Šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka Latvijā tiek gatavota jauna, vismaz miljardu eiro liela korupcijas shēma, lai ar milzīgiem ienākumiem apgādātu koruptīvo uzņēmumu maksātnespējas administratoru un likvidatoru klanu.
Šā gada sākumā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija pamatoti vērsās pie Latvijas valdības, aicinot novērst konkrētas problēmas Latvijas finanšu sektora uzraudzībā. Diemžēl šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka noteikts grupējums Latvijas finanšu sektora vadībā un uzraudzībā nolēma izmantot ASV izteikto neapmierinātību, lai tās aizsegā īstenotu jaunu gigantisku valsts nozagšanas shēmu. Piesedzoties ar nepubliskotiem ASV atbildīgu darbinieku ieteikumiem, Latvijas komercbankām tiek izvirzītas tik stingras prasības, kādas ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija nemaz nav izteikusi. Saprātīgais ASV Finanšu ministrijas ierosinājums atteikties no netīrās Krievijas naudas apkalpošanas tiek paplašināts, nosakot ksenofobiskus aizliegumus apkalpot pilnīgi visus ārzemniekus un ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tik plaši noteikusi čaulas kompāniju definīciju, ka galvenais, pret ko pašlaik norisinās vēršanās, ir Lielbritānijā likumīgi reģistrētie uzņēmumi. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, 32% no kopumā Latvijas bankās esošo t.s. čaulas kompāniju skaita ir reģistrēti Lielbritānijā. Ja Latvijā tiks ieviesta pilnīgi patvaļīga čaulas uzņēmumu definīcijā, tad Latvijas komercbankas nevarēs apkalpot pat Apple kontus, jo šī tehnoloģiju giganta pārvaldes organizācija atbilst Latvijā iecerētajai čaulas uzņēmuma definīcijai. Izvirzot būtiskus ierobežojumus darbam ar nerezidentu naudu un nosakot neiedomājami īsus termiņus pārejai uz jaunajiem noteikumiem, tiks mākslīgi radītas reālas likviditātes grūtības komercbankām ar lielu nerezidentu naudas īpatsvaru. Latvijas komercbanku klienti nerezidenti nav tikai Krievijas prezidentam Putinam pietuvinātie oligarhi. Latvijas komercbankās savas finanšu rezerves glabā arī Kremļa opozicionāri, Baltkrievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Azerbaidžānas un daudzu citu valstu uzņēmumi un privātpersonas.
Nerezidentu depozīti tiek ieguldīti dažādos vērtspapīros, bet daļa no tiem jau ir izsniegta ilgtermiņa kredītos Latvijas uzņēmumiem un hipotekārajos kredītos Latvijas iedzīvotājiem. Prasība 45 dienu laikā pārtraukt apkalpot nerezidentus nozīmē, ka līdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ultimāta termiņa beigām būs jānorēķinās ar visiem aizdomīgajiem nerezidentiem. Tā kā daļa nerezidentu naudas ir iesaistīta ilgtermiņa kredītos, šāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcība neglābjami var izprovocēt vismaz piecu Latvijā reģistrētu komercbanku mākslīgi izraisītu nespēju izpildīt savas saistības. Līdz ar to izskatās, ka Latvijas finanšu sektoru ir iecerēts pārvērst par leiputriju politiski pietuvinātajam korumpētajam likvidatoru klanam.
Līdz ar to ir pamatots jautājums, kāpēc Latvijas Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēlas ieviest tik dīvainas normas, turklāt tik ātros tempos? Precīza atbilde ir ietverta konfidenciālajā bijušā NATO ģenerālsekretāra un pašreizējā Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieka Andersa Foga Rasmusena vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kuras fragments nonāca starptautisko ziņu aģentūru rīcībā. Rasmusens pauda bažas par korupcijas pazīmēm Latvijas vadošo finanšu sektora amatpersonu darbībā. Bijušais NATO ģenerālsekretārs izteica neuzticību tiem, kas pašlaik veic finanšu sistēmas regulējuma reformu. Visticamāk, ka tie, kas tagad metušies konstruēt noteikumus, lai likvidētu komercbankas, ilgus gadus paši bija citu korupcijas shēmu līdzdalībnieki.
Tāpēc Anderss Fogs Rasmusens vēstulē Mārim Kučinskim izsaka neuzticību vietējo neliešu safabricētajiem finanšu sektora reformas plāniem un aicina veikt FKTK iecerētā regulējuma starptautisku ekspertīzi. Bijušais NATO ģenerālsekretārs ierosina darba grupā, mainot regulējumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, iekļaut piecus līdz desmit starptautiska līmeņa ekspertus, jo tikai šādi būs iespējams atjaunot Latvijas valsts reputāciju.
Visticamāk, ka Rasmusena priekšlikumi atdursies pret Latvijas politiskās korupcijas realitāti. Ja politiski pietuvinātajam, alkatības pārņemtajam biznesam ir iespēja bez piepūles pakampt simtus miljonu eiro, tad nekādas Rasmusena vēstules un valsts reputācijas riski nelīdzēs, jo tiem, kuri saprot, ka vēlēšanās šoruden viņiem vairs nav uz ko cerēt, šis ir pēdējais brīdis, lai iesaistītos valsts nozagšanā un kamptu. Vienīgā cerība ir uz tiem politiķiem, kas politisko nākotni saskata arī pēc 2018. gada.