Latvijas veiksmes stāsts par nebeidzamu un neapturamu ekonomisko augšupeju atkal sadūrās ar ekonomisko realitāti. Viena no Latvijas svarīgākajām eksporta nozarēm – tranzīta pārvadājumi – uzrāda nozīmīgu samazinājumu.
Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomi 2018. gada pirmajā ceturksnī bija par 15,4% mazāki nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Nedaudz palielinājās vietējo kravu dzelzceļa pārvadājumi, bet, tā kā tie ir nenozīmīgi, tad tas kopainu būtiski nemaina. Ja 2018. gada pirmajos trīs mēnešos novērotās negatīvās tendences būs vērojamas visu 2018. gadu, tad kopējais kravu pārvadājuma apjoms pa dzelzceļu gada laikā būs zemāks par 2017. gada kopējo pārvadāto kravu apjomu. 2017. gadā dzelzceļa kravu pārvadājumu kopējais apjoms Latvijā bija 43,8 miljoni tonnu. Ja 2018. gada skaitlis būs vēl par 15% mazāks, tad Latvijas kopējais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms varētu būt mazāks par 40 miljoniem tonnu gadā. Tāds dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijai bija raksturīgs pirms 2002. gada. Pašreizējās tendences liecina, ka ostu un dzelzceļa nozarēs (nemainīgās cenās) 2018. gadā tiks ģenerēta tikpat liela kopprodukta vērtība, kāda Latvijai bija raksturīga pirms iestāšanās ES.
Tā kā dzelzceļa kravu apjomi veido lielāko daļu no Latvijas ostu apgrozījuma, tad ir pilnīgi saprotami, ka procesi dzelzceļā un ostās ir sinhroni.
Visās Latvijas ostās kopumā 2018. gada pirmajā ceturksnī pārkrāva par 15,9% mazāk kravu salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu. Visvairāk samazinājās pārkrauto lejamkravu - īpaši naftas produktu (gandrīz par trešdaļu mazāk) - apjoms. Samazinājās arī pārkrauto akmeņogļu, ķīmisko kravu un pat pārkrautās šķeldas apjoms. Vienīgā produkcijas grupa, kurā pārkrautie apjomi pieauga, bija ģenerālkravas. Kokmateriālu eksports gada laikā caur Latvijas ostām pieauga pat vairāk par trešdaļu, bet šie apjomi nebija pietiekami, lai kompensētu Krievijas kravu zudumu.
Samazinājumi skāra arī mazās ostas. Latvijas mazajās ostās kopā 2018. gada pirmajos trijos mēnešos pārkrāva par 6,5% mazāk kravu nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.
Ja neskaitām mazās ostas, tad dominējoša daļa no visiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem un ostu darbības ir pakalpojumu eksports. 2016. gadā tikai dzelzceļa un jūras kravu transports nodrošināja Latvijai vairāk nekā 700 miljonus eiro pakalpojumu eksporta ienākamu.
Ja salīdzinām finanšu pakalpojumu eksportu, kuru šogad skars nozīmīgi satricinājumi, tad Latvijas tranzīta pakalpojumu nozīme Latvijas ekonomikā ir vērtējama kā trīs reizes lielāka.
Līdz ar to transporta nozares problēmas Latvijā būs ar daudz lielāku ietekmi uz nodarbinātību, iedzīvotāju ienākumiem un ekonomiku kopumā nekā nerezidentu kontu apkalpošanas ierobežojumi Latvijas komercbankās.
Tiesa, vainot Latvijas valdību, Satiksmes ministriju un transporta nozares uzņēmu vadību par nozares sliktajiem rādītājiem nav nekāda pamata. Nozares apjomu samazinājumi ir objektīvi un nav saistīti ar mūsu darbību vai bezdarbību. Krievija īsteno ilgtermiņa politiku - savu eksportu veikt tikai caur Krievijas ostām. Savukārt pēdējā laikā ģeopolitikas saasinājumi šo procesu paātrina. Lejamkravas un beramkravas no Baltijas valstu virziena tiek pārorientētas uz Somu līča Krievijas ostām. Ļoti ticami, ka kārtējais ģeopolitiskais saasinājums motivēs Krieviju izkustināt no sastinguma punkta Tamaņas ostas projektu Melnās jūras piekrastē. Ja tas notiks, tad nākamās piecgades laikā Baltijas valstu graudu termināļi varēs apkalpot tikai vietējo graudu eksportu. Krievijas rīcībā ir tarifu politika, ar kuras palīdzību var novirzīt gan savu, gan Kazahstānas graudu eksportu Melnās jūras ostu virzienā. Latvija kā maza valsts šo procesu apturēt vai izmainīt nevar. Pat tad, ja lielvaras izdomās saasinājumu izbeigt, tad mūsu tranzīta pakalpojumu nozares apstākļi īpaši neuzlabosies. Loģistika jau ir pārkārtota, un lielākā daļa no zaudētās kravu plūsmas nekad neatgriezīsies Latvijas virzienā.
Tas, ko šajos apstākļos noteikti nevajag darīt - pavēlēt Latvijas CSP izplatīt svētos melus, ka Latvijas ekonomikā viss ir kārtībā. 2016. gadā, kad aizsākās Krievijas tranzīta pārkārtojumi un pirmo reizi ievērojami samazinājās Latvijas pakalpojumu eksports, CSP izdomāja, ka kravu plūsmas pārrāvumu var kompensēt megapieaugums Latvijas noliktavu pakalpojumu jomā. Ja nesaņemtās kravas uz papīra ilgi stumda turpu šurpu pa pustukšu noliktavu, tad var sarēķināt, ka, dramatiski zaudējot Krievijas kravu plūsmu, IKP transporta jomā pat pieaugs.
Latvijai ir jābeidz melot par reālo situāciju ekonomikā gan vietējai, gan starptautiskajai sabiedrībai. Mums visiem - īpaši mūsu varenajiem sabiedrotajiem - ir skaļi jāpasaka, kādu ekonomisku cenu Latvijas sabiedrība maksā par pašreizējo globālo saasinājumu.