Juris Paiders / Viedokļi

Šonedēļ daudzus šokēja Zemnieku saeimas izplatītā informācija, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini bija par 40–60% lielāki nekā decembrī. Iemesls ir tas, ka 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jau 2016. gada novembrī pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas noteica būtiskas izmaiņas t.s. obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtībā elektrības lietotājiem. Taču Zemnieku saeima nav vienīgā, ka sacēla trauksmi. Elektroenerģijas gala cena ļoti daudziem patērētājiem – mājsaimniecībām – ievērojami paaugstinājās, tāpēc daudziem – īpaši tiem, kas elektroenerģiju taupa – tā par vienu kilovatstundu pieauga desmitos procentu viena mēneša laikā.

7. februārī LTV raidījumā 1:1 Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece paziņoja: «Satversmes aizsardzības biroja direktors, tā ir ļoti nopietna amatpersona. Viņa rokās ir ļoti daudz kas… slepena informācija. Tas daudz ko izšķirs. Arī par to, kāda būs Latvijas tālākā virzība. Satversmes aizsardzības birojs ir tas, kas politiķiem dod vai nedod pielaides. Kas izšķir un pasaka jā vai nē, ļoti nopietni izvērtējot kandidātus, izvērtējot pretendentus konkrētiem amatiem. Vai Satversmes aizsardzības birojs raugās pievērtām acīm, vai Satversmes aizsardzības biroja direktors pasaka: «Jā, bet šie ir zināmi riski, un, atvainojiet – nē.»»

Pavisam nesen man sanāca piedalīties domu apmaiņā ar ārvalstu diplomātiem. Ļaudis, kuriem rūp ne tikai savas valsts intereses, bet arī Rietumu civilizācijas izcīnītās vērtības, ir patiesi satraukti par tiem procesiem, kas norisinās ASV. Valsts, kas gadsimtu bija paraugs citiem, kas bija demokrātisku vērtību balsts pasaulē, ripo pilnīgi nesaprotamā virzienā. Tikai identificētā problēma nav Donalda Trampa atrašanās ASV prezidenta postenī.

Šonedēļ, atbildot uz Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites un aizsardzības ministra Raimunda Karobļa paziņojumu par Krievija plāniem izvietot Kaļiņingradas apgabalā taktiskās raķetes Iskander, Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka Kaļiņingradas apgabalā Iskander raketes jau ir izvietotas. Turklāt tās ir notēmētas, lai ar to palīdzību iznīcinātu ārvalstu militāro infrastruktūru, ka pašlaik tiekot izvietota. Tas ir tiešs un nepārprotams mājiens, ka Iskander raķetes tiks notēmētas uz NATO militārajiem kontingentiem, kas ir izvietoti Polijā un Baltijā.

Lai gan 2017. gadā ārvalstu tiešo investīciju plūsma atjaunojās (pagaidām ir apkopoti tikai dati par 2017. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem), tomēr ir vērojama kāda ļoti nepatīkama tendence. ASV tiešo investīciju atlikums, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājās par 40 miljoniem eiro.

Kamēr Latvijas politiķi vēl tikai gatavojas pie katra sabiedriskā medija izveidot uzraudzības padomi, Krievijā pie Kultūras ministrijas sabiedriskā padome darbojas un jau ir pārvērsta par efektīvu cenzūras instrumentu. Visskandalozāk tas izpaudās šī gada 23. janvārī.

Kā ir jārīkojas ikvienai NATO dalībvalstij, kad pret vienu no NATO dalībvalstīm no nedraudzīgas kaimiņvalsts puses tiek vērsts bruņots uzbrukums, kas izpaužas raķešu triecienā pret civiliem objektiem, izraisot civiliedzīvotāju bojāeju un sakropļojot desmitiem cilvēku?

Kādā saviesīgā pasākumā fonā bija ieslēgts televizors, kurā skanēja sižets par Pāvilostas kuģi – jūras krastā uzbūvēto konstrukciju, kas izskatās pēc ēkas, bet juridiski ir atzīta par būvniecības stadijā esošu kuģi. Jaunums izraisīja veselu emociju vētru!

Izdevniecība SIA Goldberg Trust ir laidusi klajā Aivara Lemberga grāmatu Zagļi Lemberga kurpēs. Mērķis – iznīcināt Lembergu: 1. cēliens.

7. janvāra vakarā notika Holivudas ārzemju preses asociācijas balvu Zelta globuss ikgadējā pasniegšanas ceremonija.

SKDS 2017. gada decembrī, pēc Neatkarīgās pasūtījuma, veica reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par uzticību politiskajām partijām, politiķiem un valsts institūcijām. Attiecībā uz uzticību dažādām Latvijas institūcijām gada laikā ievērojamas pārmaiņas nav novērojamas, tomēr var secināt, ka ilgākā laika posmā ir iespējams radikāli uzlabot iedzīvotāju attieksmi, ja noteikta institūcija konsekventi un gadu no gada uzlabo savu darbu.

Šāds secinājums rodas, iepazīstoties ar jaunākajiem Aizsardzības ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kurus lielā sajūsmā šogad jau skatīja valdība. Tiek plānots noteikt, ka katra pilsoņa pienākums ir «pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem».

Pērnā gada 29. decembrī Ekonomikas ministrija izplatīja optimisma pilnu un uzmundrinošu ziņu, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz par 4,5%. Ekonomikas ministrija beidzot ir atradusi galveno investoru, kas iedarbinās Latvijas ekonomiku. Tās būs Eiropas Savienības fondu «investīcijas». EM prognozē, ka «arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu prognozēm, varētu sasniegt 4,2 procentus».

Vēsturiski valsts līmeņa statistikas uzskaite tika ieviesta militāriem un fiskāliem mērķiem. Bija jāsaskaita «arklu» skaits, lai «taisnīgi» noteiktu renti, nodokļus, klaušas vai karaspēka vajadzībām nododamo jauniešu skaitu.

Šajā gadā Latvijas politiskajā elitē tika panāks kompromiss, īstenojot vērienīgāko nodokļu reformu pēdējo 15 gadu laikā. Visnozīmīgākā izmaiņa ir pārejā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmi. Nākamgad ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs 20%. Ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro gadā, piemēros 23% likmi, bet ienākumiem virs 55 000 eiro gadā piemēros 31,4% likmi. Līdz ar to nākamgad uz rokas mazāku summu saņems tikai tie, kuru mēnešalga pārsniegs 5063 eiro mēnesī. Tāpēc 2018. gadā progresīvais nodoklis radīs sīkas neērtības tikai ļoti nelielai iedzīvotāju daļai – vadošajiem Latvijas Bankas darbiniekiem, valsts uzņēmumu vadītājiem – ārzemniekiem, kā arī lielu uzņēmumu augstākajiem vadītājiem.

15. decembrī, izpildot valdības lēmumu, AS Augstsprieguma tīkls noslēdza darījumu ar Uniper Ruhrgas International GmbH par tam piederošo gāzes krātuves operatora Conexus akciju iegādi. Ja darījums stāsies spēkā, tad 18% Conexus kapitāldaļu nonāks valsts īpašumā.

Viena no svarīgām esības problēmām, kurai pieskaras 15. decembrī iznākusī Zvaigžņu karu sāgas astotā filma Pēdējie džedi (scenārists un režisors Rians Džonsons), – kādas būs blaknes, kad noteiktos apstākļos pret ļaunumu ir jāsāk pretoties ar vardarbīgiem līdzekļiem (karot).

Pēdējās nedēļās viena no visvarīgākajām Latvijas aktualitātēm ir diskusijas par PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) arhīvu publiskošanu. Daudziem politiķiem nākamā gada Saeimas priekšvēlēšanu laikā iecerētā stukaču atmaskošana ir vienīgā ideja Latvijas attīstībai, ko viņi var piedāvāt Latvijas ekonomikai sarūkošo ES fondu vietā. Tomēr reducēt visu PSRS sistēmas ļaunumu tikai uz VDK ziņotājiem ir, lietojot deputāta Judina leksiku, rupja vēstures trivializācija.

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums pārcelt ASV vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi radīja plašus protestus daudzās musulmaņu valstīs un izraisīja jaunu vardarbības vilni palestīniešu apdzīvotajās teritorijās. Demonstranti Gazas sektorā un Jordānas Rietumkrastā dedzina ASV karogus, dedzina salmu lelles ar Trampa foto, uzbrūk Izraēlas drošībniekiem un mirst no ievainojumiem.

Ja īsumā būtu jāraksturo Latvijas vadošo politisko spēku kvēlākā vēlēšanās pēdējo 27 gadu laikā, tad to var izteikt vienā teikumā: lai Latvijas iedzīvotāji nekurnot maksātu tikpat lielus nodokļus kā sociāli atbildīgās zemēs (kā Zviedrijā), bet valsts sociālā atbildība būtu minimāla (kā ASV).

Latvijas partijām, kurām ir pietiekami liels atbalsts un kuru pārstāvji var tikt ievēlēti Eiropas parlamentā, ir jāvienojas par savu piederību noteiktiem Eiropas politiskajiem strāvojumiem. Latvijas vadošajām partijām īpašas problēmas, kurai politiskajai grupai pievienoties, nebija, savukārt Saskaņa ilgstoši strādāja, lai to Eiropas līmenī atzītu kā sociāldemokrātiska tipa partiju. Neskatoties uz vairāku vietējo intrigantu pretdarbību, 2015. gadā Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa kļuva par Eiropas Sociālistu partijā asociēto biedru, bet šī gada novembra beigās Saskaņa tika uzņemta par Eiropas Sociāldemokrātisko un strādnieku partiju alianses pilntiesīgo biedru.

Septembrī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers cēla trauksmi par to, ka Austrumeiropā Eiropas Savienības pilsoņiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti, salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm, lai gan iepakojumi un zīmoli ir identiski.