Laikā, kad trūkst naudas sociālo jautājumu risināšanai, veselības, aprūpei, izglītībai, policijai, ugunsdzēsējiem utt. utjp., valsts līdzekļi dāsni tiek dāvāti putnu skaitīšanai, turklāt regulāri un neprasot tam nekādu ieguvumu valstij vai iedzīvotājiem kopumā. Pat vēl vairāk – neprasot vispār nekādus rezultātus.
Četru gadu laikā no Latvijas nodokļu maksātāju naudas vairāk nekā pusmiljons eiro jeb 617 tūkstoši eiro tiks samaksāti Latvijas Ornitoloģijas biedrībai par putniņu vērošanu. Dabas aizsardzības pārvalde noslēgusi vismaz 12 līgumus ar šo organizāciju par dažādu putnu novērošanu, uzskaiti un monitorēšanu, kā arī aizsardzības plānu izstrādi. Visdārgākais līgums slēgts par jūrā ziemojošo ūdensputnu avio uzskaiti 2019.-2021 gadā. Tam līgumā paredzēti 211 723 eiro. Nekur gan nav atrodams pamatojums, kāpēc par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro jāsaskaita, cik daudz putniņu ziemo jūrā, ņemot vērā, ka uzskaiti paredzēts veikt nevis vienkārši ar tālskati, ar riteni iebraucot mežā, bet gan ar lidmašīnu vai helikopteru.
Gana dārgi pasākumi ir arī dienas putnu fona monitorings un plēsīgo putnu fona monitorings. Tiem no nodokļu naudas atvēlēti attiecīgi 81 856 eiro un 68 970 eiro. Pa pussimts tūkstotim eiro nepieciešams trijiem projektiem - dzeņu, nakts putnu un Lubānas mitrājā ligzdojošo putnu apskatīšanai. 59 532 eiro atvēlēti sugas aizsardzības plānam putnu sugu grupai “Dzeņi”. Izrādās, ka pūces aizsargāt ir lētāk, jo putnu sugu grupai “Pūces” aizsardzības plānu izstrādāts paredzēts par 25 962 eiro. Bet dzeņi ir īpaši aktuāli Latvijā, jo vēl 14 250 eiro atvēlēti vēsturiskās un aktuālās informācijas un datu apkopošanai par Dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem DDPS Ozols. Nakts putnu fona monitoringam piešķirti 57 539 eiro. Dabas lieguma "Lubāna mitrājs "ligzdojošo putnu atlantam atvēlēti 57 244 eiro. Vismazākā finansējuma līgums ir metodikas izstrāde jūras piekrastē ligzdojošo putnu monitoringam, kam atvēlēti vien trīs tūkstoši. Ziemojošo ūdensputnu uzskaita Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 11 960 eiro, bet 24 999 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķirts Natura 2000 monitoringam (putni). Būs dzirdēts, ka no 2013. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. oktobrim īstenoja projektu „Īpaši aizsargājamu putnu sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošana „Natura 2000" teritorijā "Ādaži"". Tā kopējais budžets sastādīja EUR 1 537 988, no tiem 50% bija Eiropas Savienības (ES) finansējums, 21% - Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļi (EUR 322 977 budžeta naudas), 29% finansēja projekta partneri.
Putnu skaitīšanā tas nebūt nav viss. Piemēram, 2015. gada 1. jūnijā Dabas aizsardzības pārvalde noslēdza līgumu par ziemojošo ūdensputnu uzskaiti par EUR 47 698, bet 2016. gada 7. septembrī - par ziemojošo ūdensputnu uzskaiti (izmaksas EUR 89 398 EUR). Naudas saņēmējs - Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB).
2016. gada 1. augustā LOB tika vēl pie EUR 21 000 projektam "Atklāj putnu migrācijas burvību!" Bet 2016. gada 24. novembrī LOB saņēma uzdevumu "izstrādāt sugu aizsardzības plānu putnu sugai "Pūces"" par EUR 46 031,26. Interesanti, ka līgums paredz, ka daļa informācijas būs konfidenciāla un/vai ierobežotas pieejamības. Tātad: par nodokļu maksātāju naudu pētītais, izmantotās metodes, rezultāti - var būt konfidenciāls! No 2015. gada 19. maija līdz 2016. gada 1. novembrim tika veikts putnu monitorings par EUR 98 175.
Apetīte ir liela, ka netiek gaidīti pētīšanas un plānošanas rezultāti (projektu plānots pabeigt 2020. gadā), bet tapis pieņemts, ka kaut kas jāglābj steidzami. Protams, ne par velti! Uzskatāms piemērs ir mēģinājums ES fondu līdzekļus izmantot biotopu atjaunošanai. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēstulē ES fondu - ERAF, ESF, KF - Uzraudzības komitejai par izstrādātajiem grozījumiem darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" par šo ieceri pamatoti norādīja, ka “nav sniegti nekādi pierādījumi, ka kāds no biotopiem būtu pilnībā izzudis, un tērēt līdzekļus, lai atjaunotu biotopus vienā no zaļākajām valstīm pasaulē, ir nepieņemami.”
LPS arī iebilda, ka vides aizsardzībai - bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai - tiek paredzēts izmantot reģionālās politikas finanšu instrumentu - Kohēzijas fonda līdzekļus, kuri domāti, lai izlīdzinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības un finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības pasākumus. Tādējādi mērķis atjaunot biotopus likts augstāk par labvēlīgu dzīves vides kvalitāti cilvēkiem, kas konceptuāli ir nepieņemami. Piebildīsim, ka labvēlīgu aizsardzības statusu biotopiem un sugām tika plānots nodrošināt, pārdalot Kohēzijas fonda rezerves finansējumu 7,8 miljonu eiro apmērā.
Rūpju par biotopiem rezultāts allaž ir "nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšana un samazināšana" jeb jauni liegumi un saimnieciskās darbības ierobežošana, kas notiek par spīti aicinājumiem attīstīt ražošanu, vienmērīgu reģionu attīstību utt. Dabas aizsardzības procesi
Ik gadu Latvijas Vides aizsardzības fonds piešķir finansējumu dažādām vides NVO vien atvēlot ap pus miljonu eiro, ko redzam Latvijas Vides aizsardzības fonda interneta vietnē https://www.lvafa.gov.lv/lemumi/fps/384. Apjomīgi līdzekļi tiek tērēti aktivitātē „Datu ieguve, apstrāde un analīze vides politikas veidošanai un ieviešanai”. Piemēram, projektam "Fona un kvalitātes robežvērtību izstrāde Latvijas pazemes ūdensobjektiem", Latvijas Universitātei piešķirti - 23 545.00 €, projektam "Īpaši aizsargājamo kukaiņu sugu un to dzīvotņu inventarizācija Biotopu direktīvā iekļauto sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa izvērtējuma kontekstā" - 25 000.00 €, projektam "Koncepcijas un metodikas izstrāde sistemātiskai sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšanai"- 33 000.00 €, projektam "Distrofo ezeru vides kvalitātes novērtējuma metodes izstrāde pēc makrozoobentosa organismiem" - 22 500.00 €.
Projektam "Sikspārņu sugu datu apkopošana dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols”" Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrībai piešķirti 25 000.00 €. Projektam "Attālajā izpētē balstītas SEG monitoringa metodikas izstrāde purviem" Vides risinājumu institūtam piešķirti 40 000.00 €.
Bez tam mežirbes aizsardzības plānā ar ministra 28.12.2017. lēmumu plānots iztērēt vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Līdztekus tam, šis plāns ietver daudz apjomīgākus izdevumus tautsaimniecībai, nekā paša projekta izmaksas. Tajā paredzēts uz vairākiem mēnešiem gadā bloķēt mežistrādi, aizliegt jaunaudžu kopšanu, paplašināt mikroliegumus.
Putnu un zvēru aizsardzība aizvien vairāk ierobežo cilvēku vajadzības Mežirbes aizsardzības plānā paredzēts ievērojami ierobežot mežizstrādi, ne tikai mežizstrādi, arī meža audzēšanu. Mežirbes aizsardzības nodrošināšanai tiek pieprasīti labojumi vairākos normatīvajos aktos. Bīstamākais no tiem - MK Noteikumos Nr. 936 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” paredz no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos aizliegt galveno cirti un meža kopšanu. Turklāt pie plānā minētajiem “citiem pasākumiem” ierosināts iespēju robežās samazināt jebkādu mežos plānoto saimniecisko darbību (ideālā gadījumā, pārtraucot to pavisam) jau no marta vidus. Šāda ideja par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā, tika “izmalta” jau 2012. gadā, pēc tam - 2015. gadā.
Dabas aizsardzības pārvalde gan uzsver, ka: “Plānam ir rekomendējošs raksturs.” Tomēr nav saprotams šādu pētījumu finansēšanas pamatojums, apmaksājot tos no publiskajiem valsts līdzekļiem, ja tiem nav paredzams praktisks pielietojums.
Tā kā turpmākajos gados paredzēts tērēt valsts budžeta līdzekļus pētījumiem par vistu vanaga ietekmi - 750 000 eiro, pētījumam par dzīvotnes zudumu - 375 000, pētījumam par mežacūku ietekmi - 50 000 eiro, u.t.t., kuri aizvien vairāk ierobežos saimniecisko darbību mežā un meža nozares devumu valsts budžeta ienākumos, tad šāda vienpusēji vērsta plānveidīga budžeta līdzekļu izlietošana, neveicot ekonomisko ieguvumu vai zaudējumu nākotnē aprēķinu, neliecina par atbildīgu attieksmi pret sabiedrību un tās vajadzībām kopumā. Ir svarīgi aizsargāt dabu, bet ne mazāk svarīgi ir rūpēties par Latvijas valsts iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot tiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Plānveidīgi samazinot mežsaimniecības nozares darbību, aktualizējot nepieņemamus risinājumus vides aizsardzībā, uzspiežot sabiedrībai populistiskus un nepamatotus viedokļus, vērsties pašai pret sevi, netiek rasts risinājums Latvijas tautsaimniecības veiksmīgai attīstībai, līdz ar to, Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai.
Patiesā situācija par mazo ērgli. Projekta summa 2,2 miljoni
Kopējā pēdējos gados izveidoto mikroliegumu statistika liecina, ka mikroliegumus pamatā veido mazajam ērglim. Tas ir saistīts ar Latvijas Dabas fonda īstenoto Life+ projektu LIFE 13 NAT/LV/001078 ar kopējo budžetu 2,5 milj. eiro. Projektā paredzēts papildus esošajam mazo ērgļu aizsardzības stāvoklim nodrošināt 500 mazo ērgļu ligzdošanas vietu aizsardzības statusu, nosakot mikroliegumus. VMD kopš 2013.gada nav piešķirts finansējums sugu un biotopu ekspertu pakalpojumu apmaksai, pretēji tam kā to paredzēja MK “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” (Nr. 940). Šajā periodā VMD ekspertu atzinumus ir apmaksājis no saviem budžeta līdzekļiem. Jau no 2018. gada nogales un 2019. gadā VMD finanšu resursi minētajam mērķim ir bijuši ierobežoti. Mikroliegumu veidošanas procesu citām sugām un biotopiem tieši ietekmē sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificētu ekspertu pakalpojums. Normatīvie akti nosaka, ka mikrolieguma izveidošanas procesā VMD ir jāsaņem attiecīgās jomas sertificēta eksperta atzinums. Informācijai - izmaksas par vienu ekspertīzi pēdējos gados ir pieaugušas gandrīz 4 reizes. (šobrīd viena ekspertīze vidēji maksā 500 eiro). Mazā ērgļa gadījumā mikrolieguma pieteikumam jau ir pievienots projekta ievaros sagatavots eksperta atzinums.
Mazajam ērglim ir LDF izstrādāts sugas aizsardzības plāns. No šī dokumenta izriet, ka sugai ir stabila populācijas dinamika. Citāti no plāna:
VMD, iepazīstoties ar informāciju dažādos avotos, secina, ka globālā mērogā mazajam ērglim ir redzama stabila populācijas tendence . Pēc IUCN Sarkanā saraksta kategorijas un tās kritērijiem , mazajam ērglim kopš 2004. gada ir noteikts zems aizsardzības risks (LC) jeb sugai apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud . AS “Latvijas valsts meži” Vides pārskatā 2017. gadam (turpmāk - Pārskats) norādīti monitoringa dati par parauglaukumos novēroto mazo ērgļu pāru skaitu no 1994. līdz 2017. gadam. Ilgtermiņa skaita dinamika (24 gadu periods) ir stabila, vidēja termiņa dinamika (16 gadu periods) ir nebūtiski negatīva, turpretim, īstermiņa dinamika (11 gadu periods) ir nebūtiski pieaugoša. Pārskatā norādīts, ka uz 2017. gadu AS “Latvijas valsts meži” datubāzē ir reģistrēta informācija par 432 mazā ērgļa ligzdām un tām tiek nodrošināta aizsardzība atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8. pan
Mazajam ērglim šobrīd varētu neveidot mikroliegumus, jo sugas aizsardzība Latvijā nav apdraudēta. Lai situāciju nepasliktinātu, gribu uzsvērt ir aktīvāk jāizglīto mežu īpašnieki - sabiedrība par sugas dzīvotnes aizsardzību meža apsaimniekošanas procesā - tas nozīmē, ka jāskaidro sugas bioloģija, ieradumi, dabas aizsardzības prasības (koku rinda ap ligzdas koku u.c.), nepieciešamība koku ciršanu veikt periodā ārpus ligzdošanas perioda utt.
VMD, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumā deleģēto funkciju veidot mikroliegumus meža zemē ārpus ĪADT, pieņem lēmumu veidot/neveidot mikroliegumus, izvērtējot visu pušu viedokļus, ņemot vērā vides kā arī sabiedrībai nozīmīgas sociālās un ekonomiskās intereses. Mikrolieguma veidošanas procesā VMD noskaidro visu iesaistīto pušu viedokli: meža īpašnieku, tiesisko valdītāju, pašvaldību un ekspertu, izvērtē mikrolieguma izveidošanas lietderību, teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, attiecīgās teritorijas izmatošanas mērķi u.c. aspektus. Pamatā privātie meža īpašnieki nepiedalās ar savu viedokli vai arī VMD saņem negatīvu attieksmi par mikrolieguma veidošanu savā mežā, kā pamatojumu minot valstī esošo kompensācijas mehānismu un kompensācijas apjomu par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kas salīdzinājumā ar tuvākajā periodā neiegūstamo labumu no kokmateriālu realizācijas, nav samērīgs. Šobrīd VMD ir aktīvi 7 tiesvedības procesi, kuros ir jāpierāda, ka labums sabiedrībai, kas tiks iegūts, uzliekot aprobežojumus meža īpašniekam, būs lielāks nekā konkrētā MI tiesību vai tiesisko interešu ierobežošana.
