Kopš marta, kad valsts amatpersonām bija jāpagūst iesniegt savas deklarācijas, ir pagājis jau labs laika sprīdis – salto un sniegaino pavasari ir nomainījis vasarīgais maijs, ir sazaļojuši koki, izaugusi zāle, un visur aci priecē pieneņu zelts.
Un ir amatpersonas, kurām gribētos, lai arī viņu deklarācijās uzrādītie cipari vienreiz tāpat apaugtu ar biezu velēnu, pazustu, kā nebijuši, un lai neviens nekad neatminētos, kas tajās bija rakstīts.
Tomēr tolaik radās daudz jautājumu, uz kuriem šobaltdien nav dzirdētas sakarīgas atbildes. Piemēram, ekonomikas ministrs Artis Kampars ir deklarējis, ka viņš 2010. gada laikā ir atdevis vienu vairāk nekā 63 000 latu lielu parādu. Arī viņa deklarētais hipotekārais parāds ir samazinājies no 204 000 eiro 2010. gada 1. janvārī līdz 194 000 eiro šogad. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo deklarāciju, ministrs savas parādsaistības ir samazinājis vismaz par 68 800 latiem.
Kampars māca, kā deklarāciju pildīt
Ministru ar to varētu apsveikt, jo parāds nav brālis, taču ar viņa algu un uzkrājumiem – 23 662,55 lati – nepietiek, lai nomaksātu 68 800 latu lielus parādus. Bet tavu laimi! Ministram ir bagāta sieva, kas ir uzdāvinājusi vīram 27 000 latu.
Taču arī ar šiem 27 000 vēl nepietiek. Tik un tā ieņēmumu un izdevumu starpība ir vairāk nekā 18 000. Šo starpību tad nosedz ministra 2010. gada deklarācijā uzrādītā kapitāldaļu pārdoša
na par 35 000 latu. Gan 2009. gada, gan 2010. gada deklarācijās ir norādītas desmit kapitāldaļas SIA Ronis. Tās bija Kampara īpašumā 2009. gadā un tā arī palika īpašumā 2010. gadā. Ko īsti Kampars ir pārdevis? Uz to ministrs ir sniedzis izcilu atbildi, ka tā esot anonīma uzņēmēja nauda par SIA Ronis akcijām, kuras gan ir palikušas ministra īpašumā, un viss esot likumīgi.
Tā kā turpmāk deklarācijas nāksies pildīt ne tikai amatpersonām, bet plašam ļaužu lokam, ikviens kādu problēmu gadījumā varēs mācīties no ekonomikas ministra, kā tās lietas jādara. Kampara paņēmiens nr. 1: «Ieliek naudu sievas tumbočkā, sieva šo naudu uzdāvina vīram, kurš to ieliek savā tumbočkā otrā gultas pusē. Un viss ir likumīgi.»
Kampara paņēmiens nr. 2: «Ņem no savas kreisās bikšu kabatas kapitāldaļas un pārliek labajā kabatā, vienlaikus rakstot deklarācijā, ka tās pārdotas anonīmam uzņēmējam. Atkal viss ir likumīgi.»
Ja kāds vēl grib jautāt kādu papildjautājumu, tad premjers Valdis Dombrovskis paziņo, ka tā ir kādu ļauno tumsas spēku kampaņa pret labo un godīgo Kamparu, un punktum. Tātad ļaunie ir likuši Kamparam saņemt dāvanu no sievas un pārdot kapitāldaļas.
Tomēr, kur gan varētu slēpties Kampara ģimenes budžeta veiksmes atslēgas? No kurienes viņa naktsskapīšos, zem spilveniem un zeķēs uzrodas brīnumnauda?
Neticami bezkaunīgās vēja kvotas
Reiz bija tāds gadījums: līdz 2008. gada nogalei kārtību, kādā valsts piešķir vēja enerģijas ražošanas kvotas obligātā valsts iepirkuma ietvaros, noteica Ministru kabineta noteikumi nr. 503. To būtība – kvotas tiek piešķirtas, rīkojot konkursu, kurā tiek izvērtētas katra uzņēmuma iespējas, perspektīvas un līdzšinējā pieredze alternatīvās enerģijas ražošanā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2008. gada 31. decembris, un vairākas firmas intensīvi gatavoja dokumentu paketi. Tomēr 2008. gada 9. decembrī Latvijas Vēstnesī tika paziņots, ka konkurss tiek apturēts, to pamatojot ar drīzumā gaidāmajiem jaunajiem MK noteikumiem par atjaunojamiem energoresursiem. (Šādi noteikumi 2009. gadā tika apstiprināti.) Vairāki uzņēmumi apturēja dokumentu sagatavošanu un nekādus iesniegumus uz ministriju nesūtīja. Tomēr daži izlēma citādi un, kā vēlāk izrādījās, rīkojās negaidīti tālredzīgi un pilnīgi pareizi. Tā, piemēram, SIA TCK savu pieteikumu nu jau apturēto noteikumu ietvaros iesniedza tikai pāris stundas pirms iepriekš noliktā termiņa – 2008. gada pēdējās darba dienas pēdējās stundās. Pēc tam MK noteikumos tika iestrādāti pēc ekonomikas ministra A. Kampara iniciatīvas gatavoti grozījumi, kas ļauj Ekonomikas ministrijai izskatīt iepriekš ministrijas apturētā un Ministru kabineta atceltā konkursa iesniegumus. Iepriekš EM apturētā un Ministru kabineta atceltā konkursa iesniegumi tika izskatīti bez konkursa – iesniegumu iesniegšanas kārtībā, apejot citus pieteikušos komersantus. Beigu galā ministrija 2009. gada jūlijā varēja pieņemt lēmumu–administratīvu aktu piešķirt SIA TCK obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu 165 000 MWh.
Citiem vārdiem sakot, Kampars neredzēti bezkaunīgi apčakarēja vēja enerģētiķus, kas naivi bija iedomājušies, ka piedalās godīgā spēlē, un lauvas tiesu no kvotām iedalīja partijai pietuvinātiem politbiznesa darboņiem. SIA TCK ir tie paši Ventspils uzņēmēji, kas ir sponsori politiskajam spēkam, ko pārstāv Kampars. Redzot ministra spēji pieaugušo spēju atdot parādus un atceroties vēja kvotas, neviļus var ienākt prātā, ka sponsori aiz labas sirds varbūt ir palīdzējuši arī Kamparam... Ak, bet tas tomēr tā nevar būt – ministrs taču nevar būt ņēmis, jo viņam ir tik godīga un kompetenta seja.
Tā kā Vienotības kontrolē pašlaik ir gan VID, gan gandrīz viss KNAB, maz ticams, ka šīs institūcijas meklēs un atradīs Kampara darbībās ko nelikumīgu, taču līdztekus Krimināllikuma gaismai dabā mēdz pastāvēt arī tādas parādības kā ētika.
Taču arī ar šo lietu Kamparam viss ir kārtībā. Vienotības Ētikas komisijas vadītāja Liene Liepiņa jau sen paziņoja, ka komisija ar Kampara deklarāciju pētīšanu neaizrausies un ka ar ministra deklarāciju «lietas nav pēc būtības vienmēr tādas, kādas tās izskatās».
Partija bez ētikas
Vienotības interneta mājaslapā jau labu laika sprīdī nevar atrast partijas ētikas kodeksu. Agrāk tas tur bija, bet tagad ir pazudis, ja vien nupat atkal nav ielikts atpakaļ. Varbūt partijai datoros kas uzkāries, varbūt vainīgi hakeri, bet varbūt ētikas kodeksa pazušana ir ar partijas bosu ziņu un likumsakarīga. Jo izskatās jau tik tiešām gana groteski, pat piedaudzīgi, ka Kampara partija deklarē, piemēram, šādas frāzes: «Politisko partiju apvienības finansēšanas jomā uzturēt atklātību, neuzņemties slepenībā paturamas saistības, nepieļaut interešu konfliktus. Tieši vai netieši nepieņemt dāvanas, atlaides vai izklaides piedāvājumus, labvēlības vai pateicības izpausmes, kas varētu ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu, utt.