Dzeltenā kartīte Zojai Razmusai

24.maijā varējām vērot nebijušu notikumu Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli neapstiprināja Latvijas Bankas prezidenta izvirzītu kandidatūru.

Lai iegūtu atbalstu uz otro termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā, Edvards Kušners ieguva tikai 36 Saeimas deputātu balsis, un tas bija nepietiekami apstiprināšanai amatā.

Vispirms ir jāuzsver, ka ir noticis normāls demokrātisks process. Tas ir normāli, ka tauta vai tautas ievēlēta demokrātiska institūcija izsaka neuzticību tiem, kas ir aplipuši ar kompromitējošiem materiāliem kā dubļos izvārtījušies rukši.

Laikā, kad valsts politika ir vērsta, lai masveidīgi apkarotu čaulu kompāniju darbošanos Latvija banku sektorā, turpmāka dalība Latvijas Bankas padomē tika liegta vienam no čaulu biznesa arhitektiem un līdzdalībniekiem.

Nedabūjis Saeimas uzticību, Edvards Kušners pat atļāvās pacelt balsi pret demokrātiju un demokrātiski ievēlēto tautas priekšstāvju lēmumu, apsūdzot deputātus vēlmē «ātri pārņemt ietekmi Latvijas Bankā» un apgalvojot, ka Saeimas lēmums apdraudot «nacionālās bankas neatkarību, politisko neatkarību, neitralitāti». Vēl vairāk! Edvards Kušners atļāvās Saeimai draudēt, nosauca Saeimas deputātu lēmumu, neapstiprināt tieši viņu par Latvijas Bankas padomes locekli, par «bīstamu spēli ar uguni».

Ceturtdienas notikumi Saeimā kārtējo reizi apliecināja, ka pat vairākiem Latvijas Bankas vadītājiem ir izveidojusies greiza izpratne par to, kam patiesībā ir domāts centrālās bankas neatkarības princips. Diemžēl Latvijā neatkarība, kas ir dota, lai centrālā banka varētu sasniegt monetāros mērķus, tika izmantota, lai aiz neatkarības piesega veiktu darbības, kuras nav savietojamas ar valsts amatpersonas statusu un kompromitē gan Latvijas valsts, gan Latvijas Bankas, gan Eiropas Centrālās bankas tēlu. Vēl vairāk! Latvijas piemērs, kad centrālās bankas vadītāja postenis tika izmantots apšaubāmiem vai pat noziedzīgiem mērķiem, starptautiski var tikt izmantots kritikā pret Eiropas Centrālās bankas neatkarību, veidojot politisku augsni, lai mazinātu un ierobežotu ECB un nacionālo banku neatkarības mērogu.

Diemžēl līdz Saeimas balsojumam Neatkarīgā publiskoja tikai informāciju par vienu epizodi Edvarda Kušnera rosīgajā darbībā. Laikā, kad viņš bija Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, viņš («lai palīdzētu tuviem un pazīstamiem cilvēkiem») kļuva par pilnvarnieku Delavērā (ASV) reģistrētam uzņēmumam. Pēc šodienas likumdošanas izpratnes Delavēras uzņēmums nepārprotami tiktu definēts kā čaulas uzņēmums.

Visticamāk, ka Neatkarīgajā aprakstītais Delavēras shēmas gadījums nebija vienīgais, kas met šaubu ēnu pār Edvardu Kušneru. Citu, ar Kušneru saistīto, gadījumu žurnālistisko izmeklēšanu un informācijas pārbaudi nebija iespējams pabeigt līdz liktenīgajam Saeimas balsojumam tādā kvalitātē, lai būtu pamats izteikt stingrus un viennozīmīgus apgalvojumus.

Tomēr ir vēl viena konsekvence, kas izriet no Saeimas 24. maija balsojuma. Saeimas deputāti izteica ne tikai neuzticību amatā Edvardam Kušneram. Saeimas deputāti, noraidot Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītājas Zojas Razmusas izvirzīto kandidatūru, izteica vieglu neuzticību arī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītājai.

Nepiekrītot Edvarda Kušnera paustajām bažām par Saeimas uzbrukumu Latvijas Bankas neatkarībai, ir jāuzsver - Saeimas deputāti izteica neuzticību Edvardam Kušneram, bet attiecīgais balsojums neatceļ Latvijas Bankas neatkarību. Saeimas deputāti pagaidām nav apšaubījuši Latvijas Bankas prezidentam piešķirtās ekskluzīvās tiesības izvirzīt uz Saeimas balsojumu Latvijas Bankas padomes locekļa kandidatūras, to nesaskaņojot ne ar vienu.

Tomēr ir pēdējais laiks Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītājai apzināties, ka tā lēmumu pieņemšanas sistēma, kuru radīja, noslīpēja un uzturēja Ilmārs Rimšēvičs, sāk beigties. Ir jāsāk uz Latvijas Bankas padomes amatiem virzīt ne tikai tos, kas «sniedz lielu pienesumu padomes darbam» (Zojas Razmusas citāts, raksturojot Kušneru), bet tādus profesionāļus, kuriem ir arī neaptraipīta reputācija un kuri nav raustāmi aiz kompromatu diedziņiem.