politikāņi. Lielākajai daļai iedzīvotāju, kas ir arī šo partiju elektorāts, nekādu deklarējamu naudu nav, bet ir skaudība un īgnums pret tiem, kam kaut kāda nauda vēl ir. «Tā tiem, biezajiem, vajag! Lai deklarē visu, kas tiem ir!» nodomās elektorāts un aizies gulēt.
Morāli tīrāka latvju tauta no jaunā likuma netaps. Drīzāk otrādi – katru likumu var apiet ar līkumu, un tā būs arī ar šo. Ja valsts čakarē cilvēkus, tad cilvēki čakarēs valsti. Tie, kas dikti gribēs legalizēt lielākas summas, nekā viņiem patiesībā ir, aizņemsies cits no cita, un vieni desmit tūkstoši blēdīgi uzpūtīsies par divdesmit, trīsdesmit un piecdesmit tūkstošiem. Likums būs arī tiesisko nihilismu veicinošs – liela daļa vispār neliksies zinis, nekur neies un neko nedeklarēs.
Likums paver jaunus apvāršņus arī bandītiem – desmiti tūkstoši cilvēku nākamā gada ziemā un pavasarī tīstīs ārā no savām paslēptuvēm banknotes, nesīs tās uz banku, nesīs atpakaļ no bankas. Tas taču ir medījums.
No nulles deklarāciju likuma būs nulle labuma, toties nodrošinātas jo daudz neērtību un nejēdzību.