Aptauja: Latvijā vakcinēšanos pret Covid-19 joprojām atbalsta mazāk nekā vakcinēšanos pret citām slimībām

© F64

Latvijas iedzīvotāji vakcināciju pret Covid-19 joprojām atbalsta mazāk nekā vakcināciju pret tādām slimībām kā gripa, ērču encefalīts, difterija un citām, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Līdzīgu tendenci aptaujas dati uzrādīja arī pērn.

Vakcinēšanos pret Covid-19 sliecas atbalstīt 63% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (pilnībā atbalsta - 41%, drīzāk atbalsta - 22%), to neatbalsta 33% (pilnībā neatbalsta - 19%, drīzāk neatbalsta - 14%), bet vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr vakcinēšanos pret citām slimībām (piemēram, gripa, ērču encefalīts, difterija u. c.) kopumā atbalsta 77% respondentu (pilnībā atbalsta - 39%, drīzāk atbalsta - 38%), to neatbalsta 17% (pilnībā neatbalsta - 6%, drīzāk neatbalsta - 11%), bet 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Līdzīga aina bija arī 2021. gadā, kad vakcināciju pret Covid-19 atbalstīja 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, pretēju viedokli pauda 27% (pilnībā neatbalstīja - 16%, drīzāk neatbalstīja - 11%), bet konkrētu viedokli nevarēja sniegt 6%. Tikmēr vakcināciju pret citām slimībām (gripa, ērču encefalīts, difterija u. c.) kopumā atbalstīja 81% (pilnībā atbalsta - 43%, drīzāk atbalsta - 38%), to neatbalstīja 14% (pilnībā neatbalstīja - 6%, drīzāk neatbalstīja - 8%), bet vēl 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Aptaujas dati parāda, ka būtisks faktors attieksmē pret vakcināciju ir izglītības līmenis. Piemēram, kopumā pret vakcināciju pret tādām slimībām kā gripa, ērču encefalīts, difterija u. c. pozitīvāka attieksme ir iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni. Starp iedzīvotājiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, vakcināciju kopumā atbalsta 80% respondentu (pilnībā atbalsta - 42%, drīzāk atbalsta - 38%), neatbalsta 14% (pilnībā neatbalsta - 4%, drīzāk neatbalsta - 10%), bet konkrētu viedokli sniegt nevarēja 6%. Tikmēr vidējo vai vidējo profesionālu izglītību ieguvušo vidū vakcināciju pret citām slimībām, izņemot Covid-19, kopumā atbalsta 74% (pilnībā atbalsta - 35%, drīzāk atbalsta - 39%), neatbalsta 20% (pilnībā neatbalsta - 8%, drīzāk neatbalsta - 12%), bet konkrētu viedokli nesniedza 6%. Viszemākais atbalsts vakcinācijai šādā griezumā ir iedzīvotājiem ar iegūtu pamatizglītību - 61% to atbalsta (pilnībā atbalsta - 28%, drīzāk atbalsta - 33%), 29% to neatbalsta (pilnībā neatbalsta - 11%, drīzāk neatbalsta - 18%), bet 10% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vienlaikus visās izglītības līmeņa grupās atbalsts vakcinācijai pret minētajām slimībām salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni ir samazinājies, jo pērn respondentu grupā ar iegūtu augstāko izglītību vakcināciju kopumā atbalstīja 86% (pilnībā atbalstīja - 49%, drīzāk atbalstīja - 37%), iedzīvotāju ar vidējo izglītību vidū - 76% (pilnībā atbalstīja - 36%, drīzāk atbalstīja - 40%), bet starp pamatizglītību ieguvušajiem respondentiem šis rādītājs bija 65% (pilnībā atbalstīja - 24%, drīzāk atbalstīja - 41%).

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais