Pērnā gada 29. decembrī Ekonomikas ministrija izplatīja optimisma pilnu un uzmundrinošu ziņu, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz par 4,5%. Ekonomikas ministrija beidzot ir atradusi galveno investoru, kas iedarbinās Latvijas ekonomiku. Tās būs Eiropas Savienības fondu «investīcijas». EM prognozē, ka «arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu prognozēm, varētu sasniegt 4,2 procentus».
Visticamāk, ka optimisma pilnos paziņojumus Ekonomiskas ministrija izplatīja, lai kliedētu pesimisma lēkmi, kas pārņēma ikvienu, kas iepazinās ar 2017. gada 18. decembrī Fiskālās disciplīnas padomes publiskoto Fiskālās ilgtspējas ziņojumu 2017-2037.
Lai gan uz Ekonomikas ministrijas izplatīto prognožu fona Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes ziņojums izskatās gana pesimistisks, patiesībā tas ir uzmundrinoša optimisma pilns spēriens, lai mazinātu jau galējo pesimismu, kas izrietēja no oficiālajām Eiropas Komisijas prognozēm (European Commission - Directorate General for Economic and Financial Affairs, Debt Sustainability Monitor (DSM) model, based on Spring 2016 EC forecasts) par Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām. No Eiropas Komisijas oficiālajām prognozēm izriet, ka Latvijas valdošās koalīcijas trubadūru solījumi par Latvijas straujo izaugsmi ilgtermiņā, demonstrējot 5% izaugsmi nākamo divdesmit gadu laikā, ir pilnīgs blefs, viltus ziņa, uz maldiem un izdomu balstītas pasakas. EK prognozē, ka Latvijas vidējas reālais IKP pieaugums nākamajos divdesmit gados nepārsniegs 2% gadā.
Latvijas valdības ministri taču nevar pateikt atklāti, ka Eiropas Komisijas eksperti ir pilnīgi nejēgas. Tāpēc talkā nāk Latvijas Fiskālās disciplīnas padome, kas atļaujas EK pesimismu atspēkot ar argumentiem, lai pierādītu, ka Latvijas vidējā izaugsme nākamos divdesmit gadus būs krietni lielāka - ne mazāka kā 2,7% gadā.
Protams, ka pat Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes eksperti nevar noliegt acīm redzamas lietas: «Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās kristies, un tas nozīmē, ka aizvien mazākam skaitam iedzīvotāju būs jāuzņemas valsts parāda slogs un jānodrošina atbilstošas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi (5. lpp.).»
Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes scenārijs paredz iedzīvotāju skaita (un darbspējīgo iedzīvotāju skaita) pakāpenisku samazinājumu - mīnus 1,1% gadā.
Tomēr «tiek pieņemts, ka nodarbinātības līmeņa samazinājums tiks kompensēts, kāpinot produktivitāti. Padomes makroekonomiskās attīstības ietvars ir optimistisks un paredz, ka produktivitāte pieaugs vidēji par 2,4% gadā. Tas balstās uz pieņēmumu par Latvijas ekonomikas virzību uz augstākas pievienotās vērtības preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu (10. lpp.)».
Tiktāl viss ir skaisti, bet Fiskālās disciplīnas padome nevar noliegt to, ka Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir slikti. Veselīgu dzīves gadu skaita rādītājs dzimšanas brīdī Latvijas vīriešiem (51,8) un sievietēm (54,1) 2015. gadā bija
viszemākais ES (16. lpp.).
Tā kā no Latvijas galvenokārt aizbrauc ļaudis darbspējas agrīnajā vecumā (25-35 gadu vecumā), tad vidējam nodarbināto vecumam Latvijā būs tendence palielināties. Savukārt, jo vecāks ir strādājošais, jo ilgāku laiku tas izmantos darba nespējas pabalstus. Cerēt, ka pie šādiem apstākļiem produktivitāte (darba daudzums, ko veiks strādājošais vienā laika vienībā) nemitīgi palielināsies, ir vienkārši muļķīgi. To nevar noliegt pat Fiskālās disciplīnas padome: «Slikta veselība negatīvi ietekmē ekonomiskās izaugsmes perspektīvas… (18. lp.).» Tikai padome cer, ka valdība izdarīs kaut ko tādu, ka visu Latvijas iedzīvotāju veselība strauji un bez apstājas uzlabosies! Ja tas notiks, izaugsme neapstāsies!
Tomēr galvenais. Fiskālās disciplīnas padomes scenārijs par vidējo izaugsmi 2,7% gadā piepildīsies tikai tad, ja Latvijā pieaugošā apjomā turpinās ienākt ES fondu finansējums: «…ārvalstu finanšu palīdzība, kas vidēji katru gadu veido vairāk nekā 4% no IKP, paliks stabila (13. lpp.).»
Tātad, ja ārvalstu finanšu palīdzība nepieaugs, bet pat samazināsies, tad optimisma pilno 2,7% lielo vidējo izaugsmi sasniegt nebūs iespējams!
Latvija veidojas kā parazīts, kas ir piezīdies pie ES fondiem un spēj noturēt stabilitāti, tikai palielinot iesūkto resursu devu.
Tomēr, pat atspēkojot Eiropas Komisijas pesimistiskās prognozes, pat pieņemot, ka solītā 2,7% lielā vidējā izaugsme īstenosies, šādi tempi nav pietiekami, lai ātri sasniegtu ES vidējos rādītājus. Pat ar 2,7% lielu ikgadēju izaugsmi līdz 2037. gadam Latvijas veselības un sociālās aizsardzības izdevumu paaugstināšana līdz 75% no ES vidējā rādītāja ir neiespējama, nepalielinot valsts budžeta deficītu un valsts parādu arvien lielāku un lielāku (27. lpp.).
Varbūt ir pēdējais laiks vienoties, ka vislabākā dāvana valsts simtgadei nav sacensties, kura ministrija iztērēs vairāk nodokļos iekasētās naudas, vietā un nevietā piesaucot simtgadi, bet vislabākā dāvana valsts simtgadei ir atteikšanās no meliem par Latvijas ekonomiskajām perspektīvām. Ir pēdējais laiks Latvijas sabiedrībai kopīgi formulēt tādus nākotnes mērķus, kas nebūs saistīti ar neiespējamu ekonomisku izaugsmi.