Juris Paiders / Viedokļi

23. maijā notika grāmatas Latvija un latvieši atvēršana vienkāršai publikai, jo izmeklētai publikai – ārvalstu vēstniekiem un Latvijā akreditēto ārvalstu vēstniecību darbiniekiem – grāmatu jau pirms divām nedēļām atvēra Valsts prezidents.

Sabiedrībā pazīstamu personu sašutumam par to, ka Latvijas politiskā elite izvairās pētīt un analizēt pašreizējos procesus, ir nozīmīgs pamats. No 2016. gada vidus Ekonomikas ministrija vispār pārtrauca veikt aktuālo ekonomisko procesu analīzi.

24.maijā varējām vērot nebijušu notikumu Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli neapstiprināja Latvijas Bankas prezidenta izvirzītu kandidatūru.

Tālā 1995. gada sākumā Latvija dzīvoja banku krīzes gaidās. Kuru katru brīdi finanšu piramīdām – komercbankām, kas bija piesaistījušas iedzīvotāju depozītus par 60–90% gadā – bija jāizlaiž pēdējais gārdziens. Piesardzīgākie uzņēmumu vadītāji centās samazināt to summu, kas glabājās banku kontos (tolaik noguldījumu apdrošināšanas vispār nebija), bet valdība pieprasīja, lai visi iespējamie norēķini (tika pat īpaši aizliegts iemaksāt nodokļus skaidrā naudā) notiek tikai no komercbanku kontiem. Taču pat tas neglāba zaglīgos baņķierus. 1995. gada vasarā, kad banku krīze bija aizgājusi plašumā, Latvijā bija vairāki rajoni, kuros vairs nebija neviens bankas – visas pirms tam atvērtās aizgāja pa skuju taku, bet jaunas vēl nebija atvērušās. Laikraksts Dienas Bizness tolaik pat ierosināja uz attiecīgo rajonu robežas izvietot plakātu: «Jūs iebraucat no komercbankām brīvā teritorijā!»

Pagājušajā nedēļā tika publiskoti asociētā profesora Arņa Saukas vadībā iegūtie Rīgas Ekonomikas augstskolas Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs rezultāti, no kuriem izrietēja, ka Latvijā 2017. gadā ēnu ekonomikas lielums procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) bija 22% un, salīdzinot ar 2016. gadu, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir pieaudzis par 1,3% procenta punktiem.

Daudzu paaudžu ekonomisti, sākot no Ādama Smita 18. gadsimtā līdz pat 21. gadsimta ekonomistiem un politiķiem, ilgus gadus lauzīja galvas par to, kas būtu jādara, lai veicinātu sabiedrības labklājību. Diemžēl ideāla recepte tā arī netika iegūta. Taču tas bija tikai līdz šai nedēļai.

Pieņemsim, ka vienam Latvijas iedzīvotājam ir uzkrāti 10 000 eiro, kurus viņš ir ieplānojis tērēt vecumdienās. Šo naudu varētu iemaksāt vienā no trešā līmeņa pensiju fondiem, bet, kā liecina INDEXO veiktais pētījums (https://indexo.lv/UDA/), Latvijas privāto pensiju fondu atļautie administratīvie izdevumi ir visdārgākie starp OECD valstīm.

Gaidāms, ka šodien, steidzamības kārtā pieņemot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, noslēgsies viens nozīmīgs posms Latvijas ekonomikas izaugsmes un valsts attīstības koncepcijā.

Naktī no 13. uz 14. aprīli ASV, Francijas un Lielbritānijas bruņotie spēki īstenoja raķešu triecienu pret Sīriju. Uzreiz pēc tam ASV prezidents sniedza paziņojumu, ka uzdevums ir izpildīts. ASV armijas vadība demonstrēja satelītu uzņēmumus ar objektu izskatu pirms un pēc trieciena. Savus paziņojumus izplatīja arī Krievijas armijas vadība, kuras pārstāvis apgalvoja, ka 70% izšauto raķešu pārtvēra Sīrijas pretgaisa aizsardzības sistēma.

Latvijas veiksmes stāsts par nebeidzamu un neapturamu ekonomisko augšupeju atkal sadūrās ar ekonomisko realitāti. Viena no Latvijas svarīgākajām eksporta nozarēm – tranzīta pārvadājumi – uzrāda nozīmīgu samazinājumu.

Bija laiks, kad Neatkarīgā bija vienīgais medijs Latvijā, kas izteica kritiku par to, kā Latvijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķina inflāciju, IKP un citus svarīgus politiski jutīgos ekonomikas rādītājus.

Pirms pāris nedēļām ar lielu novēlošanos izlasīju Antonija Bīvora grāmatu par Spānijas pilsoņu karu (Antony Beevor, The Battle for Spain: The Spanish Civil War 1936–39). Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad grāmata nāca klajā, šķita, ka tā var tikai apmierināt ziņkāri par tiem Spānijas pilsoņu kara faktiem, kuri padomju laikā dzīvojošajiem nebija pieejami dēļ cenzūras aizliegumiem.

Nerezidentu banku kontu apkalpošanas pārtraukšanas tiešās ekonomiskās sekas būs aptuveni pusmiljarda eiro finanšu pakalpojuma eksporta zudums, taču, tā kā nerezidentu kontu apkalpošana ir cēlonis daudzu citu pakalpojumu eksportam, kopējās finanšu sekas, pilnībā atsakoties no nerezidentu kontu apkalpošanas, radīs pakalpojumu eksporta samazinājumu par aptuveni vienu miljardu eiro.

Šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka Latvijā tiek gatavota jauna, vismaz miljardu eiro liela korupcijas shēma, lai ar milzīgiem ienākumiem apgādātu koruptīvo uzņēmumu maksātnespējas administratoru un likvidatoru klanu.

Daudzus notikti samulsināja ziņa, ka tikai 16 no 28 ES dalībvalstīm pievienojās diplomātiskajam karam pret Krieviju pēc dubultspiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanas 2018. gada 4. martā.

Kā jau katru gadu, Eiropas Komisija pavasarī publicēja ikgadējo analīzi un ieteikumus par ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanu ES dalībvalstīs un tostarp arī Latvijā.

Ja ticam Latvijas līderu izplatītajai informācijai par finanšu sistēmas uzraudzību, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijā strādā perfekti.

Ir grūti pateikt, vai lēmums nedemonstrēt LTV interviju ar Norvik bankas īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu, bet ievietot to tikai lsm.lv portālā (turklāt bez tulkojuma latviešu valodā) liecina par t.s. sabiedriskā medija drosmi un objektivitāti.

Pagājušās nedēļas nogale iezīmējās ar bezprecedenta notikumu Latvijas finanšu sistēmas vēsturē 21. gadsimtā.

21. februārī pretkorupcijas organizācija Transparency International publicēja 2017. gada korupcijas uztveres indeksu, kas apliecināja, ka Latvijā ar katru gadu korupcijas uztveres līmenis uzlabojas.

Latvija ir dīvainu paradoksu zeme. Lai gan Satversmē ir ierakstīta norma (92. pants) – «Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu», tomēr Latvijas agresīvākie viedokļu paudēji, īpaši tie, kas grupējas ap t.s. sabiedriskajiem medijiem, regulāri steidz spriest tiesu jau pēc pirmās aizturēšanas minūtes neatkarīgi no tā, vai aizturētais vada Latvijas Banku vai lielāku vai mazāku pašvaldību.

Globālā ekonomika nav iedomājama bez ASV dolāru norēķiniem. Savukārt ASV finanšu sektora uzraugiem – ASV Tieslietu ministrijai – ir piešķirta tik milzīga vara, ka šī struktūra jebkuru ārvalstu banku un uzņēmumu jebkurā brīdī, tikai uz aizdomu pamata vien, var uz neierobežotu laiku atslēgt no dolāru norēķiniem.