Ukrainas kara 186. diena. Jaunākā informācija

19.56. Eiropas Savienība (ES) plāno iesaldēt 2007.gadā noslēgto vienošanos ar Krieviju par atvieglotu vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, liecina izdevuma "Financial Times" (FT) rīcībā esošā informācija.

Tāds lēmums nozīmētu, ka Krievijas pilsoņiem Šengenas zonas iegūšana kļūs sarežģītāka un dārgāka.

19.20. Melitopoles mērs Ivans Fedorovs paziņojis: "Vienu gan varam droši pateikt - okupantiem Ukrainas zemē, maigi sakot, nav ērti un viņus šeit nepriecājas redzēt. Jau trīs nedēļas katru dienu ar viņiem kaut kas atgadās. Gaidām labas gribas žestu - viņiem ir jāaiziet no pagaidu okupētās teritorijas," uzsvēra Fedorovs. Iepriekš Krievija pēc atkāpšanās no Čūsku salas paziņoja, ka tas bijis "labas gribas žests", nevis sakāve.

18.40. Svētdien tviterī publicētajā ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē britu izlūki atzīst, ka pagaidām nav skaidrs, kā Krievija plāno izpildīt Putina 24.augustā parakstīto rīkojumu Krievijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu palielināt no 1,9 līdz 2,04 miljoniem vīru.

Britu izlūku vērtējumā ir divas iespējas: piesaistīt vairāk brīvprātīgo līgumkaravīru vai palielināt jauniesaucamo skaitu.

17.05. Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs pauž, ka kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma sākuma Ukrainā ik pa laikam militāro ekspertu vidū izskan doma, ka Krievijas iebrucēju virzību Ukrainā ļāvusi apturēt ne tikai Ukrainas aizstāvju varonīgā pretestība, bet arī tā sauktais "operatīvais dziļums", proti, Ukrainas valsts lielais izmērs, kas ļauj tai uz laiku pretiniekam atļaut okupēt daļu teritoriju, pārgrupējot spēkus un pēcāk tās atkarojot.

16.15. Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums par Krievijas armijas skaitliskā sastāva palielināšanu diezin vai būtiski ietekmēs tās iespējas karā pret Ukrainu, secinājuši Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas eksperti.

Lielbritānijas ekspertu analīze liecina, ka "atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem likumiem, maz ticams, ka dekrēts būtiski vairos Krievijas kaujasspējas Ukrainā".

Ziņojumā paskaidrots, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi desmitiem tūkstošus karavīru, jaunu līgumkaravīru ir maz un jauniesauktajiem tehniski ir tiesības atteikties dienēt ārpus Krievijas teritorijas.

14.45. Saistībā ar Krievijas militārās aktivitātes palielināšanos tās kontrolētajos reģionos Arktikā gan NATO, gan ASV valdība ziņo par nodomiem aktivizēt klātbūtni zemeslodes tālākajā ziemeļu apgabalā.

"NATO ir jāpalielina sava klātbūtne Arktikā," NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs teicis intervijā Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag".

Viņš piebildis, ka Maskava gatavojas atjaunot padomju laika bāzes savās teritorijās Arktikā un izvieto tur jaunus modernus ieročus, piemēram, virsskaņas lidmašīnas.

13.10. Krievijas karaspēka pagaidu okupētajā Melitopolē iznīcināta viena no lielākajām krievu militārajām bāzēm, paziņojis pilsētas mērs Ivans Fedorovs.

Kā viņš informēja, Krievijas karaspēks savu bāzi bija izvietojuši rūpnīcas "Avtocvetlit" teritorijā.

Viņš norādīja, ka pagaidām nav detalizētākas informācijas par pretinieka zaudējumiem.

11:22. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 46 750 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 250 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1942 tankus, 4257 bruņutransportierus, 1050 lielgabalus, 274 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 148 zenītartilērijas iekārtas, 234 lidmašīnas, 202 helikopterus, 838 bezpilota lidaparātus, 196 spārnotās raķetes, 3165 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 99 specializētās tehnikas vienības.

10.17. Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk dzīvot ar domu, ka karš noteikti būs, un, tikai dzīvojot ar šādu domu, iespējams sagatavot augsti profesionālus un spējīgus bruņotos spēkus, norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) izveidotajā portālā "sargs.lv" publicētajā sarunā ar Latvijas AM parlamentāro sekretāri Baibu Bļodnieci (AP) Arestovičs augsti vērtējis Latvijas sniegto militāro palīdzību Ukrainai, kas tai ļāvusi sekmīgi cīnīties pret iebrucējiem.

Tagad gan viņš, gan Ukrainas valdība un bruņotie spēki ir gatavi dalīties savā pieredzē un padomos, ko darīt Latvijai un kā tai pretoties krievu agresoriem, lai iespējamo uzbrukumu atvairītu ar mazākiem zaudējumiem un radot maksimālas sāpes un upurus pretiniekam.

"Latvijā beidzot ir jāsaprot - karš noteikti būs!" norādījis Orestovičs.

09.13. Ņemot vērā, ka Baltkrievija atbalsta Krievijas sākto karu Ukrainā, Latvija plāno ar to pārtraukt pārrobežu sadarbības līgumu.

30.augusta valdības sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par Latvijas un Baltkrievijas valdību vienošanās par pārrobežu sadarbības pamatprincipiem denonsēšanu jeb vienpusēju pārtraukšanu.

08.00 Krievijas karaspēka okupētajā Mihailivkas ciematā Zaporižjas apgabalā atrasts miris vēl vien kolaboracionists, kas uzdevās par "policijas priekšnieku", atsaucoties uz Zaporižjas apgabala kara administrāciju, ziņo aģentūra "Ukrinform".

Zaporižjas apgabala kara administrācija apstiprinājusi, ka Mihailivkā atrasts pakārts Andrijs Rižkovs, kas sevi dēvējis par okupētās Mihailivkas policijas priekšnieku.

27. augusta teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 185. dienu.