Globālā ekonomika nav iedomājama bez ASV dolāru norēķiniem. Savukārt ASV finanšu sektora uzraugiem – ASV Tieslietu ministrijai – ir piešķirta tik milzīga vara, ka šī struktūra jebkuru ārvalstu banku un uzņēmumu jebkurā brīdī, tikai uz aizdomu pamata vien, var uz neierobežotu laiku atslēgt no dolāru norēķiniem.
Tāpēc ar ASV finanšu sistēmas uzraugiem ir daudz drošāk nestrīdēties pat tad, kad tiem nav taisnība un apsūdzības ir safabricētas. Tāpēc Eiropas bankas klusējot nomaksā miljardiem lielas soda naudas un dzīvo tālāk. Tikai, ja amerikāņi, pārspīlējot apsūdzības, sarīkos miljardos mērāmus zaudējumus lielajiem Francijas vai Vācijas finanšu gigantiem, tad pēc kāda laika Eiropas Komisija sāks izmeklēšanu pret vienu vai vairākiem amerikāņu gigantiem Eiropā, lai ar summāri tikpat lieliem sodiem apliktu google, apple vai kādu citu ar Amerikas izcelsmi saistītu biznesu. Līdz ar to, izvirzot pretenzijas pret Eiropas lielo valstu lielajām bankām, amerikāņiem ir jārēķinās, ka atbilde būs netieša, bet tikpat sāpīga, skarot citus amerikāņu uzņēmumus.
Savukārt mazajām valstīm šādu instrumentu, ar ko līdzsvarot savas intereses, nav. Tāpēc mazās valstis izvēlas politiku: «Mūsu pundurzilonis būs lielā amerikāņu ziloņa labākais draugs,» atbalstot visas amerikāņu ārpolitiskās nejēdzības, militārās iejaukšanās utt. Tiek pieņemts, ka pilnīgs atbalsts amerikāņu nejēdzībām tiks ņemts vērā un amerikāņi savus «uzticamākos sabiedrotos» neizmantos tualetes papīra vietā pēc lielas apķēzīšanās vai kā boksa maisu saviem spēka vingrinājumiem.
Diemžēl mazās valstis cerēt drīkst, bet, ja vajag, amerikāņi tās izmantos pat kā atejas slauķi. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls šā gada februārī ne tikai noteica sankcijas pret vienu no lielākajām Latvijas komercbankām - ABLV Bank -, bet savā ziņojumā apgalvoja, ka banka 2017. gadā «izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām».
Neatkarīgi no tā, vai apgalvojums ir patiess vai nē, šāda paziņojuma publiskošana par Latvijas lielāko komercbanku ar vietējo kapitālu ir viens no lielākajiem starptautiskiem pazemojumiem, kādu Latvija ir piedzīvojusi šajā gadsimtā. Turklāt Latvju pazemo nevis valsts, kuru mēs uzskatām par NATO ģeopolitisko pretinieku, bet valsts, kas it kā ir Latvijas lielākais draugs.
Gadījumos, kad kādas mazas NATO valsts finanšu institūcija kaut kā ir kaitējusi ASV interesēm, šādi gadījumi parasti tiek atrisināti diskrēti, lai nedzītu plaisu starp sabiedrotajiem. Starptautiska pļauka mazajai valstij ir kaut kas ārkārtējs.
Diemžēl mēs nezinām, kas ir noticis. Mēs nezinām, kādu informāciju Latvijas speciālie dienesti un finanšu uzraugi ir piespēlējuši ASV Finanšu ministrijai.
Taču, lai cik kritisks kāds būtu pret ASV Finanšu ministrijas struktūrām, šādi apgalvojumi parasti tiek izteikti, tika balstoties uz noteiktu, visticamāk, klasificētu, informāciju.
Tā kā Latvijas publiskajā telpā nav zināms par skaļām KNAB sāktām korupcijas krimināllietām pret finanšu sektora uzraugiem vai komercbankām, tad no tā izriet trīs loģiski varianti. Pirmais. ASV veic operatīvās darbības Latvijas teritorijā un iegūto informāciju izmanto pret Latviju. Otrais. Latvijas speciālie dienesti ir piegādājuši ASV Tieslietu ministrijai operatīvā ceļā (iespējams, nelikumīgā veidā) iegūtu informāciju, kura, iespējams, ir bijusi ļoti zemas kvalitātes un plaši interpretējama. Tieši šāda - zemas kvalitātes un plaši interpretējama - bija t.s. oligarhu lietas ietvaros iegūtā operatīvā informācija. Trešais. Latvijas finanšu uzraudzība ir tik korumpēta, ka tas patiesi ir šokējis mūsu amerikāņu sabiedrotos, un šis ir taktisks brīdinājums, ka Latvijai ir laiks veikt plašus arestus un sākt izmeklēšanu finanšu uzraudzības augstākajos ešelonos.
Informācija, kas pašlaik ir publiski pieejama - nevis komercbanku amatpersonas skraida pa Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kabinetiem ar naudas pakām meklējot, kam iegrūst kukuli, bet notiek pretējais. Latvijas finašu sektora nozīmīgākās amatpersonas (ar mājieniem pat Latvijas Bankas augstākās vadības virzienā) izmanto savu varu, lai izspiestu kukuļus no komercbankām. Signalizējot par šādu noziedzīgu rīcību, starptautiskajā šķīrējtiesā vērsās Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem. Visticamāk, ka, izprotot, ko nozīmē konflikts ar Latvijas korumpēto finanšu kliķi, tieši tāpēc janvāra beigās Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs (2009-2014) un ilggadējais Dānijas premjerministrs (2001-2009) Anderss Fogs Rasmusens.
Ikvienā normālā valstī būtu jāsāk izmeklēšana ne tikai par iespējamo korupciju banku uzraudzībā un vadošo valsts finanšu institūciju vadībā, bet arī par aizdomām, ka Latvijas speciālie dienesti ir apgādājuši amerikāņus ar klasificētiem un, iespējams, nelikumīgiem, operatīvā ceļā iegūtiem materiāliem, kas ir radījis būtiskus zaudējumus Latvijas valstij.
Diemžēl institūciju, kurai būtu jāveic izmeklēšana par iespējamu slepenu materiālu nodošanu amerikāņiem, - Satversme aizsardzības biroju - vada persona, kura savas karjeras stabilitāti savulaik nodrošināja, sūtot Latvijas kriminālprocesu materiālus uz ASV vēstniecību…