Nerezidentu kontu apkalpošanas izbeigšanas ekonomiskās sekas

 
©F64

Nerezidentu banku kontu apkalpošanas pārtraukšanas tiešās ekonomiskās sekas būs aptuveni pusmiljarda eiro finanšu pakalpojuma eksporta zudums, taču, tā kā nerezidentu kontu apkalpošana ir cēlonis daudzu citu pakalpojumu eksportam, kopējās finanšu sekas, pilnībā atsakoties no nerezidentu kontu apkalpošanas, radīs pakalpojumu eksporta samazinājumu par aptuveni vienu miljardu eiro.

Atbilstoši Latvijas Bankas apkopotajai Latvijas maksājumu bilancei par 2016. gadu, Latvijas pakalpojumu eksporta un importa kontā 2016. gadā bija 1,9 miljardus eiro liels pārpalikums, kas veidoja 7,5% no IKP. Ievērojamu daļu no pozitīvās Latvijas pakalpojumu eksporta un importa bilances veidoja finanšu pakalpojumu eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja finanšu pakalpojumus par 445 miljoniem eiro, bet finanšu pakalpojumu imports bija tikai 165 miljonus eiro liels.

Kas tad bija galvenie Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta pircēji? Lai gan tiek izplatīts mīts par Krievijas netīrās naudas milzīgo ietekmi, ANO aģentūras UNITADECOM apkopotie (trademap.org) dati to neapstiprina. No kopējā Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta 2016. gadā (445 miljoniem eiro) Krievijā reģistrētu uzņēmumu un Krievijas pilsoņu banku kontu apkalpošana nodrošināja Latvijas finanšu pakalpojumu eksportu tikai par 44 miljoniem eiro - mazāk par 10% no kopējā Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta ienākumiem. Vislielākie Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta pakalpojumi ir sniegti Lielbritānijā reģistrētiem uzņēmumiem un Lielbritānijas rezidentiem. Nozīmīgus finanšu pakalpojumu eksporta ienākumus Latvija saņem, apkalpojot Kipras, Vācijas, Šveices, ASV un Igaunijas uzņēmumus un šo valstu pilsoņus.

Apgalvojumi, kas visa Latvijas nerezidentu nauda ir saistīta tikai ar Krievijas netīro naudu, liecina par nekompetenci un elementāru nevēlēšanos iepazīties ar starptautiski apkopotu statistisku. Principā var secināt, ka Latvijā Krievijas fobija tiek izmantota pilnīgi citu ekonomisku un biznesa pārdales mērķu piesegšanai.

Lai novērtētu nerezidentu kontu apkalpošanas pilnīga aizlieguma ekonomisko ietekmi, ir jāņem vērā arī tas, ka nerezidentu banku konta esamība Latvijā ir cēlonis ne tikai Latvijas finanšu pakalpojumu eksportam, bet arī citu pakalpojumu eksportam. Nerezidentu kontu apkalpošana ir viens no cēloņiem ceļojumu pakalpojumu eksportam, un tas ir ievērojams - gan biznesa, gan privāto braucienu pakalpojumu eksports 2016. gadā bija 783 miljoni eiro. Nerezidentu kontu apkalpošana ir viens no cēloņiem telekomunikācijas pakalpojumu eksportam (2016. g. kopējas eksports bija 209 miljoni eiro), datu pārraides un daudzu citu biznesa pakalpojumu eksportam.

Pat pieticīgi rēķinot, nerezidentu naudas apkalpošana nodrošina vismaz vienu miljardu eiro lielu Latvijas pakalpojumu eksportu katru gadu. Pilnīga atteikšanās no nerezidentu kontu apkalpošanas samazinās Latvijas kopējos preču un pakalpojumu eksporta ienākumus par 6-8%. Ja citas nozares spēs gada laikā palielināt citu preču un pakalpojumu eksportu vismaz miljarda eiro lielumā, būtiski nepalielinot importu, tad pilnīga atteikšanās no nerezidentu kontu apkalpošanas neizraisīs jūtamas sekas Latvijas ekonomikai. Ja pilnīgu atteikšanos no nerezidentu kontu apkalpošanas nekompensēs 10% pieaugums gada laikā visu citu Latvijas preču un pakalpojumu eksportā, tad tam būtu jārada aptuveni 4% liels IKP samazinājums pirmajā gadā pēc atteikšanās no nerezidentu kontu apkalpošanas. Protams, zinot, kā Latvijā prot rēķināt IKP, var pareģot, ka pat tad, ja Latvija vispār atteiksies no pakalpojumu eksporta, Latvijā aprēķinātais IKP kā raķete turpinās traukties tikai augšup. Latvijā rēķina IKP tā, ka tas ir ar plusa zīmi, pat laikā, kad Latvijā tiešas ārvalstu investīcijas bija negatīvas un celtniecība kopā ar transporta nozari piedzīvoja pilnīgu kolapsu.

Tomēr neatkarīgi no Latvijā ieviestās IKP matemātikas ir jābūt reālistiem un jāsaprot, ka pilnīga atteikšanās no nerezidentu kontu apkalpošanas izraisīs ļoti negatīvas sekas Latvijas ekonomikai. Tā negatīvi ietekmēs Latvijas nodarbinātību, iedzīvotāju atalgojuma lielumu, ar algu saistīto nodokļu iekasēšanas apjomu un vidējo dzīves līmeni Latvijā.

Ja ir tautsaimniecības nozares, kas var ļoti ātri kompensēt tik ievērojamu ienākumu zudumu, tad Latvijas valdība var droši atļauties atteikties gan no finanšu pakalpojumu eksporta, gan arī no citu pakalpojumu eksporta. Ja glābējnozare uz horizonta līnijas nav redzama, tad savilksim jostas ciešāk un rakstīsim mīļas un sirsnīgas vēstules no Latvijas aizbraukušajiem.