Valsts prezidentam ir jāpilda zvērests!
 
©F64

Gaidāms, ka šodien, steidzamības kārtā pieņemot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, noslēgsies viens nozīmīgs posms Latvijas ekonomikas izaugsmes un valsts attīstības koncepcijā.

Uz to, ka pārmaiņas radīs ievērojamas un pagaidām vēl nenovērtētas sekas Latvijas ekonomikā, vakar izplatītajā paziņojumā norādīja Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kurā ir apvienojušies vairāk nekā 2400 uzņēmumu ar kopējo apgrozījumu 15 miljardu eiro gadā. Kā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksperti: «Pašreiz visneapskaužamākajā situācijā atrodas tie uzņēmēji, kuri sadarbojas ar Krieviju, Neatkarīgo Valstu Savienību (NVS) jeb lielu daļu Padomju Savienības bijušo valstu, kā arī citām riskantām valstīm, kur biznesa drošības un reiderisma dēļ bieži vien ir ļoti sadrumstalota struktūra, tādēļ izvēlēti dažādi risinājumi, piemēram, daļu no kompānijas turēt tā saucamajos ofšoros. To savukārt vairs nepieļaus banku noteikumi un darbības kārtība, tādēļ vietējiem uzņēmējiem būs krietni jāpārdomā par to, ar ko tiek plānota sadarbība.»

Jau pirmie vērtējumi par iecerēto likumdošanas izmaiņu ietekmi liecina, ka vairākas nozares nonāks riskantā un pat kritiskā situācijā. Vēl vairāk! Var secināt, ka viena no Latvijas līdzšinējām specializācijām - attīstīt biznesu, savienojot Rietumeiropu ar bijušo PSRS telpu - ievērojami sašaurinās. Uz to intervijā Neatkarīgajai 25. aprīli norādīja bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Ja novērtējam gan banku, gan tranzīta biznesu kopumā, tad izskatās, ka rietumu - austrumu biznesa modelis šobrīd Latvijā ir ja ne beidzies, tad kļūst stipri ierobežots.»

Līdz ar to šodien ieplānotās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā atstās ietekmi gan uz nodokļu ienākumiem, gan uz Latvijas iedzīvotāju labklājību. Būtu normāli, sapratīgi un racionāli, ja, pirms tiek pieņemtas ļoti nozīmīgas izmaiņas, ar milzīgu un epohālu ietekmi uz divdesmit gadus piekoptu Latvijas specializāciju, tiktu rūpīgi izvērtētas to radītās sekas un apspriešanai tiktu piedāvāti arī kompensāciju mehānismi negatīvai ekonomiskai ietekmei un tiktu noteikts zināms pārejas posms, lai uzņēmēji un iedzīvotāji varētu sagatavoties un pielāgoties izmaiņām.

Diemžēl šāds dialogs starp varu - valdošo koalīciju - un tiem, kuru ekonomiskā darbība rada galvenos nodokļu ienākumus Latvijas valstij, nenotika pietiekamā apjomā. Pat vairāk! Vēl lielāku izbrīnu izraisīja Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 11. aprīļa paziņojums, paužot gatavību Ministru prezidentam izsludināt likuma izmaiņas, pirms tās Saeima vispār sāka apspriest. 11. aprīli Raimonds Vējonis paziņoja: «Ļoti ceru, ka parlaments steidzamības kārtā šo likumprojektu pieņems, un, kad tas būs pieņemts, es to nekavējoties izsludināšu.» Atbilstoši Satversmes 75. pantam Valsts prezidents tā varētu rīkoties, ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņemtu likuma steidzamību. Tad, protams, Valsts prezidents vairs nedrīkstētu pieprasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu un šādu likumu nevarētu arī nodot tautas nobalsošanai. Tad - jā! Tad Vējonim likums būtu jāizsludina nekavējoties - trīs dienu laikā. Taču 19. aprīļa Saeimas sēdē, kad tika lemts par grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, no klātesošajiem 89 deputātiem tikai 53 deputāti nobalsoja par steidzamību.

Līdz ar to ir cerības, ka, izvērtējot attiecīgo likumdošanas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautas labumu un iedzīvotāju labklājību, Latvijas Valsts prezidents tomēr nepārkāps prezidenta zvērestu. Atbilstoši Satversmes 40. pantam Valsts prezidenta zvēresta teksts, uzņemoties amata pienākumus, skan šādi: «Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.»

Ja Saeimas vairākums nevēlas izvērtēt jaunu likumu ietekmi uz Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību, tad Valsts prezidents ir pēdējā barjera, kas var mudināt likumdevējus veikt savu darbu kvalitatīvāk.