Pagājušajā nedēļā tika publiskoti asociētā profesora Arņa Saukas vadībā iegūtie Rīgas Ekonomikas augstskolas Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs rezultāti, no kuriem izrietēja, ka Latvijā 2017. gadā ēnu ekonomikas lielums procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) bija 22% un, salīdzinot ar 2016. gadu, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir pieaudzis par 1,3% procenta punktiem.
Lai saprastu iegūto rezultātu ekonomisko jēgu, ir vērts noskaidrot iegūto ēnu ekonomikas pieaugumu absolūtos skaitļos.
Latvijas CSP veiktajā IKP aprēķinā ēnu ekonomika jau ir iekļauta, jo IKP ir kopējais patērēto preču un pakalpojumu apjoms, neatkarīgi no tā, vai par precēm un pakalpojumiem nodokļi tiek vai netiek maksāti. Atbilstoši CSP iegūtajiem rezultātiem, 2016. gadā faktiskajās cenās Latvijas IKP bija 24,9 miljardi eiro. Ja ēnu ekonomikas īpatsvars 2016. g. bija 20,7% (profesora Saukas dati), tad kopējais preču un pakalpojumu apjoms ēnu sektorā 2016. gadā bija 5,16 miljardi eiro. Ja 2017. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pret IKP pieauga līdz 22%, tad, zinot, ka Latvijas kopējas IKP faktiskajās cenās 2017. gadā bija 26,9 miljardi eiro, kopējam ēnu ekonomikas apjomam Latvijā 2017. gadā vajadzētu pieaugt līdz 5,91 miljardam eiro. Gada laikā ēnu ekonomikai vajadzētu iegūt 750 miljonus eiro lielus papildu ienākumus. No Ēnu ekonomikas indeksa datiem izriet, ka nelegālais sektors 2017. gada laikā pieauga par 14,5%.
Ja šāds rezultāts ir patiess, tad nekavējoties ir jāizsaka neuzticība ekonomikas un finanšu ministriem. Viņu piedāvātie ēnu ekonomikas apkarošanas plāni ir pilnīgi izgāzušies. Ja šāds rezultāts ir patiess, tad nekavējoties ir jāveic masveida vadības nomaiņa VID, Finanšu policija, muitā un Valsts policijā. Ja nelegālie darboņu ienākumi aug tik straujos tempos, kā to liecina profesora Saukas iegūtie rezultāti, tad faktiski VID un policijas vadībā ir iekļuvuši darboņi, kas ir noziedznieku klanu atbalstītāji.
Tomēr visā šajā skaistajā ministrus un VID darboņus apsūdzošajā sensācijā aizkadrā palika viens neliels sīkums - kā profesora Saukas darba grupa izrēķināja tik šausminošus skaitļus. Patiesība ir tā, ka Ēnu ekonomikas indekss tik rēķināts, balstoties nevis uz no reāliem ekonomikas novērojumiem, nevis no datiem par identificētiem gadījumiem, bet tiek balstīts tikai uz uzņēmēju aptauju.
Savukārt profesora Saukas darba grupa pat nepapūlējās kritiski izvērtēt savu aptauju rezultātus, tos salīdzinot ar VID datiem par iekasēto nodokļu izmaiņām.
Taču ikviens to var izdarīt pats, jo VID mājaslapā attiecīgā statistika ir brīvi lejuplādējama.
2017. gadā IKP faktiskajās cenās pret 2016. gadu pieauga par 7,7%. Kā apgalvo «pētījuma» autori, «ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2%, kā arī neuzrādītie darbinieki - 17,4%».
Taču, kā liecina VID dati, 2017. gadā VID faktiski iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēja par 10,7% vairāk nekā 2016. gadā. Ja darbaspēka nodokļus iekasē lielākā tempā par kopējo ekonomikas pieaugumu, tad tas liecina nevis par strauju aplokšņu algu īpatsvara pieaugumu, bet gan par pretējo - ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā samazinās. 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga visu ar kontrabandu un nelegālo preču apriti saistīto akcīzes nodokļu iekasēšana. Alkoholisko dzērienu akcīzi 2017. gadā iekasēja pat par 17,2% vairāk nekā 2016. gadā.
Viens no retajiem ekonomistiem, kas nepauda sajūsmu par Saukas kunga grupas iegūtajiem dīvainajiem rezultātiem, bija Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš aizrādīja: «Ja mēs salīdzinām, kā ir mainījies nominālais iekšzemes kopprodukts jeb IKP naudas izteiksmē bez inflācijas korekcijas un kā ir mainījies nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs, ir nepārprotami redzams, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir samazinājies apmēram par procentpunktu.»
Strautiņa galvenais arguments - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšanas apjoms 2017. gadā pieauga par 8,8%, kas bija vairāk nekā IKP pieaugums faktiskajās cenās. Pēteris Strautiņš arī norādīja, ka nevar ēnu ekonomikas lieluma aprēķinus balstīt tikai uz aptauju rezultātiem: «Cilvēku priekšstatus par dažādām parādībām nosaka ne tikai viņu pieredze, bet arī informācijas fons plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos. Šī pētījuma rezultāti ir interesanti, taču precīzāku priekšstatu par ēnu ekonomikas īpatsvara izmaiņām var gūt no citiem datu avotiem.»
No tā ir jāsecina, ka profesora Saukas modelis neizturēja pārbaudi ar realitāti un ir jāuztver kā socioloģijas, nevis ekonomikas mērījums.
Ikvienam, kas vēlas ar matemātiskiem modeļiem pētīt realitāti, iegūtie rezultāti ir jāsalīdzina ar objektīviem un pārbaudāmiem faktiem. Ja matemātisks modelis neatbilst ekonomiskai realitātei, tad tas ir aplams un atmetams. Profesoram Saukam un viņa slavinātājiem būtu vērts iepazīties kaut vai ar ģeniālā dzejnieka Johana Volfganga Gētes (1749-1832) atziņu, kas ir izteikta viņa nemirstīgajā darbā Fausts: «Ir visa teorija pelēka, tik dzīves koks ir mūžam zaļš.
